Pēdējie var būt pirmie…

Topošais ministru prezidents sevi pasniedz kā Latvijas patriotu un pieredzējušu politiķi. Visticamāk, viņam ir labi zināms, ka Latvija ir starp pēdējām ES dalībvalstīm inovācijas indeksa (Innovation Index), konkurētspējas indeksa (Competitiveness Index) un pētniecības izcilības indeksa (Research Excellence indicators) reitingos, un ceram, ka viņam ir pastāstīts, ka no Latvijas ir aizbraukuši vismaz 300 000 iedzīvotāju darba spējīgā vecumā un tas ir vismaz 20%. Neviens nebēg no labklājības valsts. Neviens nebēg no labklājību baudošām Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Austrijas un laikam arī no Igaunijas. Šīs valstis atrodas minēto kvalitātes rādītāju sarakstu pirmajās vietās.

Tā ir aksioma, ka tautas labklājība valda tikai tajās valstīs, kurām ir izcils zinātnes un universitāšu līmenis, un tās iegulda šajās jomās 5-10 reizes lielāku % no iekšzemes kopprodukta nekā Latvija.

Topošais premjers kādā intervijā sapņaini runā, ka būtu labi redzēt Latvijas universitātes pirmajā reitingu simtā. Tas nav un nekad nebūs iespējams ar pašreizējo finansējumu un zinātnieku skaitu valstī, kurš “per capita” ir vairāk nekā divas reizes mazāks kā vidējā Rietumeiropas provincē un četras reizes mazāks nekā Somijā. Sarunās par valdības deklarāciju publiskā telpā ir izskanējis – “nāves ieleja zinātnē”. Tas savukārt garantē vāju, bez nopietnas konkurences ievēlētu profesūru universitātēs. Rezultātā sabiedrība saņem augstskolu absolventu ar zemu kvalifikāciju, uzņēmējiem trūkst augstākās raudzes novatoru un Latvijas eksporta konkurētspēja (gan kvalitātē, gan kvantitātē) augstas pievienotās vērtības produktu tirgū neizbēgami kritīs. Nav pamata sagaidīt, ka augs skolotāju līmenis un tautas kopīgais saprāts.

Tā nav šī raksta autoru oriģināla prognoze. Par šo prognozi tika samaksāta, no zinātnieku skatu punkta, liela nauda TECHNOPOLIS ekspertiem, kuri to pateica 2014. gada aprīlī savā vērtējuma ziņojumā par Latvijas inovāciju sistēmu[1]. Iepriekšējām valdībām par šajā ziņojumā teikto nebija nekāda interese. Pozitīvi domājot, pieņemsim, ka vainas varbūt ir tikai vājās angļu valodas prasmes un ne “čekas maisi”, jo latviski šis dokuments netika tulkots. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mums var būt premjers, kuram angļu valoda ir mīļa no bērna kājas un lietām vajadzētu iet augšup!

Liktenis ir izvēlējies Krišjāni Kariņu topošās valdības misijai, kas var tikt ierakstīta kā Latvijas atjaunotnes un  izaugsmes laikmeta sākums tās pastāvēšanas 101. gadā.

Valdības darbs ir jāsāk ar precīzi mērķētiem soļiem krīzes menedžmentā zinātnē, viedu un stratēģiski precīzu tālāku rīcību.

Mazskaitlīgajai Latvijas zinātnes saimei simtgades gadā izdevās kārtējo reizi pierādīt savu izcilību NEATKARĪGU starptautisku ekspertu vērtējumā divos Latvijas zinātnes padomes rīkotos fundamentālo pētījumu konkursos un ES struktūrfondu (ERAF) lietišķo pētījumu konkursā, kuri noslēdzās aizvadītā gada otrajā pusē. Projektu pieteikumi ir sarindoti pēc kvalitātes. Finansējuma ir pieticis mazāk par 15% projektu, bet zem svītras ir palikuši vēl vismaz 15% izcilu projektu, kuru finansēšana dos vairāk nekā vajadzīgo “starta šāvienu” izrāvienam no krīzes un liks lietā aizvien vēl vāji noslogoto zinātnes infrastruktūru un aprīkojumu, kas ir ticis atjaunots ar simtos miljonu eiro vērtu ES struktūrfondu ieguldījumu pēdējos 10-15 gados.

Ministru prezidenta kandidātam un tā nominētam valdības sastāvam ir jāpieņem politiski drosmīgs, vienlaicīgi precīzs un administratīvo resursu taupošs lēmums, kura ekonomiskā atdeve būs mērāma simtos miljonu eiro jau tuvākos gados, t.i., valdības deklarācijas zinātnes sadaļā ir jāievieš īsa preambula un papildus punkts konkrētas situācijas izmantošanai un tā arī nedaudz jāpapildina, lai palielinātu tās konstruktīvismu vidējā termiņa skatījumā. Te priekšlikums deklarācijas tekstam:

EUROSTAT un OECD statistika uzrāda Latvijas tautsaimniecības  neapmierinošo konkurētspēju (Baltijas valstīs, Baltijas jūras reģionā, ES un pasaulē) augstākās raudzes zināšanu un augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju radīšanā un to eksporta apjomā. Latvija ir starp pēdējām ES dalībvalstīm 2016. un 2017.gadā ar inovāciju, konkurētspējas un pētniecības izcilības rādītājiem. Summējoties ar citiem faktoriem, tas rada krīzes situāciju, jo zinātne un pētniecība ir valsts labklājības un drošības nepieciešamais nosacījums, tās starptautiskās atzinības un eksportspējas garants un tamdēļ ir paredzēts:

• Nekavējoties, attiecīgi ietaupot laiku un administratīvos resursus, atrast papildus finansējumu vēl 40 neatkarīgā starptautiskā ekspertīzē izcili vērtētiem Latvijas zinātnes padomes  fundamentāli lietišķo projektu otrās kārtas projektiem no nacionālā budžeta rezerves fonda un, detaļas izvērtējot, ES struktūrfondu pieejamību finansēt vēl 40 ERAF 1.1.1.pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” starptautiski izcili vērtētu projektu, kas kopā nodrošinās 400 darba vietas augstas klases zinātniekiem, piesaistīs jaunos zinātniekus un būtiski paaugstinās par ES struktūrfondu naudu radītās infrastruktūras un iepirktā aprīkojumu noslodzi un izmantošanas efektivitāti.
• Turpināt pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, izvērtējot un būtiski samazinot nesakarīgu birokrātisko prasību slogu, kas bez papildus ieguldījumiem cels kvalitāti un starptautisko konkurētspēju.
• Sekojot viedās specializācijas stratēģijai, veicināt uzņēmēju un zinātnisko institūciju sadarbību, sekmēt zinātnes darba rezultātu komercializāciju, vērstu uz tautsaimniecības attīstību, stiprinot universitāšu lomu šajā procesā.
• Nodrošināt pilnvērtīgu valsts pasūtījumu zinātnē, ieviešot jaunas valsts pētījumu programmas visās nozarēs ilgtermiņa izaugsmei un efektīvai resursu izmantošanai.
• Konsolidēt zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli.
• Izveidot valsts atbalstītu programmu, lai novērstu topošo krīzi zinātnieku un tehnisko darbinieku skaitā ar rekrutēšanu un repatriēšanu no ārpus Latvijas, kā arī iesaistot diaspora zinātniekus Latvijas zinātnes veicināšanā.

Papildus skaidrojumā ir vērts minēt, ka situācija minētos konkursos ir sekojoša:

• Nebaidoties par nešaubīgi augsto kvalitāti, var finansēt vēl vismaz 50 augsti, starptautiskā ekspertīzē novērtētus LZP fundamentālo pētījumu projektus. Tika pieteikti 306 projekti; patlaban finansēts tikai 41 (13%); kvalitātes slieksni pārsnieguši 234 projekti. Papildus finansējums dos iespēju iesaistīt fundamentālos pētījumos vēl apmēram 200 zinātnieku no trim paaudzēm (pieredzējuši zinātnieki, jaunie zinātnieki un studenti) un sākt virkni augstākās raudzes pētījumu jau 2019. gada vasaras vidū. Vajag tuvu 10 miljoniem eiro no valdības rezerves fondiem 2019.-2021. gadā.
• Vajag paredzēt no eventuāliem ietaupījumiem ES struktūrfondos vēl 20 miljonus eiro, lai triju gadu laikā finansētu vēl 40 starptautiski izvērtētus ERAF konkursa projektus tikko noslēgtā ERAF projektu konkursā, kur kopskaitā bija 186 pieteikumi. Tiek finansēti apmēram 40, bet vērtējuma kvalitātes slieksni pārsniedza 133 projekti.  40+40 finansēti projekti būs vērā ņemams ieguldījums lietišķos pētījumos un Latvijas high-tech industrijas izaugsmē. Un radīs vēl 200-300 darba vietas zinātnē.

Turklāt ir jāņem vērā, ka iepriekšējās valdības ir atstājušas mantojumā neizpildītus darbus, kurus nosaka nacionālās attīstības plāns NAP2020:

• Palielināt ieguldījumu zinātnē un inovācijā no 0,52% no IKP 2013. gadā uz 1,5% no IKP līdz 2020. gadam. Ilgtermiņa mērķis ir sasniegt 3% no IKP līdz 2030. gadam. NAP2020 vidusposmu vērtējums rāda, ka 2017. gadā šis procents nav daudz mainījies.
• Palielināt zinātnes personāla skaitu Latvijā līdz 2020. gadam līdz  7000.  Praksē situācija ir slikta un skaitļi ir šādi: 2015. gadā – 5570, 2016. gadā – 5120 un 2017. gadā – 5378. Zinātnieku skaits ir krities, nevis cēlies.

Jaunajam premjeram un valdībai ķeroties pie darba, ir ļoti laba iespēja parādīt, ka politikā mainās un tiks ņemti vērā gan TEHNOPOLIS ekspertu vērtējumi[2], gan tas, ka Latvijā zinātne aizvien ir krīzes stāvoklī. Līdzās tam vajag radikāli uzlabot situāciju un mērķtiecīgi atbalstīt iniciatīvas augstākās raudzes inovāciju jomā, jo tas ir vienīgais ceļš, kā uzņēmumi Latvijā var kļūt par nopietniem lieliem spēlētājiem pasaules tirgū. Pagaidām ceļā uz to ir tikai daži uzņēmumi un starp tiem, daudziem par pārsteigumu (apgāžot valdošo teoriju, ka Rīga un Pierīga ir viss un pārējā teritorija nav nekas, un to var administrēt, kā kuram Rīgā ienāk prātā) ir Light Guide Optics International ar meitas kompānijām Vācijā, ASV, Baltkrievijā. Uzņēmuma dinamiski augošais apgrozījums pārsniedz 20 miljonus eiro. Starp vairākām citām valstīm nopietni plāni ir Ķīnā.

Ar dažiem uzņēmumiem ir par maz, un, ja jaunā valdība šajā jomā nebūs rīcībspējīga, tad Latvijā sasniegt ES vidusmēra tehnoloģisko inteliģentumu un tam līdzi nākošo labklājību ir nesasniedzams sapnis un nesaprātīgi fantazējumi.

Jaunajam premjeram un topošai valdībai ir vēl otra veiksmes iespēja. Ir priekšnoteikumi, lai varētu sākt risināt šo problēmu ar pirmajiem valdības lēmumiem, kuru pieņemšana dos pirmo uzrāvienu praktiski bez papildu līdzekļu piesaistes un bez nevajadzīgas birokrātijas.

Proti:

• ar 25 000 – 50 000 eiro neatmaksājumu dotāciju no ES struktūrfondiem ir jāatbalsta apmēram 25 mazie vai vidējie uzņēmumi (MVU), kuri ir guvuši finansējumu vai kvalitātes sertifikātu ar divu ES komisāru parakstiem  H2020 SME Instrument konkursa pirmajā kārtā, lai viņi varētu veidot konkurēt spējīgus otrās kārtas SME projektus;
• Apjomā līdz 2,5 miljoniem eiro ir jādot neatmaksājama dotācija otrās kārtas projekta realizācijai pieciem Latvijas uzņēmumu projektiem, kuri ir saņēmuši jau minēto ES sertifikātu par projekta vērtējumu – vismaz 13 punkti no 15;
• Ir jāturpina līdzīgi atbalstīt uzņēmumus, kuri sasniegs šos kvalitātes kritērijus nākamos 8 SME Instrument konkursos līdz H2020 programmas beigām.

Minētie projektu pieteikumi ir saņēmuši neatkarīgu starptautisku ekspertu vērtējumu un nav nekādas vajadzības sākt jaunus izvērtējumus. Šāds valdības lēmums būs uzmundrinoša ziņa uzņēmējiem un apliecinājums, ka valdība ir viņu pusē. ES Komisija ir pieņēmusi visus nepieciešamos lēmumus, un nav vairs nekādu administratīvi tiesisku barjeru Strukturfonu izmantošanai šādu inovāciju atbalstam.

Otrās kārtas projekts paredz inovatīva prototipa tālāku izstrādi, lai sāktu to tiražēt pēc komerciāliem pasūtījumiem un finansēt vajadzīgās marketinga un publicitātes darbības. Augstu vērtējumu H2020 konkursā var saņemt tikai tie projekti, kuru tirgus pētījumi rāda, ka uzņēmums piecu gadu laikā pēc projekta izpildes beigām pacels savu apgrozījumu vismaz līdz 25 miljoniem eiro gadā. T.i., jaunā valdība, pieņemot lēmumu par apmēram 10 miljonu eiro ieguldījumu minēto piecu projektu realizācijā, būs panākusi, ka nākamo Saeimas vēlēšanu gadā high-tech uzņēmumu apgrozījums Latvijā papildus pieaugs par vismaz 100 miljoniem eiro.

Zinot uzņēmumu pašreizējo aktivitāti un arī panākuma varbūtības procentu (pirmās kārtas konkursos jau ir startējuši vairāk nekā 170 Latvijas uzņēmumu un otrās kārtas konkursos vairāk nekā 40 uzņēmumu, un tie sacenšas ar apmēram 15 000 augstākās raudzes uzņēmumiem visā ES. ES finansējums Latvijā – 13 pirmās kārtas projektiem un trīs otrās kārtas projektiem. Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 39/13 un 24/3), var paredzēt, ka vēl vismaz 10 projekti saņems ES H2020 finansējumu vai arī to vērtējums pārsniegs 13 punktus no 15, kas ļaus saņemt Latvijas struktūrfondu finansējumu. Tas nozīmē vēl vismaz 200 miljonu eiro apgrozījuma pieaugumu pēc 5 – 6 gadiem un vairāk nekā ducis augstākās raudzes uzņēmumu, starp kuriem valdībai vajadzētu saskatīt Latvijas Nokia vai SKYPE ar apgrozījuma perspektīvu uz simtiem miljonu eiro.

Vēlam jaunai valdībai prātu sākt ar efektīviem lēmumiem, kuri ātri nodrošina starta uzrāvienu, un viedumu, pieņemot stratēģiski gudrus lēmumus visā pastāvēšanas laikā.

 

Autori ir Vidvuds Beldavs, Rīgas Fotonikas Centra valdes priekšsēdētājs, un Dr.Phys. Arnolds Ūbelis, LU Nacionālās zinātnes platformas FOTONIKA-LV zinātniskais sekretārs

[1] TECHNOPOLIS,  20 January 2014 Latvia Innovation System Review, http://izm.izm.gov.lv/upload_file/2014/Latvia-systems-review_2014.pdf.

TECHNOPOLIS  experts highlight that research community of Latvia is exhausted in permanent competition for decades, see p.22:

……Only 17% of research funding is institutional, making Latvia’s one of the most highly ‘contested’ systems in the world.  While there is no clear international benchmark for what the proportion of institutional funding should be, there is some consensus that 50% is the minimal viable level.  The Finnish Research and Innovation Council recently observed that the share of competitive funding in the university research system has recently approached that value and that  to do any further would be dangerous 32 .  Low relative levels of institutional funding are normally argued to undermine continuity, the ability to invest in facilities and equipment and therefore ultimately quality.  A degree of institutional funding stability is also a requirement in order to establish good links with industry.  Without this, it is hard to be a credible research partner for the longer term.  

Latvia, the success story nation, is on the brink of disaster according to TECHNOPOLIS experts, see citation from page 41 of evaluation summary report[1]:

…….7.4 Policy implications . The biggest question is, as earlier indicated, the absolute lack of money.  This is completely understandable in the current economic context.  However, the plain fact is that you cannot build and sustain a modern economy without making a significant expenditure on research and higher education.  If you fail to make this investment, the supply of high-quality human resources to society and industry is too small and those people who could be driving socio-economic development and growth tend to drift abroad.

The production of knowledge is of course one very important reason for funding research; but the production of human capital is probably an even more important reason for doing so.  Lack of human capital means not only that the country has difficulties in exploiting its own knowledge production but also, crucially, that it is hard to exploit the more than 99% of new knowledge that is generated abroad.  Without these capabilities, the country will enter a declining spiral that infects the performance of the economy as a whole. …..End of citation.

[2] TECHNOPOLIS experts are warning on dangerous  challenges  of implementation in chapter 6.1. 7  of mentioned report:

…..The difficult financial climate, short-term planning within the state, insufficient  administrative capacity and the low political priority of innovation and research and a heavily bureaucratic tradition all make it hard to implement research and innovation policy in Latvia.   …..  Bureaucratic restrictions impede the use of new funding instruments.  For example, the legal form of the competence centres meant that they had initially to launch formal competitive procurement processes in order to buy simple input such as chemicals; inability to use ERDF-funded university equipment in connection with  commercialization…..

Finally among others the following finding of TECHNOPOLIS experts is more threatening:

….But the most powerful reason behind these issues of implementation seems to be a lack of political commitment to the idea that research and innovation are important drivers of development and growth!!!