10 gadu izaicinājums

Šonedēļ aprit desmit gadi kopš pirmās tiesas sēdes smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietā. Tā joprojām ir pirmās instances tiesā. Sprieduma laiku grūti prognozēt, bet sēdes ir nozīmētas jau uz 2020. gadu. Vai Lembergs izspruks no cietumsoda nesamērīgi ilgas tiesāšanās dēļ?

Pirmdienas rīts tiesā. Pirmie ierodas prokurors un advokāti, tad Aivars Lembergs. Ienākot tiesas zālē, viņš paceļ platmali un pamāj platekrāna televizora virzienā — tur dalībai tiešraidē no Ventspils tiesas jau omulīgi iekārtojies uzņēmējs Ansis Sormulis. Trešais apsūdzētais, Lemberga dēls Anrijs, kavē, tāpēc tiesa izsludina īsu pārtraukumu.

Pēc skaita šī ir 556. tiesas sēde, kas notiek nedēļu pirms lietas apaļās jubilejas. 16. februārī apritēs tieši desmit gadi kopš Rīgas apgabaltiesas pirmās sēdes šajā procesā. Šī joprojām ir tikai pirmās instances tiesvedība, kura joprojām nav pabeigta. «Varbūt kliņģeris būs,» par apaļo gadskārtu joko Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs. Savukārt pats Lembergs lietai par atskaites punktu izvēlējies datumu, kad tā tika nosūtīta uz tiesu, tas ir vēl senāk — 2008. gada augustā. «Tā ka jau ir desmit ar pusi gadu,» viņš saka.

Vaicāts, vai atzīmēs 10. gadskārtu kopš pirmās sēdes, viņš atbild: «Oj, es vēl turpinu atzīmēt vārdadienu. Draugam vārdadiena, dēlam pēc piecām dienām trīs gadu jubileja. Man ir, ko atzīmēt.» Vēlāk sēdes starpbrīdī, kad sāku uzdot jautājumus par lietas būtību, Lemberga noskaņojums pamatīgi mainījies. «Jūs esat korumpēti žurnālisti! Jūs nodarbojaties ar politisko propagandu,» Lembergs cenšas aizskart mani un žurnālu Ir vaino sadarbībā ar mafiju.

Pēc būtības viņš neatbild ne uz vienu jautājumu. «Jums nav nekāda sakara ar žurnālistiku tajā medijā, un tā nauda ir absolūti smirdīga.» Par tiesvedības ilgumu lūdzām arī Lemberga aizstāvju viedokli, taču advokāte Irina Kauke to nevēlējās sniegt: «Nē, nē, es nekādus komentārus!»

228 sējumu lieta

Apsūdzība Lembergam tika celta 2008. gadā. Tolaik vēl ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītajai prokuratūrai bija izdevies salīdzinoši raitā tempā — trijos gados — pašiem izmeklēt un celt apsūdzību Lembergam par smagiem noziegumiem. Saraksts ir garš: kukuļņemšana, kukuļu izspiešana, naudas atmazgāšana, dokumentu viltošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un nepatiesu ziņu norādīšana deklarācijās.

Lietas virzību sekmēja Lemberga biznesa partneru vaļsirdība, kuru savukārt sekmēja tolaik Ventspils tranzītuzņēmumos notiekošie konflikti. Laika gaitā prokuratūra tika gan pie vērtīgām liecībām, gan pie dokumentiem par to, ka ilggadējais Ventspils mērs Lembergs un viņa bērni caur dažādām ārzonas kompānijām ir bijuši slēpti īpašnieki gandrīz visos lielākajos Ventspils ostas un citos mazākos Ventspils uzņēmumos (skat. shēmu).

Lieta tika nodota tiesai divos kriminālprocesos. Savukārt Rīgas apgabaltiesa tos apvienoja vienā — šobrīd 228 sējumus apjomīgā lietā. Lai arī process tuvojas noslēgumam, ir grūti prognozēt, kad tieši spriedums sagaidāms. Katru nedēļu ir saplānotas četras sēdes, vasarā gan būs atvaļinājums. Tiesas sēdes jau ir nozīmētas arī uz 2020. gadu.

Prokurors Jānis Ilsteris labi trenētā balsī lasa debašu runu. No tās izriet, ka Lembergs faktiski jau kopš 1994. gada kontrolējis un realizējis savas īpašumtiesības ārzonas kompānijās, kurām pieder īpašumtiesības Ventspils tranzīta uzņēmumos. Kā valsts amatpersona pieņēmis arī lēmumus par labu šiem uzņēmumiem. Runa ir gara. Vidēji vienā tiesvedības dienā izdodas nolasīt 60—70 lappuses, bet kopā uz visiem — šobrīd četriem prokuroriem — bijis ap 3000 lappušu.

Sēdes dalībnieki šo laiku kavē, kā nu kurš prot. Sormulis iegrimis datorā un telefonā, bet Anrijs Lembergs pirmdienas rītā izskatās pagalam saguris. Nelīdz arī līdzpaņemtā kafija. Uzlicis austiņas, aizvēris acis, viņš daļu sēdes pavada pozā, ka izskatās — viņš ir iesnaudies. Vai tiešām gulējis tiesas sēdē? «Man nav jums jāattaisnojas,» vēlāk starpbrīdī man atbild. Vai jums ir garlaicīgi? «Diezgan garlaicīgi, jā.»

Uz visu klātesošo fona Aivars Lembergs izskatās kā enerģijas iemiesojums no ilgnoturīgo bateriju reklāmas. Uz sēdi ierodas smaidīgs, atnesis arī aploksnīti advokātam. Visu procesu čakli konspektē, ik pa laikam remdēdams slāpes no līdzpaņemtā termosa.

Šobrīd vēl nav zināms, kādu sodu Lembergam, viņa dēlam un Sormulim prasīs prokurori. Panti ir smagi, paredz arī brīvības atņemšanu. Turklāt, ņemot vērā Moneyval procesā pievērsto uzmanību naudas atmazgāšanas lietām un lietā figurējušajiem atmazgātajiem miljoniem, var prognozēt, ka arī šajā jautājumā prokuratūras nostāja būs barga.

Taču būtiskākais jautājums, kas urda, raugoties uz garo procesu, — vai beigu beigās, ja vaina tiks pierādīta un Lembergu notiesās, sods netiks atcelts vai mīkstināts tieši nesamērīgi ilgās tiesvedības dēļ? Skaidras atbilde uz to šobrīd nav.

Puse sēžu atliktas

Kopš pirmās tiesas sēdes šajā lietā — 2009. gada 16. februāra — ir bijušas nozīmētas 1176 tiesas sēdes. Notikusi mazāk nekā puse. Galvenie kavētāji ir advokāti un apsūdzētie, uzskata prokurori. «Advokāti aizņemti citās tiesas sēdēs, apsūdzētie slimo, apsūdzētie lūguši atlikt tiesu dažādu personisku iemeslu dēļ,» raksturo prokurors Aivis Zalužinskis. Paši prokurori šo gadu laikā lūguši atlikt tiesas sēdi tikai 10 reizes. «Mums vajadzēja laiku, lai izanalizētu visus tiesā pārbaudītos pierādījumus,» skaidro Zalužinskis.

Daļa sēžu nav notikušas arī neieradušos liecinieku dēļ. Liela daļa — arī tiesnešu slimošanas dēļ. Šajā tiesas sastāvā ir četri tiesneši, un visiem jāpiedalās sēdē. Dažādu organizatorisku jautājumu dēļ atliktas vēl vairāk nekā 100 tiesas sēdes.

Taču process raiti negāja uz priekšu arī tad, kad sēdes notika. «Milzīgi tā lieta ievilkās tādēļ, ka tiesa pārāk lielu demokrātiju pieļauj aizstāvībai,» saka prokurors Zalužinskis. Kā piemēru viņš min liecinieku pratināšanu. Piemēram, pirmo cietušo šajā lietā Valentīnu Kokali — prokuratūra viņu iztaujājusi aptuveni piecas sēdes, bet viņš kopā pratināts pusgadu. «Bieži vien bezmērķīga pratināšana, ko mēs traktējam kā novilcināšanu,» pauž prokurors. Tiesa gan uz to ir reaģējusi — par šādu rīcību Lembergam un viņa advokātam tika piemērotas procesuālas sankcijas. Tāpat sodu — piespiedu naudu vienas minimālās mēnešalgas jeb tobrīd 380 eiro apmērā — Lembergs nopelnīja, nepildot tiesas atkārtotās prasības izturēties pieklājīgi, sēdē izsakoties par citām procesā iesaistītajām personām.

Prokurors tomēr uzskata, ka kopumā tiesa ir darījusi visu iespējamo, lai process ritētu raiti. «Mums nav pamata uzskatīt, ka tiesa būtu pieļāvusi šī procesa novilcināšanu. Tas, ka viņi [apsūdzētais un aizstāvji] paši ir bremzējuši izskatīšanu, ir viņu ziņā,» saka Zalužinskis.

Kā Lemberga lietas iztiesāšanas ilgums izskatās, salīdzinot ar citām krimināllietām? Latvija kopumā var lepoties ar labiem vidējiem rādītājiem krimināllietu izskatīšanā pirmajā instancē — pērn šis termiņš bijis nepilni seši mēneši. Tomēr vidējais rādītājs nebūs īstais atskaites punkts šoreiz. Piemēram, aplūkojot pantu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu grupā, par ko tiesā arī Lembergu, Tiesu administrācijas datos ir redzamas vairākas senas lietas, kas joprojām gadiem ir iestrēgušas pirmajā instancē. Tomēr visās termiņi atpaliek no Lemberga lietas rekorda.

Piemēram, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pie tiesneša Imanta Dzeņa jau kopš 2010. gada februāra ir uzņēmēja Igora Kobliņeca tiesvedība. Kā redzams pēc tiesvedības gaitas, 2010. gadā Dzenis grozījis drošības līdzekli apsūdzētajam, pēcāk tiesvedība apturēta, un 2015. gadā Kobliņecs izsludināts meklēšanā. Kopš tā laika nav notikusi neviena tiesas sēde.

Savukārt Rīgas Pārdaugavas tiesā pie nu jau bijušās tiesneses Aijas Orniņas iztiesāšanā no 2012. gada sākuma līdz pat 2016. gada augustam bija lieta, kurā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu grupā apsūdzētas 20 personas. Šajā lietā joprojām turpinās tiesvedība, tātad vairāk nekā septiņus gadus.

Kopš 2012. gada pirmajā instancē Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā pie tiesneses Daces Ķeires atrodas arī kriminālprocess pret piecām privātpersonām. Lieta tiesā saņemta 2012. gada vasarā, bet pirmā tiesas sēde notikusi tikai 2014. gada februārī. Pēdējos gados tiesnese šajā lietā pieņēmusi virkni lēmumu par piespiedu atvešanu. Šīs ir senākās lietas, kas nav pabeigtas un joprojām atrodas pirmajā instancē pēc panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu grupā.

«Mums neizdevās»

Kāds ir par nozari atbildīgās Tieslietu ministrijas viedoklis — cik samērīgs un saprātīgs ir 10 gadu termiņš tādai pirmās instances lietai kā Lemberga kriminālprocess, Ir neizdevās noskaidrot. «Nebūtu korekti dot izpildvaras vērtējumu par to, vai konkrētajā lietā ir ievērots Kriminālprocesa likumā nostiprinātais princips — tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā,» rakstiskās atbildēs norāda ministrija. Šajā gadījumā tikai tiesa var sniegt savu vērtējumu par šā principa ievērošanu, jo tiesai pieejami visi kriminālprocesa materiāli un zināma procesa gaita.

Ministrija arī vērš uzmanību uz Augtākās tiesas pētījumu, kurā minēts, ka saprātīgs termiņš ir «piepildāms jēdziens, tas nav izteikts konkrētos skaitļos un ir nosakāms katrā gadījumā individuāli». Likums nosakot, ka kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem. Līdz ar to likumā nostiprināti vairāki kritēriji, kas jāņem vērā, vērtējot, vai kriminālprocesa ilgums ir saprātīgs.

Lietas sarežģītība var būt saistīta gan ar inkriminēto darbību apjomīgumu vai pierādīšanas smagumu, gan ar lielu iesaistīto personu skaitu vai citiem apstākļiem. Viens no galvenajiem kritērijiem, kas jāņem vērā, — vai atbildīgās institūcijas darbojušās pietiekami efektīvi un nav pieļāvušas neattaisnotu bezdarbību.

Ministrija arī uzskaita virkni likuma grozījumu, kas veikti kopš 2009. gada ar mērķi efektivizēt kriminālprocesa procedūras un samazināt termiņus. Cita starpā tie risina arī problēmas, kas iezīmējās Lemberga lietā. Piemēram, paredzot, ka lietu var izskatīt arī tad, ja nav ieradies viens no vairākiem apsūdzētā advokātiem vai prokuroriem.

Piemēram, Lemberagm sākotnēji bijuši pat trīs advokāti, tiklīdz viens netiek — sēde jāatliek. Tas gan raksturoja tiesvedības procesa sākumu, vēlāk tā vairs nav bijis, un kopš 2012. gada tas noteikts arī likumā. Tāpat likumā skaidri definēts, ka tiesa var lemt par procesuālajām sankcijām. Piemēram, paredzēta iespēja lieciniekiem piemērot piespiedu atvešanu, kas agrāk nebija.

Vai tas ir normāli, ka pirmajā instancē lieta tiek izskatīta 10 gadus, uzdevu jautājumu arī Lemberga lietas tiesnesim Borisam Geimanam. «Ziniet, lieta arī nav ļoti parasta, teiksim tā. Jūs jau pati redzat, cik debates lasa ilgi,» viņš atbild. Vai varēja darīt kaut ko citādi, lai būtu ātrāk taisnīgs rezultāts? «Es nezinu. Mums neizdevās,» viņš nopūšas, «mums tā iet, kā iet.»

Tiesas sēdes Lemberga lietā

Nozīmētas 1176

Notikušas 563

Atliktas 613
T. sk.
apsūdzēto dēļ 123
advokātu dēļ 154
prokuroru dēļ 10
cits iemesls 326