Politoloģe Matīsa: “Saskaņa” priekšvēlēšanu reklāmās dara to pašu, ko Tramps

Partija Saskaņa savās TV reklāmās dara tieši to pašu, ko savā vēlēšanā kampaņā ASV darīja Donalds Tramps – viņi ir identificējuši īstas problēmas – nevienlīdzību, plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, dzīves līmeņa atšķirības starp vidusmēra latvieti un vācieti vai zviedru un tagad spēlējas ar tām, intervijā žurnālā Mājas Viesis saka politoloģe un starptautisko attiecību eksperte Vita Matīsa. Viņu uztrauc šis pozicionējums, jo 13. Saeimas vēlēšanas būs pēc dažiem mēnešiem.

Salīdzinot Saskaņas un Trampa priekšvēlēšanu kampaņu, Matīsa atzīst: “Vēlētājiem priekšplānā palika vēstījums, ka šī ir ļoti netaisnīga sistēma un viņi ir tie cietēji. “Saskaņa” dara tieši to pašu. Vai vēlētājs aizdomāsies par to, ka starp “Saskaņas” līdzskrējējiem ir arī tie, kas ir kļuvuši par miljonāriem uz nabaga kredītņēmēju rēķina, jo ir līdzīpašnieki ātro kredītu firmās?”

Matīsa arī atgādina ASV vēlētāju kļūdas, ievēlot Trampu un uzķeroties uz viņa makšķeres: “Cilvēki dzirdēja to daļu, bet neaizdomājās mazliet tālāk, ka Tramps savā reālajā darbībā iepriekš bija gan ar savu universitāti iztukšojis nabaga studentu kabatas, gan apkrāpis īrniekus savos īpašumos, gan ņēmis no nabadzīgiem un ne tik nabadzīgiem, lai vairotu savu personīgo bagātību.”

Politoloģe aicina cilvēkus analizēt un domāt par politiķu patiesi paveikto, nevis klausīties tikai tukšos saukļos. Viņu personīgi interesē politiķu un it sevišķi to cilvēku, kuri izveidojuši jaunas partijas vai pārgājuši no vienas partijas otrā, kļūdu analīze – kādas ir tās konkrētās kļūdas, kuras tika pieļautas iepriekšējās partijās. Tas, pēc Matīsas domām, būtu labs darbs žurnālistiem – “visās partijās identificēt tos cilvēkus, kuriem ir kāda iepriekšējā partiju pieredze, un iztaujāt viņus visus pēc kārtas par kļūdām, kuras šoreiz, cerams, neatkārtosies”.

Viņai krīt uz nerviem, kad dzird kādu politiķi sakām dežūrfrāzi: “Neskatīsimies pagātnē, skatīsimies uz priekšu.” “Es tūlīt viņu izsvītroju, jo tas ir rādītājs, ka neko negrib analizēt un saprast,” intervijā saka Matīsa. Viņa labāk gribētu redzēt politiķi, kurš publiski atzīs – “jā, būt politikā – tā nav visneizdevīgākā izvēle Latvijā, tur ir savs nodrošinājums, bet, ja pie reizes kaut ko labu varu izdarīt arī Latvijai – tas saņems manu plusu”.

Lai patiesi atzītu kļūdu, ir jābūt spējai nemelot, viņa norāda, bet politiķi ir vienmēr melojuši. Un Latvijas politiķi gadu gaitā kļuvuši par labiem melotājiem, saka Matīsa. Agrāk viņa vairījusies šo darbību tā saukt, dēvējot maigāk par blefošanu. Taču tagad viņai jāatzīst, ka Latvijā politiskā vide ir “melīgāka nekā citur”. “Politiķi ir vienmēr melojuši, bet mani šobrīd uztrauc tas, ka tā melošana ir uzņēmusi tādus apgriezienus kā nekad, un es nezinu, vai cilvēki vairs spēj atšķirt, kur ir melošana, kur patiesība,” saka Matīsa.

Politoloģe arī novērojusi tādu Latvijas sabiedrības īpašību kā konjunktūrisms un tādu nepatīkamu latviešu rakstura īpašību kā vēlmi pieslieties stiprākajam. “Cilvēki ļoti labi saprot: ja nebūs pietuvināti varas centram – monarhija ir varas centrs, aristokrātisms ir varas centrs, tad viņiem klāsies ne tik labi un gludi.” Tas liecina, ka mums trūkst iekšējā orientiera, pārsvarā valda vēlme pieslieties un izdzīvot. “Brīvvalsts pirmajai paaudzei tomēr bija izteiktāks iekšējais orientieris. Viņi bija sevī uzsūkuši visu 19. gadsimta Eiropas literatūru. Viņi dzīvoja kopējā intelektuālā telpā ar pārējiem Eiropas valstu vadītājiem. Es uzskatu, ka mūsdienu paaudze ir labilāka. Vara un nauda atrodas autoritārā virzienā? Labi, dosimies tur,” skeptiska ir Matīsa.

Tāpēc viņa atgādina Raiņa teicienu Satversmes sapulcē – Latvijai vajag pie varas nevis stipru dūri, bet gudru galvu. Arī mūsdienās ir tendence meklēt stipro dūri, nevis gudro galvu, kas orientēsies ļoti sarežģītajā mūsdienu pasaules ainā, kur teju nekas nav melns un balts.