Kopš Krimas aneksijas un NATO papildspēku izvietošanas Baltijā aktīvāk tiek aizturēti vietējie iedzīvotāji aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Kopā jau 20 – desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un divi Latvijā. Pie mums tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas, ceturtdien raksta žurnāls Ir.
No divām spiegu lietām Latvijā vistālāk tiesvedībā tikusi bijušā Latvijas dzelzceļa Jelgavas nodaļas sliežu meistara Aleksandra Krasnopjorova (50) apsūdzība spiegošanā Krievijas labā. Pats apsūdzētais to gan noliedz. Viņa lieta ir nonākusi tiesā un sākusies iztiesāšana.
Drošības policija (DP) Krasnopjorovu aizdomās turēja kopš 2015. gada vasaras. Apsūdzība uzskata, ka sliežu meistars no LDz novērošanas kamerām pārfilmējis video ar NATO militārās tehnikas kravām, kas šķērsoja pilsētu, un no sava epasta pārsūtījis video draugam Maksimam Krotovam Kaļiņingradā Krievijā. Abi draugi iepazinušies kādā armijas veterānu salidojumā – Krasnopjorovs ir dienējis padomju armijas sastāvā Afganistānā, bet Krotovs – it kā Čečenijā. Vairākas reizes Krasnopjorovs pārsūtījis arī sarakstus ar vilcienu ārpuskārtas maršrutiem.
Žurnāls raksta, ka uzreiz pēc aizturēšanas Krasnopjorovs atzinis, bet pēc tam noliedzis savu vainu un apgalvojis, ka uz viņu izdarīts spiediens. Video un foto sūtīšanu viņš atzīst, bet tā bijusi tikai dalīšanās ar biedriem, kuri paši piedzīvojuši karu.
Janvāra sākumā tiesa negaidīti nolēma atbrīvot Krasnopjorovu no pirmstiesas apcietinājuma, kurā viņš bija pavadījis vairāk nekā gadu. Nākamā tiesas sēde gaidāma 24. maijā.
Otra Latvijas spiegu lieta līdz tiesai varētu nonākt maijā. Tajā, pēc Re:Baltica ziņām, ir apsūdzēts Alūksnes rajonā dzīvojošs zemnieku saimniecības īpašnieks, kas Krievijas uzdevumā vācis publiski pieejamu informāciju par pierobežā notiekošo. Atšķirībā no Krasnopjorova, viņš savu vainu atzīst un nožēlo.
Kāpēc Igaunijā labāk sokas ar spiegu atklāšanu un notiesāšanu, analizējusi Re:Baltica un nonākusi pie secinājuma – Latvijā spiegu lietas tiek izskatītas parastajā kārtībā – pēc nozieguma izdarīšanas vietas, bet Igaunijā visas spiegu lietas pamatā izmeklē viena prokurore, kura ir arī daļa no 2015. gadā īpaši pierobežas teritorijas izmeklēšanai izveidotas komandas. Šajā izmeklētāju komandā ietilpst profesionāļi no policijas, robežsardzes, muitas, KAPO un prokuratūras. Tā ir īsta sadarbība, žurnālam teic Igaunijas ģenerālprokurore Lavlija Perlina.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Komentāri (2)
kolpants 17.05.2018. 16.39
Это просто пять..Сами не замечаете, как все больше скатываетесь в такое ненавистное совесткое время:
– почему у нас меньше ловят шпионов? усилить, догнать и перегнать!”
– Кто несогласен-тот враг!
– Несогласных нелояльных можно арестовывать без особых доказательств, потому что они несогласные
– Только мы правы, любое другое мнение-признак враг.
И т.д. и т.п.
0
Sskaisle 17.05.2018. 11.40
nezinu – neredzu jēgu aizturēt spiegus, ja pati varas elite – saeima, MK, tiesu sistēma – būtībā vairāk darbojas Latvijas russifikācijas un ekonomiskās atkarības no Krievijas pastiprināšanā – īsi sakot – ja varas elite Latviju – mūsu nākotni virza atkarības no Maskavas virzienā, nevis Eiropas – Rietumu ppasaules integrācijas virzienā – tad spiegu tramdīšana tāda liekulība vien ir un man ir pilnīgi vienalaga vai tos ķer vai neķr
Igaunija – tā ir cita pasaule, skaidra un konkrēta virzība uz Rietumiem.
Kaut vai lattelecom, kaut vai VID nodokļu parādnieki Krievijas miljonāri, kaut vai latviešu padzīšanas no Dzimtenes un krievvalodīgā darbaspēka ievešana un visi tie saeimas nepieņemtie likumi, kuriem būtu jānostiprina tiesiskums Latvijā
nē – man tie spiegi ir pilnīgi kā zv irbuļa bezdiens – nekas vairāk – nu 2 ir noķerti – nu notiesās šos ? Tiešām? Kā būtu ja vispirms notiesātu un tad par to rakstītu?
Un kad krieviete pieprasīja latviešus apšaut – pat lietu neierosināja, kamēr latviešiem atliek vien iepīkstēties papr krievu okupnatiem , kad šos no darba atlaiž un visādi vēl moca
smieklīgi – ja nebūtu traģiski
0