Uzreiz atbildēšu virsrakstā uzdoto jautājumu – uzņēmumi nav gatavi ilgāk gaidīt domājošus, sadarboties spējīgus, dažādās situācijās lemtspējīgus, jaunai pieredzei atvērtus, pozitīvus strādājošos. CV-Online Latvijā publicēti 14 476 darba sludinājumu, 70% uzņēmēju atzīst darbaspēka pieejamības problēmu, turklāt šis procents ar katru gadu pieaug.
Ārlietu investoru padome Latvijā jau ilgstoši uzsvērusi kvalificēta darba spēka trūkumu, kā arī nepieciešamību nekavējoties risināt ar to saistītos jautājumus. Kā dažas no iespējām tiek izskatītas – reģionālās nodarbinātības veicināšana un reģionu attīstība, reemigrācijas veicināšana un darba spēka piesaiste no trešajām valstīm.
Kā personāla vadītāja esmu pārliecināta – Latvijā vēl nav izsmeltas iekšējās darbaspēka rezerves. Viens no cēloņiem atbilstošu darbinieku trūkumam ir skolu absolventu sagatavotība un kvalitāte.
Atlases intervijās personāla vadītāji novēro, ka vidējam absolventam ir vājas svešvalodu zināšanas, nav pārliecības par sevi, ir gatavība strādāt individuāli, nevis sadarboties komandā, vāja stresa un enerģijas vadības prasme.
Šis ir iemesls, kāpēc Latvijas kandidāti nereti zaudē starptautiskajos amatu konkursos, bet mūsu uzņēmumi – konkurētspēju un pievilcību investoru acīs Baltijas valstu līmenī. Mums ir jāmeklē veidi, kā paātrināt izmaiņas izglītības pieejā un mācību saturā. Vidusskolas līmenī jāveido individualizētāka pieeja mācību priekšmetu apguvē ar specializācijas iespējām – tā, lai katrs bērns var attīstīt savus talantus.
Latvijā pašlaik ir spēkā mācību saturs, kas apstiprināts pirms 10 gadiem. Uz papīra izskatās labi, bet praksē nav tik rožaini, proti, Latvijai nav izdevies “uz papīra rakstīto” ieviest dzīvē. Turklāt pasaules attīstītās valstis mācību saturu pārskata vidēji reizi 10 gados. Arī Latvijā ir pienācis laiks pārskatīt, ko un galvenais – kā mācām Latvijā.
Valsts izglītības satura centrs īsteno Skola2030 projektu, kura mērķis ir pārskatīt, ko un kā mēs mācām saviem bērniem gan pirmskolas vecumā, gan skolas vecumā līdz pat astoņpadsmit gadiem, un pārmaiņas piecu gadu laikā pakāpeniski ieviest visā Latvijā. Ceļu uz apstiprināšanu Saeimā sākuši sagatavotie noteikumi par jaunā satura ieviešanu pirmsskolā un pamatizglītībā. Tas ļaus pedagogiem jau nākamajos gados pakāpeniski, sākot ar pirmsskolu un pamatskolu, izmantot jauno mācību pieeju savā darbā.
Vīzija par skolēnu paredz, ka 2030. gadā skolas beidzējs būs personība ar augstu pašapziņu, radošs darītājs un ar tādām zināšanām, prasmēm un attieksmi, kādas pieprasīs darba tirgus un sabiedrība. Bet tieši tādu darbinieku jau 2018. gadā meklē uzņēmumi – zinātkāru, radošu, teicamām svešvalodu zināšanām, aktīvu klausītāju, spējīgu strādāt vienatnē un komandā.
Aicinu lēmumu pieņēmējus Saeimā dot atbalstu Valsts izglītības satura centra sagatavotajiem noteikumiem par jaunā satura ieviešanu pirmsskolā un pamatizglītībā. Ja Saeima apstiprinās noteikumus līdz vasaras brīvdienām un Jāņiem, uzņēmējiem būs cerība mācīties gribošo Latvijas darbinieku savos uzņēmumos ieraudzīt ātrāk par 2030. gadu.
Autore ir personāla vadītāja, Zviedrijas tirdzniecības palātas Latvijā biedre
Komentāri (3)
J.Biotops 20.06.2018. 12.20
Nav te ko kasīties! Pavisam nesen patriote b.Rībena jau izskaidroja, ka Latvijai vajag audzināt garīgus un laimīgus bērnus, nevis uzspiest kaut kādas vergturu prasītas, bet nevienam nevajadzīgas gudrības.
0
Sskaisle 20.06.2018. 10.37
cilvēks strādājis 200 dažādus darbus – nu tas ir kaut kas …
I moved probably at least 50 times in my life and I’ve had well over 200 jobs. And no matter where I go or what I do, I’ve always had those paper clippings with me,” he says.
https://www.bbc.com/news/stories-44242626
0
Sskaisle 20.06.2018. 10.13
tagad par šo jautājumu daudz raksta, bet es kā darba ņēmēja varu teikt, ka Latvijā mēs esam abolūti neaizsargāti. Man piemēram, ir tāds darbs, ka brīžiem nav ko darīt – grauz nagus, sūkā pirkstus, vai lamā naciķus. Bet – ja ir darbs – tad sēdi un rukā kaut līdz 2 naktī. Viss. Un tev neviens par to nakstdarbu nepiemaksās ne eirosentu. Nepatīk – durvis ir vaļā – zūdi miglā. Tāpat vari zust miglā un pazust, protams, ja sāksi protestēt , ka nav silts, vai ir karsts un grūti elpot, vai nav wc tualetes papīrs.
Gandrīz katru otro gadu es beidzu kādus valodas kursus, jo vairāk valodu zinu – jo labākus pakalpojumus varu sniegt mūsu klientiem, bet vid vel nekad nekad nav kompensējis manus izdevumus par papildus izglītošanos.
Un vēl es domāju tā, ka neviens darba devējs Latvijā neiespringst – vergi izmantošanai ir cik tik uziet , labi darbinieki gan nav – to ir trūkums – tie turas tikai pie labiem darba devējiem – es pat teiktu – cilvēcīgiem
0