Roberts Cešeiko

Bioloģiskās pārtikas ražotājs

Kad pirms septiņiem gadiem nodibināja uzņēmumu KEEFA, Roberts (27)  biznesā bija «pilnīga nulle». Iepriekš neko daudz nezināja ne par biznesu, ne par mehāniku un lauksaimniecību. Tagad viņš ir dabīgās pārtikas ražošanas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un saimnieko kādreiz slavenajā Stelpes pienotavā, kur savulaik iegūts Latvijā visgaršīgākais sviests un paniņas. Ražotnē ilgu laiku valdīja klusums, līdz ēku kompleksu Vecumnieku novadā noskatīja KEEFA.

«Viss notika īstajā laikā un vietā. Radās labvēlīgi apstākļi iegūt īpašumā Stelpes pienotavu, bija iespēja saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu un veidot sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniekiem,» sakritības atklāj Roberts. Viņš nav lolojis sapni kļūt tieši par bioloģiski audzētu augļu un dārzeņu biezeņu ražotāju, taču jau kopš skolas laikiem jutis, ka «iekšā sēž» urdītājs, kas mudina tiekties pēc kaut kā sava. Bijusi griba darboties, lai rezultāts pozitīvi ietekmē paša un sabiedroto dzīves kvalitāti.

Pirmās deviņas klases Roberts pabeidza Vecumniekos, tad aizgāja mācīties uz Baldones vidusskolu. 2014. gadā biznesa augstskolā Turība ieguva profesionālo bakalaura grādu sabiedrības vadībā. Tagad noteikti izvēlētos studēt ko tehnisku. Ietu mācīties par iekārtu inženieri, metinātāju vai elektriķi, jo šādi speciālisti ir pieprasīti vienmēr. Ja kaut kas jāremontē, pieredzes bagātie vīri «ar uguni» jāmeklē. Tiesa, ja Roberts nebūtu nonācis Turībā, viņa nebūtu arī šajā biznesā. Impulsu deva prakses vieta — Lāču maiznīca, kur gūta vērtīga pieredze.

Runājot par izvēlēm, nonākam arī līdz mūzikai. Roberts Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolā apguvis sitaminstrumentu spēli, jo-projām tiekas ar alternatīvā metāla grupas Harta biedriem un savam vaļaspriekam uzspēlē. «Netaisos veidot karjeru mūzikā, bet reizēm patīk «nodot pa bungām» tā, lai jūt,» viņš smaida.

Robertam ir vēl kāda aizraušanās — sports. Skolas laikā spēlējis basketbolu, vēl tagad šad tad darbdienu vakaros pamētā bumbu, taču vislabprātāk viņš skrien, kārtējo reizi piebilstot — «kad ir laiks». Pērn, sākot no pavasara, cēlies ik rītu piecos un pieveicis sešus kilometrus. «Krasi mainīju dzīvesveidu. Vienā skaistā dienā ļoti daudzām lietām pateicu «nē», un viss pavērsās tikai uz labu. Ierosmi deva ilgstošā sajūta, ka stagnēju, un apziņa, ka manī ir miljons reižu vairāk potenciāla, nekā tajā brīdī to apjautu. Nenožēloju, ka pieņēmu tik radikālus lēmumus. Ir jācērt, un viss,» rezumē Roberts, attiecinot to gan uz cilvēkiem, gan uz situācijām un ieradumiem.

Uzņēmums izveidots 2011. gadā, ražošana sākta 2016. gada rudenī. Šķietami tukšajā periodā pārņemtas telpas, ģenerētas idejas. LLU izteikts priekšlikums veidot sadarbību jauna, unikāla produkta izstrādē — tehnologi radīja uz dabīgu izejvielu bāzes veidotus diētiskus produktus. Vēl joprojām tiek veikti pētījumi, kas turpināsies vairākus gadus, bet, lai ražošanu «iegrieztu», sākta Simply Food biezeņu gatavošana, ko ikdienā var lietot ikviens.

Produkta pamatsastāvdaļa ir unikālais un ļoti veselīgais topinambūrs. Pirmajā gadā dārzeņi iepirkti, tagad tos audzē paši. «Zini, kas man visvairāk šajā procesā patīk? Ka varu pārraudzīt visu ražošanas ciklu — no sēklas līdz veikala plauktam,» azartiski saka Roberts. Āboli, smiltsērkšķi un citi produkti tiek iepirkti, Latvijā nav problēmu atrast bioloģiski audzētas izejvielas.

Uzņēmējs gājis kursos, lai zinātu, kas ir bioloģiskā lauksaimniecība. Viņš uzskata — mūsdienās bioloģiskam un veselīgam produktam ir jābūt jau kā standarta pakai. KEEFA biezeņus pozicionē kā vērtīgu un sabalansētu uzturu ikdienā, ar ko aizstāt, piemēram, desmaizi. Pašlaik tiek ražotas sulas un piecu veidu biezeņi ar unikālu garšas buķeti, ko veido dažādu augļu, ogu un dārzeņu kombinācijas.

Telpā, kur sarunājamies, sarindotas pateicības par dalību konkursā Sējējs 2017, par uzņēmējdarbības sekmēšanu Vecumnieku novadā. Pērn un šogad iegūtas nominācijas Gada jaunietis uzņēmējdarbībā un Gada ražotājs pašvaldības rīkotajā konkursā. Turpat līdzās arī pērn saņemtais Latvijas Ārstu biedrības apbalvojums. Roberts pārsteidz, sakot: «Mani neinteresē tituli — tie apstiprina tikai to, ka izvēlētais ceļš ir pareizs. Vēl nekas nav sasniegts. Vislielākā balva ir iekšējā pašapmierinātība un sevis novērtējums.»

Uzņēmums ir jauns, viss vēl tikai attīstības gaitā, taču mērķis ir skaidrs. Roberta plānos ir padarīt ražotni ilgtspējīgu. To iecerēts paplašināt, līdz šim attīstīta un izmantota tikai trešdaļa no iespējām. Te būs izaugsme, rosība un darbavietas. Pašlaik strādā deviņi cilvēki.

Robertu urda vēlme mācīties, sevi izzināt. Kad prāts mierīgs, viņš lasa. Saista garīgas atklāsmes — kā sevi un prātu kontrolēt, lai atšķirīgās situācijās nereaģētu instinktīvi. Viņš vairs «nedragā kā dulls», rāmākā ritmā vieglāk uztvert apstākļus, pieņemt lēmumus un rīkoties.

Sešpadsmit gadu vecumā domājis: eh, būtu man daudz naudas… Tagad spriež — būtu tā bijusi, būtu par «pēdējo muļķi» palicis. Pieredze, purvā stādot dzērvenes un vasarā ostā kraujot dēļus, ļāvusi saprast, ka nauda nāk grūti, tā ir jānopelna.

Lai attīstītu uzņēmumu, vajadzīgi lieli ieguldījumi. Ar līdzšinējo pieredzi un esošajiem resursiem vēl neizdodas divās dienās tikt pie miljona, ironizē Roberts. Kad uzņēmums kļūs stabils, varēs sākties nākamais izaugsmes posms. Plānots sakopt apkārtni, labiekārtot teritoriju. Šosejas malā, desmit kilometrus no Vecumniekiem uz Skaistkalnes pusi, vēl dižojas vēsturiskā izkārtne «Stelpes pienotava», bet Roberts rāmi nosaka: «Zīme pagaidīs. Īss brīdis pagājis, kopš KEEFA ienāca pienotavas ēkā, gribas sakārtot gan darba vidi, gan apkārtni, taču mazliet vēl jāpaciešas — jāļauj uzņēmumam attīstīties. Nodedzināt pērno zāli jau nav liela māka…»

Kāpēc Vecumnieki?

Neesmu pilsētas cilvēks, man patīk lauki, te ir māju sajūta, te varu dzīvot pa savam.

Moto: ja nevaram būt labi, tad vismaz būsim labākie.