Ģenerālprokuratūra Saeimai prasa izdot Jurašu kriminālvajāšanai (papild.)

Ģenerālprokuratūra jau nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu (JKP), otrdien LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers teica, ka prokuratūra ir pārliecināta, ka pret Jurašu var sākt kriminālvajāšanu.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija izbeidzis kriminālprocesu par, pēc Juraša stāstītā, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu viņam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts pērn 11. septembrī.

Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Pirmais medijs, kurš par to rakstīja, bija žurnāls Ir, kuram Jurašs intervijā atklāja, – tolaik, kad no KNAB tika atbrīvoti vairāki pieredzējuši darbinieki, šajās pārmaiņās viņi saredzēja politisku zemtekstu un vēlmi atbrīvoties no izmeklēšanas profesionāļiem. Kā apliecinājumu tam KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs intervijā Ir publiskoja faktu, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis, par ko viņš ziņojis KNAB vadītājam, taču nekāda rīcība neesot sekojusi.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklē DP, kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska pagājušā gada 15. jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ DP un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Kā svētdien ziņoja raidījums Nekā personīga, viens no iemesliem lietas pret Jurašu turpināšanai esot tas, ka kukuļa piedāvāšanas faktu viņš pats bija iekļāvis kādas citas izmeklēšanas materiālos, tādēļ tas izpaušanas brīdī bija slepens un Jurašs to zinājis. Taču tas, pēc Juraša teiktā raidījuma, kalpojis tikai kā kādas iesaistītās personas raksturojums un pats fakts netika izmeklēts.

Arī prokurors Zalužinskis secināja, ka Juraša izpaustais notikums konkrētajā operatīvās izstrādes lietā netika vērtēts. Viņš arī aicināja noskaidrot, kādēļ laikus netika sākta izmeklēšana par Jurašam piedāvāto kukuli, bet arī šo jautājumu virsprokurors atcēlis.

Jurašs Nekā personīga teica: “Likums skaidri un gaiši pasaka, ka ziņas par koruptīviem gadījumiem un amatpersonu pretlikumīgu darbību nedrīkst būt klasificētas nekādā veidā. Un šeit tieši par to ir stāsts, tā ka es ceru, ka šis process tiks prokuratūrā izbeigts. Protams, ja nebūs ģenerālprokurora Kalnmeiera spiediens. Šajā gadījumā sanāk tā, ka šis noziegums tika paslēpts zem grifa “slepeni”, mēģinot panākt to, ka šis fakts netiek izmeklēts.”

Tā kā ģenerālprokurors vērsies Saeimā, tai būs jābalso par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Visticamāk, vairākums balsos “par”, arī Jaunās konservatīvās partijas iespējamie koalīcijas partneri, vēstīja Nekā personīga. Jaunās Vienotības deputāts Ainars Latkovskis teica: “Visos gadījumos, kur prokuratūra vērsīsies Saeimā, lūdzot izdot kādu no deputātiem kriminālvajāšanai, mēs atbalstīsim šādu lūgumu, tāpēc, ka tā ir vienīgā iespēja, kā vēlāk jau tiesas ceļā noskaidrot patiesību. Citas iespējas nav vienkārši.”

Kā zināms, KNAB izmeklē arī lietu par nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu, kur aizdomās turēto statuss ir Artusam Kaimiņam un Atim Zakatistovam.

Ja Seima piekritīs kriminālvajāšanas uzsākšanai, tad Jurašs nevarēs piedalīties Saeimas un komisiju darbā. Ja deputāts noliks mandātu, tad viņa vietā nāks nākamā persona no JKP vēlēšanu saraksta – Ieva Akuratere.

Kukulis Magoņa lietā nav pirmais, kas Jurašam piedāvāts. Par naudas piedāvāšanu un samaksāšanu 2006. gadā tiesa divu gadu cietumsodu piesprieda kādreizējam Rudens aptieku tīkla īpašniekam Vladimiram Labazņikovam.

Visu žurnāla Ir rakstu par Juraša kukuļošanu lasiet šeit.