Žurnāls: Cik radikāli atšķiras prokuroru secinājumi par Juraša rīcību?

Krimināllietu pret bijušo KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju un tagadējo Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP) par valsts noslēpuma izpaušanu tiesai prokurors Māris Urbāns plāno nodot tuvākajos mēnešos. Tas neesot pusgada jautājums, Urbāns saka žurnālam Ir.

Ceturtdien žurnālā publicētajā rakstā salīdzināts, cik radikāli atšķiras divu prokuroru secinājumi par vienu un to pašu lietu. Kā zināms, cits prokurors – Aivis Zalužinskis – 2017. gada jūnijā izbeidza kriminālprocesu pret Jurašu, jo konstatēja, ka nav nozieguma sastāva. Savukārt Urbāns uz Ir jautājumu, kādu valsts noslēpumu saturēja Juraša teiktais žurnālam Ir 2016. gadā, atbild, ka tas ir informācijas kopums par kukuļa piedāvājumu, kuru 2015. gada rudenī Jurašam nodeva bijušais kursabiedrs Jānis Dambītis.

Ko Jurašs teica Ir 2016. gada jūlijā. Citāts no Ir raksta Knābis nost:

«Pagājušā gada oktobra beigās saistībā ar krimināllietu, kurā iespējamā kukuļošanā pieķerts Latvijas Dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, Jurašam piedāvāts kukulis miljona eiro apmērā, lai krimināllietu pārvērstu no kukuļdošanas par tirgošanos ar ietekmi, par ko ir daudz maigāks sods. Detaļas atklāt Jurašs nevar, jo par kukuļa piedāvājumu atbilstoši iekšējai kārtībai informējis KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, taču nekāda izmeklēšana, vismaz pēc viņa rīcībā esošās informācijas, par notikušo nav bijusi.»

Pretrunas prokuratūras vērtējumā, vai Juris Jurašs izpaudis valsts noslēpumu intervijā Ir

Nav izpaudis noslēpumu	Ir izpaudis noslēpumu
1. Prokurors Aivis Zalužinskis 2017. gada jūnijā izbeidza kriminālprocesu pret Juri Jurašu — konstatēja, ka nav nozieguma sastāva. Secināja, ka Jurašs nav izpaudis ziņas par operatīvo darbību, kas pēc likuma var būt valsts noslēpums. Norādīja, ka informācija par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību nevar būt valsts noslēpums.	1. Prokurors Māris Urbāns 2019. gada februārī cēla apsūdzību Jurim Jurašam par valsts noslēpuma izpaušanu intervijā žurnālam Ir. Prokurors neskaidro, kā Juraša konkrētie izteikumi atbilst valsts noslēpuma likuma normām. Uzsver, ka Krimināllikuma 94. pantam par valsts noslēpuma izpaušanu ir formāls sastāvs un nodarījuma taustāmas sekas nav jāpierāda.
2. Secināja, ka savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā KNAB vadībai ietverto informāciju par kukuļa piedāvājumu Jurašs nebija ieguvis operatīvās darbības rezultātā. Norādīja, ka Jurašam nebija pamata klasificēt savu ziņojumu kā slepenu.	2. Secina, ka Juraša publiskotā informācija ir ietverta slepenajā ziņojumā KNAB vadībai un vēl vairākos citos slepenos dokumentos, tātad ir izpausts valsts noslēpums. Norāda, ka Jurašs informāciju par kukuļa piedāvājumu ieguvis, veicot operatīvo aptauju.
3. Konstatēja, ka KNAB operatīvās izstrādes lietas Nr.10616. ietvaros netika veikta pārbaude par Juraša kukuļa piedāvājuma apstākļiem. Konstatēja: nepamatots bijis KNAB secinājums, ka kukuļošanas akta izpaušanai bijušas sekas un operatīvā lieta Nr.10616 bijusi apdraudēta.	3. Secina: izpaužot valsts noslēpumu, Jurašs būtiski apgrūtināja operatīvās darbības mērķa sasniegšanu lietā Nr.10616. Noslēpuma izpaušana bijusi viens no iemesliem lietas izbeigšani. Apgalvo, ka Jurašs pats veicis pārbaudi par kukuļa piedāvājumu. Vienlaikus uzsver, ka operatīvajā lietā nav pārbaudīts kāds atsevišķs gadījums, bet gan konkrētas personas iespējama saistība ar koruptīviem noziegumiem.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.