Jāpanāk, ka nodokļus maksā visi uzņēmumi

Uzņēmēji mēdz sūdzēties, ka sabiedrība viņu darbību tā īsti nenovērtē un nesaprot. Baltic International Bank Latvijas barometra aptaujas otrā daļa, kas šoreiz ir veltīta uzņēmējdarbībai un to spējai attīstīties ilglaicīgi, ļauj novērtēt, cik plaši un dziļi cilvēki tomēr izprot un iedziļinās uzņēmējdarbības problēmas.

Tiem, kas paši nekad ar uzņēmējdarbību nav nodarbojušies, priekšstats par to veidojas paziņu, draugu un mediju ietekmē. Kopumā jāsecina – aptaujas rezultāti liecina, ka šis priekšstats ir gluži adekvāts. Piemēram, uz jautājumu, kas liecina par uzņēmuma veiksmīgumu, populārākās atbildes ir, ka “uzņēmums darbojas ilgus gadus”, “uzņēmumam ir liela peļņa”, “uzņēmumā ir maza kadru mainība”, “uzņēmums rūpējas par savu darbinieku labklājību”. Droši vien katram ir savs viedoklis, kurš aspekts ir vissvarīgākais, taču kopumā saņemts reāls novērtējums.

Taču ir viens aptaujas rezultāts, kam nevaru piekrist. Proti, lūgti atzīmēt piecus lielākos šķēršļus, kas neļauj Latvijas uzņēmumiem darboties gadu desmitiem ilgi, respondenti pirmajā vietā liek augstus nodokļus.

Nodokļi nepatīk ne uzņēmējiem, ne darba ņēmējiem. Tomēr, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā nav smagākais nodokļu slogs. Varbūt varētu vēlēties skaidrāku likumdošanu vai citādāku nodokļu struktūru, taču kopumā neesam valsts ar ļoti augstiem nodokļiem. Ja uzņēmums pareizi rēķina savas izmaksas un biznesa potenciālu, tad, manuprāt, Latvijā var veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību, ko arī daudzi uzņēmumi ir pierādījuši.

Daudz lielāka problēma ir nodokļu nomaksa. Ikvienā nozarē, ja viens uzņēmums godīgi samaksā visus nodokļus, bet otrs vismaz kādu daļu nemaksā un valsts negrib vai nespēj to piespiest maksāt godīgi, zaudētājs tirgū ir godīgais uzņēmums, bet ieguvējs – negodīgais.

Pēdējais var pārdot savu produkciju vai pakalpojumus krietni lētāk nekā konkurenti, un patērētāji, kuru lielai daļai svarīgākais ir zemākā cena, pērk no negodīgākā (varbūt nenojaušot, kā zemā cena iegūta, bet varbūt arī apzinoties, kāpēc šoreiz tik lēti).

Turklāt jāatceras, ka situācijā, kad viena daļa uzņēmumu pamanās visus nodokļus nemaksāt, citiem, kas ir godīgi, nākas segt iztrūkumu valsts budžetā un maksāt nodokļus, kas ir augstāki, nekā būtu tad, ja maksātu visi uzņēmumi un samaksātu līdz pēdējam centam. Tas, ko var novēlēt, – panākt, ka nauda tiktu iekasēta no uzņēmumiem, kas līdz šim ir izvairījušies godīgi nokārtot saistības pret valsti, nevis paaugstināt nodokļus tiem, kas maksā.

Medijos jau ir atspoguļotas milzīgās atšķirības “oficiālajās” algās gaļas pārstrādes uzņēmumos, kas liecina tikai par vienu – daļa maksā aploksnēs. Pašlaik ir grūti atrast darbinieku, kas būtu gatavs strādāt, nesaņemot tuvu 800 eiro mēnesī. Taču tad, kad lasi, ka daudzi uzņēmumi tomēr ir spējuši piesaistīt savās vēlmēs pieticīgus darbiniekus, kas gatavi samierināties teju ar minimālo algu, labi saproti, kāpēc šo uzņēmumu prece ir tik lēta, bet īpašnieki tomēr dzīvo pārticīgi.

Varam apelēt pie tā, ka cilvēki, kas piekrīt saņemt naudu aploksnēs, apkrāpj paši sevi un nevar cerēt ne uz normālu pensiju, ne uz bezdarbnieku pabalstiem, taču visvairāk sarkt vajadzētu valstij, kas izliekas nemanām to, par ko visi zina.

Lai ļautu veiksmīgi attīstīties spēcīgiem un godīgiem uzņēmumiem, ir jāliek nelegālajiem uzņēmumiem maksāt nodokļus. Un, ja viņi to nevar, nozarei kopumā nekas ļauns nenotiks – darbiniekus no tiem uzņēmumiem, kas izbeigs savu darbību, pieņems veiksmīgie ražotāji, kas arī pašlaik spēj samaksāt visus nodokļus. Tādā veidā tiks novērsts galvenais šķērslis, kas traucē ilglaicīgai uzņēmējdarbībai.

Protams, uzņēmējiem šķērslis ir arī nestabilitāte un biežas izmaiņas likumos, ko tāpat ir uzsvēruši Baltic International Bank Latvijas barometra respondenti. Tomēr galvenais ir nodrošināt godīgu konkurenci, kas nozīmē arī to, ka nodokļus maksā visi.

Autors ir “HKScan Latvia” pārdošanas direktors