Pasaules ekonomika zirgā

Pasaules ekonomikā turpinās spēcīga izaugsme, kas mudina centrālās bankas mazināt monetārās politikas atbalstu. Procentu likmju kāpums gan būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsme šogad ir straujāka, nekā gaidīts, daļēji pateicoties ļoti jaudīgam uzrāvienam būvniecībā. Izaugsme joprojām būs gana plaša un strauja, un gadā kopumā būs ap 4%, kas ir tuvu pagājušā gada rekordiem. Darba tirgus turpinās uzsilt – sarūkot bezdarba līmenim, kļūst arvien grūtāk atrast darbiniekus, un aug vidējā alga. Būtiskākie riski Latvijas ekonomikai nāk no ārpuses un ir tie paši, kas pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvai – lielāks protekcionisms, ģeopolitika, daudzviet augstais parādu slogs, tuvredzīga ekonomiskā politika, kā arī klimata pārmaiņu negatīvā ietekme.

Nākamos pāris gadus izaugsme turpinās uzrādīt labu sniegumu

Pasaules ekonomika kopš finanšu un ekonomiskās krīzes sākuma 2008. gadā nav jutusies tik labi kā patlaban. Mājsaimniecību parādu slogs daudzviet ir sarucis, augošā ekonomikas aktivitāte veicina bezdarba kritumu, kas sāk atspoguļoties straujākā darba samaksas pieaugumā. Uzņēmumi ir atsākuši investēt. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ir diezgan labs. Tas viss šogad palīdzēs pasaules ekonomikai noturēt pērn sasniegto straujāko izaugsmes tempu pēdējo astoņu gadu laikā. Arī nākamajos pāris gados tas būs jaudīgs, tomēr nedaudz palēnināsies.

ASV ekonomikā šogad un nākamgad gaidāma ļoti spēcīga 2,7-2,5% izaugsme, kas 2020.gadā palēnināsies līdz 1,5% darbaspēka trūkuma, augošu procentu likmju un izmaksu, kā arī tirdzniecības ierobežojumu ietekmē. Eirozonā augstākais izaugsmes temps jau ir aiz muguras, un izaugsme pakāpeniski palēninās galvenokārt vājāka eksporta, bet arī augošas nenoteiktības un ierobežojošu piedāvājuma puses faktoru dēļ (piemēram, darbaspēka trūkums, augsta jaudu noslodze). Izaugsme vēl arvien būs diezgan laba un plaša, ap 2% šogad, 1,8% 2019. gadā un 1,6% 2020. gadā.

Spēcīga ekonomika mudina centrālās bankas mazināt monetārās politikas atbalstu, lai izvairītos no pārkaršanas, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un nauda vēl arvien būs lēta. Eiropas Centrālā banka “naudas drukāšanu” pārtrauks šā gada beigās, refinansēšanas likmi pirmo reizi pēc krīzes periodā paaugstinot 2019. gada beigās. Savukārt Federālo Rezervju sistēma turpinās celt bāzes procentu likmi reizi ceturksnī līdz pat nākamā gada rudenim.

Pasaulē riski ir pieauguši un var bremzēt izaugsmi ilgākā termiņā

Šogad esam piedzīvojuši jaunu protekcionisma vilni, saasinoties tirdzniecības konfliktam starp ASV un Ķīnu, un pastāv risks, ka šis vilnis augs lielāks. Joprojām uzmanības centrā ir ģeopolitika, kas ietver gan reģionālos saspīlējumus un konfliktus (piemēram, Tuvajos Austrumos), gan jaunas starpvalstu sankcijas (piemēram, Krievijai, Turcijai, Irānai). Bažas rada arī parādu slogs dažādos tirgos, piemēram, uzņēmumu parādu nasta Ķīnā, valdību parādu slogs virknē eiro zonas valstu, ASV, kā arī dolāru valūtā emitētais parāds attīstības valstīs (Turcija, Argentīna, Dienvidāfrikas Republika), kas tās padara jutīgas pret ASV procentu likmju celšanu. Brexit sarunu lēnais progress palielina risku, ka sarunas noslēgsies bez kompromisa, kā rezultātā ciestu labvēlīgais tirdzniecības režīms starp abiem blokiem. Mēs sagaidām, ka abas puses tomēr spēs vienoties.

Arvien pieaugošs risks ir klimata pārmaiņu radītā negatīvā ietekme uz ekonomiku un sabiedrību, ko šovasar piedzīvoja arī Latvija. Ja nesekos adekvāta rīcība no politikas veidotājiem, potenciālie zaudējumi no šādu ekstremālu laika apstākļu radītām sekām ar laiku tikai pieaugs.

Negatīvo risku ir daudz, bet ir arī daži faktori, kas izaugsmi var paātrināt. Piemēram, tehnoloģiskā progresa radīts straujš ražīguma kāpums, kā arī ievērojami lielākas investīcijas atjaunojamo energoresursu segmentā.

Pasaules ekonomiku, tai skaitā arī Latviju, negatīvie riski var ietekmēt gan caur svārstībām finanšu tirgos (akciju cenu kritums, valūtu kursu svārstības), gan noskaņojuma pasliktināšanos (piesardzība attiecībā uz investīcijām un patēriņu), gan krītošiem starptautiskās tirdzniecības apjomiem. Sagaidām, ka pasaules ekonomikas izaugsme tuvākajos gados tomēr būs noturīga pret potenciālo risku ietekmi. Bet viens ir skaidrs – tuvredzīga rīcība politikā un ekonomikā agri vai vēlu iedragā ekonomikas izaugsmes pamatus.

Latvijas ekonomikas izaugsmi ceļ būvniecība, bet izaugsmes temps sāks noplakt

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ekonomikas gada izaugsme bija 4,6% – tuvu pagājušā gada rekordiem. Eksporta sniegums uz labvēlīgā pasaules izaugsmes fona joprojām ir ļoti labs, lai gan ne tik spilgts kā pērn. Galvenie izaugsmes stūrmaņi ir investīciju aktivitāte, kas aug tandēmā ar būvniecības apjomiem, un mājsaimniecību patēriņš, ko veicina pirktspējas kāpums. Izaugsme ir ne tikai strauja, bet arī plaša, proti, aug visas nozares, izņemot finanšu nozari.

Lai gan nerezidentu banku biznesa samazināšanās notiek lēnāk, nekā varēja spriest pēc amatpersonu izteikumiem gada sākumā, šis process tuvākajā laikā turpinās ietekmēt nozares sniegumu un piebremzēs ekonomikas izaugsmi kopumā. Patlaban kritumu vairāk nekā kompensē ātrais būvniecības skrējiens, kam būtiskāko impulsu sniedz nedzīvojamo ēku un inženierbūvju būvniecība, bet pieaugums ir atgriezies arī dzīvojamo ēku segmentā. Kopējais būvniecības nozares gada izaugsmes temps pārsniedz 30%. Tās gan daļēji ir sekas būvniecības apjomu kritumam 2015.-2016. gadā un straujākai ES struktūrfondu ieplūdei šobrīd. Kapacitātes ierobežojumu un strauji augošo izmaksu ietekmē būvniecības apjomu kāpums, visticamāk, jau nākamgad kļūs lēnāks.

Uzrāviens būvniecībā var vēl vairāk saasināt darbaspēka pieejamības problēmu, radot papildu spiedienu uz algām arī citās nozarēs. Augošās ekonomikas aktivitātes un negatīvo demogrāfisko tendenču ietekmē bezdarba līmenis turpinās sarukt no vidēji 7.6% šogad līdz 7.1% nākamajā gadā. Vidējā bruto darba samaksa šogad augs par aptuveni 9%, bet nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, prognozējam vidēji 7% kāpumu. Patēriņa cenu kāpums palēnināsies no 2.6% šogad līdz 2.3% 2020. gadā, ņemot vērā naftas cenas pakāpenisku samazināšanos pasaulē un lēnāku akcīzes nodokļa kāpumu tepat Latvijā.

Latvijas ekonomikas izaugsme arvien ir spēcīga. Tomēr līdz ar akūtāku darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstu ekonomikās, izaugsmes temps kļūs lēnāks. Šogad prognozējam 4% izaugsmi, kas palēnināsies līdz 3% un 2,5% attiecīgi 2019. un 2020. gadā.

Ekonomikas izaugsmes temperatūras atdzišanai esam sagatavojušies

Ekonomikas izaugsme ir cikliska, un to zināmā mērā var pielīdzināt pārmaiņām termometra stabiņā, mainoties gadalaikiem dabā. Esam aizvadījuši ļoti karstu vasaru, un silti pēdējos pāris gadus ir gājis arī ekonomikā. Ekonomikas izaugsmes temperatūra, lai gan vēl arvien ir stabilos plusos, dažādu ierobežojošu faktoru ietekmē sāks lēnām atdzist. Līdz ar to biežāk izskan jautājums par to, kad tad nāks ziema un kāda tā būs. Ziema noteikti nāks ne tikai dabā, bet arī ekonomikā, un tā izpaudīsies kā lēnāka izaugsme, bet tas nebūt nenozīmē, ka noteikti būs arī mīnusi.

Latvijas ekonomikas pamati tagad ir daudz stabilāki nekā tie bija tā dēvētajos “treknajos” gados pirms 10 gadiem. Privātā sektora parādu slogs ir ļoti mazs, arī valdības parāds Eiropas kontekstā ir zems. Mājokļu pieejamība, ņemot vērā straujo vidējās algas kāpumu, zemās procentu likmes un mēreno mājokļu cenu kāpumu, ir ļoti laba. Vairs nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Ārējās tirdzniecības bilance, lai arī joprojām negatīva, ir tuvu nullei – proti, eksporta un importa plūsmas ir praktiski sabalansētas. Ierobežotie darbaspēka resursi veicina strauju vidējās darba samaksas pieaugumu, kas apsteidz ražīguma kāpumu, radot riskus konkurētspējai. Tomēr šī problēma nav ne tuvu tik akūta, kāda tā bija “treknajos” gados.

Ekonomikas izaugsme pamazām atkāpsies no termometra stabiņa augstākās atzīmes. Palēninājums noteikti būs, bet svārstības gaidāmas krietni mazākas, nekā pieredzēts iepriekš.

 

Autore ir Swedbank Latvija galvenā ekonomiste