Svētdien ar septiņu stundu ilgu vairāk nekā 40 000 dalībnieku gājienu tika atklāti XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki.
Spītējot nejaukajiem laikapstākļiem – šogad Dziesmu un deju svētki iesākušies ar aukstāko laiku kopš 1977. gada svētkiem -, gājienā devās koru un deju kolektīvu dalībnieki ne tikai no Latvijas, bet visas pasaules.
Dalībnieki devās gājienā no Brīvības pieminekļa pa Brīvības ielu un caur goda vārtiem nonāca dalībniekiem iekārtotā svētku kvartālā – Skonto stadionā.
Pirmie gājienā devās virsvadītāji, virsdiriģenti, goda virsvadītāji un goda virsdiriģenti, pēc tam novads, kurā dzima Dziesmu svētku tradīcija – Dikļi, kam sekoja Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales, ārvalstu latviešu un Rīgas kolektīvi. Dalībniekus sveica daudzi skatītāji.
Svētdien Dziesmu svētku dalībniekus uzrunāja arī valsts augstākās amatpersonas. Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzrunājot svētku dalībniekus, teica, ka caur laikiem un paaudzēm Latvija nesusi tai pašu dārgāko – dziesmu, deju un brīvību. “No biedrībām un koriem reiz sapulcējās tauta, un ar pirmo Dziesmu svētku gājienu uz savu valsti devās nācija. (..) Šie Vispārējie Dziesmu un deju svētki ir skaistākā dāvana mūsu Latvijas simtgadē. Šī dāvana pulcēs kopā dažādas paaudzes un stiprinās mūsu garu,” sacīja prezidents.
Viņš novēlēja būt stipriem un vienotiem, kā arī godam nest Latvijas karogu, tautas tērpus un lepni pārstāvēt ne tikai savu pilsētu un novadu, bet arī valsti. “Novēlu, lai mēs ikviens sevī justu piederību Latvijai un varētu lepni teikt: “Es esmu Latvija!”,” teica Vējonis.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) sacīja, ka neatkarīga Latvija dibināta ar dziesmu un ar to valsts atguva arī brīvību. “Dziesma mūs vienmēr ir turējusi kopā visos laikos, devusi spēku un rādījusi ceļu rītdienā. Dziesma bija mūsu vairogs padomju okupācijas laikā, kad mēs izrādījām pretestību svešai varai. Ar dziesmu mēs nodevām savu garīgo mantojumu mūsu bērniem un bērnu bērniem, un ir skaidrs, mūžu mūžos būs dziesma un mūžu mūžos būs Latvija,” uzsvēra Mūrniece.
Svētku gājiens noslēdzās Skonto stadionā ar Dziesmu un deju svētku dalībniekiem veltītu koncertu.
Komentāri (7)
andrejs 02.07.2018. 18.59
Forši, ka mūsu Rīgas koris Kamēr… atkal vinnēja Dziesmu karos. Līmenis kopš 90. tiek noturēts nemainīgi augsts. Apsveicu J. Liepiņu un visas smukās kora meitenes ar uzvaru!!!
0
Sskaisle 02.07.2018. 14.27
es skatoties gājienu visu laiku domāju – SVĒTĀ DEBESS – cik tie latvieši tomēr ir skaisti – nu vismaz sievietes – cik skaistas ir latvietes – ļoti –
kur ikdienā ir tie smaidi un tas skaistums – nu labi Latvijas ir tīra un skaista , bet Rīgā ?
man ar visu lielo vēju logs pa nakti bija vaļā un palodze atkal melna no akmeņogļu putekļiem un mūsu gaismas pils jau arī ar naciķu ministriju svētību mella no akmeņogļu putekļiem
nu labi – pažēlojos – pietiks – bet latvieši ir ļoti skaisti , ļoti –
2
tonijs > Dusma 02.07.2018. 17.39
Ikdienā skaistums ir visapkārt, tikai vajag prast to saskatīt. Nu neskaties visu laiku uz to netīro palōdzi, paskaties, piemēram, uz skaistajiem mākoņiem. Un uzsmaidi tiem :)
1
tonijs > tonijs 02.07.2018. 17.41
Par skaistajiem latviešiem, īpaši latvietēm – piekrītu.
0
andrejs > Dusma 02.07.2018. 19.00
naciķi ir visur – gan dziesmu svētkus vada, gan basītī vinnē!
0
Aivars B. 02.07.2018. 14.13
Gājiens bija skaists un iespaidīgs, un koncerts tāpat. Bet tas, ka tas ir pašā svētku sākumā, tomēr nav īsti labi. Agrāk citos Dziesmu svētkos, kad Rīga jau nedēļu dziesmām pieskandināta un tautas tērpiem piepildīta – bija citāda sajūta. Vajag tomēr kādus “iesildošos pasākumus”, lai svētki uzņem apgriezienus, un tad gājiens – cita lieta.
1
+3
0
Atbildēt
@AK > Aivars B. 03.07.2018. 06.02
Man gan šis risinājums ar gājienu sākumā un pēc tam koncertu dalībniekiem patika. Uz gājienu tagad visi ir svaigi un nesaguruši, un pēc tam var ietusot brīvi koncertā līdzi uzdziedot. Kopā kā reiz sanāk tāda viegla iesildīšanās. Gājiens svētku iesākumam un lielkoncerti noslēgumam – manuprāt tā ir laba ideja.
0