Kas jāzina par HOPS – hronisku obstruktīvu plaušu slimību

Brīva elpošana ir pašsaprotama, un mēs par to ikdienā vispār nedomājam. Tikai pie apgrūtinātas elpošanas cilvēks saprot, cik svarīgi ir elpot viegli un brīvi, un cik apgrūtināta elpošana var būt traucējoša. Tā pat maina un ierobežo cilvēku dzīves kvalitāti – to ikdienā redzu pie saviem pacientiem.

Kāpēc par HOPS jāuztraucas jeb cik nozīmīga ir šī slimība?

HOPS jeb hroniska obstruktīva plaušu slimība ir hroniska, bet novēršama un ārstējama slimība. Medicīniski HOPS ir hronisks elpceļu iekaisums, kas rodas cigarešu dūmu vai citu karinošo daļiņu ilgstošas ieelpošanas rezultātā, to raksturo progresējoša un neatgriezeniska elpceļu sašaurināšanās. Savukārt no pacienta skatpunkta HOPS ir elpas trūkums, klepus un zināmi dzīvesveida ierobežojumi. Slimība attīstās daudzu gadu garumā pēc ilgstoša kontakta ar riska faktoriem, pamatā smēķēšanu, putekļiem un kaitīgām ķīmiskām vielām.

HOPS ir ļoti plaši izplatīta un smaga slimība, dati par tās ietekmi ir visai šausminoši.

HOPS ir ceturtais nozīmīgākais mirstības cēlonis pasaulē. Kopumā aptuveni 80 miljoni cilvēku pasaulē slimo ar HOPS.

Pēc Eiropas HOPS koalīcijas datiem, katru gadu no HOPS mirst trīs miljoni cilvēku. Iedomājieties – katru stundu pasaulē no šīs slimības mirst aptuveni 250 cilvēki, tas ir vidēji četri cilvēki minūtē. Turklāt ir skaidrs, ka HOPS izplatība nākamās desmitgadēs tikai turpinās pieaugt, jo turpinās HOPS riska faktoru ietekme, kā arī cilvēce noveco, bet HOPS attīstās tieši mūža otrajā pusē.

Kādēļ var rasties HOPS?

Galvenais HOPS riska faktors ir smēķēšana. Statistiski tiek rēķināts, ka tas ir iemesls līdz pat 95% HOPS saslimšanas gadījumu. Ārsti lēš, ka Latvijā HOPS attīstās līdz pat 50% smēķētāju. Smēķēšanas ietekmē notiek īpaši strauja smēķētāja plaušu tilpuma samazināšanās.

Citi faktori, kas izraisa vai stimulē HOPS rašanos, ir aroda riski – putekļi un ķīmiskas vielas, vides piesārņojums – āra un telpu gaisa piesārņojums, pasīvā smēķēšana, iedzimtība, elpceļu infekcijas un sociālekonomiskais stāvoklis. Aroda kaitīgie faktori, vides piesārņojums, elpceļu infekcija, pasīvā smēķēšana ir cēlonis tikai 5% no visiem HOPS gadījumiem. 1% pacientu HOPS cēlonis var būt iedzimts.

HOPS pazīmes

Ne visiem HOPS slimniekiem ir novērojami vieni un tie paši slimības simptomi, bet vienmēr ir vismaz viens no tiem. Par HOPS liecina pastāvīgs klepus, krēpas, elpas trūkums un sēcoša elpošana.

Elpas trūkums pastiprinās pie fiziskas slodzes vai smagākos gadījumos, pat pārvietojoties pa māju un ģērbjoties. Slimības uzliesmojumu laikā simptomi pastiprinās – pastiprinās klepus, pieaug krēpu daudzums, tās var kļūt strutainas, pieaug elpas trūkums. Slimībai progresējot, laiks starp uzliesmojumiem kļūst īsāks. Uzliesmojumu laikā straujāk samazinās plaušu funkcija, pasliktinās HOPS pacienta vispārējais stāvoklis, kas nereti pēc uzliesmojuma vairs neatgriežas iepriekšējā līmenī. Nereti HOPS pacienti uzliesmojumu laikā ir jānogādā slimnīcā pastiprinātai ārstēšanai.

Ja ir sūdzības

Tad noteikti jādodas pie ārsta uz konsultāciju. Sākotnēji var konsultēties ar savu ģimenes ārstu, bet smagākos gadījumos noteikti būs nepieciešama arī ārsta speciālista – pneimonologa – palīdzība. Lai diagnosticētu HOPS, jāveic plaušu funkcijas pārbaude – spirometrija, tāpēc ideāli būtu, ja katrs smēķētājs pēc 40 gadu vecuma vienu reizi gadā veiktu spirometriju. To veic ar aparatūru, kas bieži vien jau ir pieejama arī ģimenes ārstu praksēs. Papildus ir jāveic arī plaušu rentgens.

Labā ziņa ir, ka HOPS ir apturams, ja to laikus diagnosticē un pacients pastāvīgi un pareizi lieto ārsta nozīmētās zāles. Tās samazina HOPS simptomus, galvenokārt elpas trūkumu. Regulāra terapija var uzlabot plaušu darbību un samazināt slimības uzliesmojumu biežumu, uzlabot dzīves kvalitāti.

Diagnostikas problēmas – par vēlu, par maz

Gan Latvijā, gan visā pasaulē HOPS bieži tiek diagnosticēts, kad pacientam jau ir smagi elpošanas traucējumi. Tas ir tāpēc, ka HOPS attīstās pacienta mūža otrajā pusē, un pacients sākotnēji, piemēram, elpas trūkumu skaidro ar vecumu vai sirds problēmām, bet klepu un krēpas – tikai ar smēķēšanu.

Latvijā situācija HOPS diagnostikas jomā ir īpaši slikta, un ir arī problēmas ar HOPS pacientu aprūpi. Pirmkārt, tā ir vēlīna un nepietiekamā apjomā veikta diagnostika. Otrkārt, tā ir pacienta līdzestība ārstēšanā. Hroniskas slimības ārstēšana atšķiras no akūtas slimības. Akūtu slimību mēs izārstējam īsākā vai garākā laika periodā un aizmirstam. Savukārt hroniskas slimības gadījumā nepieciešama gadiem ilga, pastāvīga ārsta un pacienta sadarbība slimības ierobežošanai, ārsta un pacienta partnerība. Tā atkarīga no ārsta un pacienta zināšanām un ārsta – pacienta komunikācijas, spējas uzklausīt, spējas izprast doto informāciju. Mūsdienu ārsta – pacienta partnerība mazāk balstās uz bezierunu uzticību, bet vairāk uz atvērtību un savstarpēju respektu. Iemesli, kādēļ pacienti nav līdzestīgi un nelieto ārstu izrakstītās zāles vajadzīgajā daudzumā un režīmā, ir komplicēti zāļu lietošanas režīmi un slikta inhalatora lietošanas tehnika (HOPS medikamenti ir galvenokārt inhalatori).

Taču ļoti nozīmīgs faktors tieši Latvijā ir pieejamā jeb drīzāk nepieejamā veselības aprūpes sistēma, jo līdzmaksājums Latvijā HOPS medikamentiem ir salīdzinoši augsts – pacienti vienkārši nevar atļauties pirkt un lietot vajadzīgās zāles materiālu iemeslu dēļ.

Līdzestību ietekmē arī tādi psiholoģiskie un sociālekonomiskie faktori kā nabadzība, atbalsta trūkums ģimenē, dzīvošana vienam, grūtības apmeklēt ārstu atkārtotai vizītei, lai saņemtu recepti, stress, blakus problēmas, kognitīvi traucējumi, īpaši veciem cilvēkiem, kam ir pazemināta atmiņa un koncentrēšanās spējas, depresija, nemiers. Tādēļ svarīga ir arī sociālo dienestu iesaistīšanās HOPS pacientu aprūpē un atbalstā, gan palīdzot cilvēkiem rūpēties un apkopt sevi un savu mājokli, gan doties pie ārsta, gan ievērot noteikto zāļu lietošanas režīmu.

Zelta likumi HOPS apturēšanai

Pirmais likums – atmet smēķēšanu! Nekad nav par vēlu pārtraukt smēķēšanu.

Otrais likums – izvairies no kaitīgo vielu ieelpošanas, piemēram, putekļu, spēcīgu aromātu, no piesārņotas vides.

Trešais likums – esi fiziski aktīvs.

Ceturtais likums – veic infekciju profilaksi, regulāri apmeklē ārstu un veic ieteiktos izmeklējumus.

Piektais likums – ja zāles ir izrakstītas, tās ir obligāti jālieto saskaņā ar ārsta norādījumiem.

 

Autore ir pneimonoloģe