Tiesiskuma piesmiešanas paraugdemonstrējums

2017. gada 15. jūnijā, Kriminālprocesa likuma 403. pantā noteiktajā kārtībā izskatot no Latvijas Republikas Drošības policijas saņemtos kriminālprocesa Nr. 12812001116 materiālus ar ierosinājumu uzsākt kriminālvajāšanu pret Juri Jurašu, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors A. Zalužinskis pieņēma lēmumu par kriminālprocesa Nr.12812001116 izbeigšanu un piemērotā drošības līdzekļa – aizliegums izbraukt no valsts, atcelšanu.

1. Šobrīd vēroju paraugdemonstrējumu tam, kā Latvijā notiek vēršanās pret trauksmes cēlējiem, pret tiem, kas lūdz izvērtēt augstu amatpersonu atbildību iespējamās nelikumībās. Nepamatota kriminālprocesa uzsākšana, izbeigta kriminālprocesa atjaunošana pretēji vispārpieņemtai praksei un lūgums uzsākt kriminālvajāšanu uz apšaubāmiem tiesiskiem un faktiskiem pamatiem, tā ir atbilde Latvijas pilsoņa Jura Juraša (šobrīd Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs) centieniem mazināt tiesiskuma un taisnīguma apdraudējumu Latvijā.

2. Kāpēc tieši tagad kriminālvajāšanai tiek nodots kriminālprocess pret Jurašu? Lai sodītu. Ģenerālprokurors apzinās, ka deputātiem ir nepopulāri neizdot vajāšanai kolēģus un tāpēc ir pamatota pārliecība, ka Juri Jurašu izdos kriminālvajāšanai un tādā veidā tiks turpināta prettiesiski uzsākta kriminālprocesa legalizācija.

Tādā veidā “nekaunīgais” trauksmes cēlējs Jurašs, kurš tieši un bez aplinkiem bija uzdrošinājies apšaubīt KNAB amatpersonu, Drošības policijas un prokuratūras objektivitāti savā 2017.gada 20.jūlija iesniegumā KNAB priekšniekam J.Straumem, saņems pelnīto sodu, jo zaudēs augsto amatu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un visticamākais būs spiests nolikt Saeimas deputāta mandātu.

Tas ir tas saldais ēdiens, ko tiesiskuma piesmējēji grib baudīt. No Saeimas deputātiem būs atkarīgs vai šis deserts viņu priekšā tiks nolikts, vai nē!

3.Tieši tagad Juri Jurašu lūdz izdot kriminālvajāšanai ne tāpēc, ka divarpus gadus vecā procesā pēkšņi ir gūts kāds unikāls pierādījums viņa vainai, bet tāpēc, ka vēlāk kriminālvajāšana pati par sevi neradītu tādas sekas par kurām virkne negodprātīgu amatpersonu sapņo, jo dienas kārtībā ir Saeimas Kārtības ruļļa grozījumi, kas atcels deputātu imunitāti, bet vienlaikus neliegs deputātiem iespēju pilnvērtīgi strādāt savos amatos Saeimā un Saeimas komisijās. Tā, lūk.

4. Ko Jurašs lūdza savā 2017.gada 20.jūlija iesniegumā KNAB priekšniekam?

– Uzsākt disciplinārlietu pret KNAB amatpersonu Nr.150;

– Nodrošināt krimināltiesisku izvērtējumu amatpersonas Nr.150 un viņa iespējamo līdzdalībnieku rīcībai atbilstoši Krimināllikuma 298. panta otrajai daļai, 318. panta pirmajai daļai un 319. panta pirmajai daļai;

– Noskaidrot, kādas darbības, saņemot 2015. gada 1. oktobra ziņojumu Nr. 5/1729s ar rezolūciju “Rīcībai” ir veikušas KNAB amatpersonas ar Nr. 150 un Nr. 065 un, konstatējot šo amatpersonu bezdarbības pazīmes, lemt par atbilstošas atbildības piemērošanu;

– Noskaidrot, vai KNAB vadība (J.Streļčenoks, I.Jurča, J.Roze) ir nodrošinājusi nepieciešamo kontroli pār 2015. gada 1. oktobra ziņojumā Nr. 5/1729s norādītās informācijas pārbaudi un rezolūcijas “Rīcībai” izpildi, un, konstatējot KNAB vadošo amatpersonu bezdarbības pazīmes, lemt par atbilstošas atbildības piemērošanu.

5. Lai šie pasākumi nebūtu jāveic, lai nebūtu vēlāk jāatbild arī prokurorei M. Dolgovai par nepamatotu kriminālprocesa uzsākšanu, lai par tā visa pieļaušanu nebūtu jāatbild arī ģenerālprokuroram, tika dots uzdevums virsprokuroram M.Adleram atcelt prokurora A.Zalužinska lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, neskatoties uz apstākli, ka kopš procesa izbeigšanas bija pagājuši vairāk kā divi mēneši un neskatoties uz to, ka pats virsprokurors M.Adlers ar visiem izbeigtās lietas materiāliem bija iepazīstinājis arī Jurašu. Tā teikt – bija jāiet uz visu banku. Bet nu visi blēži lēnām tiek atmaskoti un tuvojas patiesības stunda. Pēc taisnīguma un tiesiskuma piesmiešanas paraugdemonstrējuma (režisors Ē.K.) patiesības mirklis būs īpaši gaidīts un īpaši tiks baudīts.

6. Jura Juraša iesniegumā bija norādīts arī tas, ka

“Pretēji tam, ko secinājusi DIK [Dienesta izmeklēšanas komisija], prokurors A. Zalužinskis, iepazīstoties ar krimināllietas un OIL materiāliem, konstatējis, ka:

– DIK atzinumā nepamatoti secināts, ka OIL tika uzsākta uz mana 2015. gada 1. oktobra ziņojuma Nr. 5/1729s pamata;

– Ziņojumā ietverto informāciju es nebiju ieguvis operatīvās darbības rezultātā, jeb pildot savus dienesta pienākumus;

– nepamatots ir DIK secinājums, ka operatīvās izstrādes lietas Nr. 10616 turpināšana ir būtiski apdraudēta;

– bija piemērojams likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta 4. punkts;

– Ziņojumā informācija bijusi par pabeigtu nevis plānotu noziedzīgu nodarījumu;

– OIL materiāli nesatur ziņas par to, ka OIL ietvaros būtu bijusi vērtēta vai pārbaudīta informācija, kuru paziņoju sabiedrībai.”

7. Ko vēl Jurašs bija norādījis iesniegumā?

Piemēram, to, ka DIK [Dienesta izmeklēšanas komisija] locekļu darbības un J. Jurčas pārraudzība pār padoto darba kvalitāti tika veikta tādā veidā, lai IDN [Iekšējās drošības nodaļa] 2016. gada 15. jūlija ziņojumā Nr. 5/1283s secinātais apaugtu ar biezu melu kārtu, kurai cauri vairs neredzēs (negribēs redzēt) ne kompetentais Latvijas Republikas ģenerālprokurors, ne kompetentie Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurori, un arī ne kompetentie Drošības policijas izmeklētāji.

Šāda daiļrunība Jurašam (patiesībā es arī piedalījos pie šī iesnieguma tapšanas) tagad dārgi maksā.

8. 2016. gada 25. jūlija iesniegumā ģenerālprokuroram Jurašs brīdināja ģenerālprokuroru par iespējamību, ka KNAB vadība varētu izdomāt un realizēt pārbaudes un kriminālprocesus, uz kuru pamata varētu turpināt pret viņu prettiesiski vērsties. Jurašs iesniegumā norāda, ka “esmu pārliecināts, KNAB vadība labi apzinās, ka rīkojums par manis atbrīvošanu no amata ir prettiesisks, un pārsūdzēšanas gadījumā tiesa visticamāk to atcels, tādēļ pieļauju, ka KNAB vadība mēģinās izdomāt un realizēt citas darbības (pārbaudes un kriminālprocesus), uz kuru pamata varētu turpināt prettiesiski vērsties pret mani.”

9. Jurašs iesniegumā norāda, ka “[..] atsevišķas personas, visticamāk, apzināti sastādot nepatiesus dokumentus, rada iespaidu par kādiem pirmsšķietamiem pārkāpumiem vai noziegumiem, ko es it kā esmu izdarījis. Šādā veidā prettiesiski tiek radīts formāls pamatojums, lai attiecībā pret mani varētu uzsākt operatīvās uzskaites lietu, dažādas pārbaudes, iespējams pat kriminālprocesu.”

10. Jurašam izrādījās pilnīga taisnība – kriminālprocess tika izdomāts un tiesa atbrīvošanu no amata atzina par prettiesisku.

11. Iesniegumā Jurašs informē ģenerālprokuroru, ka “esmu publiski sniedzis informāciju par korupcijas gadījumu un to, ka iespējams ir bijusi atbildīgo amatpersonu nelikumīga rīcība – bezdarbība. Viedoklis par amatpersonu bezdarbību man ir izveidojies, jo esmu vairākkārtēji interesējies pie Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Jāņa Rozes un Biroja vadītāja Jaroslava Streļčenoka par rīcību ar manis sniegto informāciju, vai ir uzsākta pārbaude, taču nekad nebiju saņēmis atbildi pēc būtības.”

12. Ļoti interesanti, kā uz Juraša iesniegumu reaģēja ģenerālprokuratūra – 2016.gada 29.jūlijā ierosināja kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu. Prokurore, kas ierosināja kriminālprocesu (M.Dolgova) 2016.gada 31.augustā paziņoja Jurašam, ka, “pārbaudot Jūsu iesniegumā izteikto apgalvojumu, ka KNAB vadība ilgstoši nav reaģējusi uz sniegto informāciju par Jums piedāvāto kukuli tā saucamajā “Latvijas dzelzceļa” krimināllietā, noskaidrots, ka tas neatbilst patiesībai. KNAB materiāli, ar kuriem iepazinos pārbaudes ietvaros, liecina, ka Jūsu sniegtā informācija, iespēju robežās, tika pārbaudīta, tai skaitā ar Jūsu aktīvu līdzdalību un Jūs bijāt informēts par šīs informācijas pārbaudes gaitu un rezultātiem”.

13. Prokurores objektivitāte šajā gadījumā pamatoti ir jāapšauba. Viņa pati uzsāka kriminālprocesu un pati vērtēja Juraša paziņojumus, kuru objektīvs izvērtējums novestu pie secinājuma, ka kriminālprocess uzsākts nepamatoti.

14. Interesanti, kādos KNAB materiālos prokurore guva pārliecību, ka Juraša sniegtā informācija, iespēju robežās, tika pārbaudīta, tai skaitā ar viņa aktīvu līdzdalību un viņš pat bija informēts par šīs informācijas pārbaudes gaitu un rezultātiem!

15. Prokurors A. Zalužinskis tieši pretēji prokurores Dolgovas secinātajam, izbeidzot kriminālprocesu, konstatēja, ka informācija nav baudīta! Kur nu vēl ar Juraša aktīvu līdzdalību?! Jurašs pat esot bijis informēts par šīs informācijas pārbaudes gaitu un rezultātiem! Ja tas tā būtu bijis, tad Juraša publiskais paziņojums par KNAB vadības bezdarbību informācijas par noziegumu pārbaudē izskatītos absurdi. Tā kā tas tā NAV, tad absurds ir prokurores M.Dolgovas secinājums.

16. Vai nu prokuroram A. Zalužinskim ir slikta redze (patiesībā nav pamata tā domāt), vai prokurore Dolgova spēj saskatīt to kā NAV.

17. Ja es būtu Saeimas deputāts, un man būtu jālemj par sava kolēģa izdošanu kriminālvajāšanai, tad konkrētajā gadījumā man būtu daudz jautājumu:

18. Piemēram, es vaicātu uzraugošajam prokuroram Mārim Urbānam un Valsts drošības dienesta (iepriekš Drošības policija) izmeklētājam:

– Sakiet, vai kriminālprocesa materiālos ir konstatējami pierādījumi šiem prokurores apgalvojumiem – ka Juraša sniegtā informācija, iespēju robežās, tika pārbaudīta, tai skaitā ar viņa aktīvu līdzdalību un viņš pat bija informēts par šīs informācijas pārbaudes gaitu un rezultātiem?

– NAV???

– Vai jūs varat izskaidrot, kāpēc tam NAV pierādījumu?

– Nevarat?????

– Piemēram, es varu. Es varu – jo tie ir meli. Ja tie nav meli, tad, lūdzu, pievienojiet pierādījumus ierosinājumam par deputāta Juraša izdošanu kriminālvajāšanai un nāciet ar tiem uz Saeimu. Tad arī lemsim par viņa izdošanu. Nāciet kaut rīt! Nevelciet garumā, jo citādi mums tiks pārmests, ka atsakāmies izdot vajāšanai, ka piesedzam.

19. Ja šādu pierādījumu NAV, tad prokurore Dolgova ir melojusi un par to ir paredzēta atbildība. To apzinās ģenerālprokurors un tāpēc nedrīkst pieļaut kriminālprocesa izbeigšanu, tāpēc tika atjaunots izbeigts process. Ja Jurašs nebūtu uzsācis vainīgo noskaidrošanu, process nekad netiktu atjaunots. Tas tika atjaunots divarpus mēnešus pēc izbeigšanas – pēc tam, kad Jurašs ar iesniegumu par nepamatota kriminālprocesa uzsākšanu bija vērsies KNAB. TAS TIEŠĀM IR TIESISKUMA PIESMIEŠANAS PARAUGDEMONSTRĒJUMS. Prokuroram ar savu ierosinājumu par Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai būtu jāmūk no Saeimas un Ģenerālprokuroram nekavējoties ir jāatkāpjas no amata.

20. Procesa falsifikācijā iesaistītos aicinu nekavējoties pieteikties pie prokurora M.Urbāna liecību sniegšanai. Tas atvieglos sirdi, mazinās sodu un pasargās Juri Jurašu no nepamatotas apsūdzības smaga nozieguma izdarīšanā.

21. Atsevišķu personu telefona numurus, kurām noteikti ir, ko teikt procesa falsifikācijas sakarā, nosūtīšu prokuroram M.Urbānam tūlīt pēc tam, kad būšu noskaidrojis M.Urbāna telefona numuru. Cik daudz laika man tas prasīs? Nedaudz! Jo šādā lietā kavēšanās nav pieļaujama.

Atbalstām viens otru un esam aktīvi tiesiskuma aizstāvji! Lai neviens nekad vairs nekļūtu par upuri TIESISKUMA PIESMIEŠANAS PARAUGDEMONSTRĒJUMOS, mums ir jābūt drosmīgiem un pacietīgi jāizcīna cīņa pēc cīņas! Mūs mēģina iebiedēt! NEPADODAMIES!

 

Autors ir bijušais KNAB darbinieks

P.S. Nepazīstu personīgi, bet milzīgs paldies prokuroram A.Zalužinskim par drosmi būt objektīvam!!!!!!!