Pieci jautājumi ekonomikas ministram par nolaidīgo OIK politiku

Pirms nedēļas uzzinājām, ka, lai risinātu problēmas ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvā veidot augsta līmeņa darba grupu. Ierēdņu valodā darba grupas veidošana kāda jautājuma risināšanai parasti nozīmē laika novilcināšanas un nekā nedarīšanas taktiku. Vai tiešām ekonomikas ministrs pēc divu gadu neefektīvas darbības OIK sistēmas sakārtošanas jomā ir metis plinti krūmos un turpmākos jautājumus par nelaimīgo OIK pāradresēs jaunizveidotajai darba grupai?

Šajā sakarā Jaunā konservatīvā partija (JKP) pieprasa ekonomikas ministra atbildes uz pieciem ar OIK saistītiem jautājumiem:

1) par novēlotā plānotā OIK sistēmas audita jēgu,

2) par aprēķinu formulas maiņu, kas ļāva aktivizēties OIK atbalsta saņēmējiem,

3) par EM rīcību, kas var pasliktināt Latvijas valsts, un līdz ar to visu nodokļu maksātāju, pozīcijas pret valsti uzsāktajās tiesvedībās,

4) par Ekonomikas ministrijas (EM) shēmu pārnest OIK atbalsta maksājumus no patērētājiem uz nodokļu maksātājiem,

5) par (ne)paveiktajiem darbiem, kas ļautu mazināt sadales un pārvaldes tarifus Latvijā kā visaugstākos Baltijā,

Jautājums Nr.1 – par plānotā novēlotā OIK sistēmas audita jēgu

Kāda ir jēga no Ekonomikas ministrijas izsludinātā 400 000 eiro vērtā pētījuma „Sistēmas, kuras ietvaros komersantiem, kuri ražo un realizē elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantēto maksu par uzstādīto jaudu, ilgtspējas, efektivitātes un atbilstības sabiedrības interesēm, izvērtējums un ieteikumi sistēmas tālākai attīstībai līdz 2030. gadam” veikšanas, ja ekonomikas ministra divu gadu darbības laikā jau pieņemti vairāki nekvalitatīvi un sabiedrības interesēm neatbilstoši lēmumi?

• Vai ministrs pēc diviem darbības gadiem beidzot sapratis, ka OIK saimniecībā valda bardaks un Ekonomikas ministrija pēc būtības netiek galā ar OIK atbalsta saņēmēju uzraudzību un pārkāpumu novēršanu? Vai šādu OIK sistēmas auditu nevajadzēja jau pirms diviem gadiem, lai vismaz daļēji pasargātu elektrības patērētāju maciņus?
• Nelaime tāda, ka lielie jautājumi OIK sakarā jau pieņemti pirms plānotā OIK sistēmas audita:
• Ekonomikas ministrija 2017.gadā ir saskaņojusi ar Eiropas Komisiju sabiedrības un patērētāju interesēm neatbilstošo valsts atbalsta politiku (OIK, bet izņemot TEC-2), kas nākošo 10 un vairāk gadu laikā dod juridisko paļāvību visiem OIK atļauju turētajiem;
• ir ieviesta OIK atbalsta aprēķina formula (MK 262. noteikumi), kuras rezultātā jau 2017. gadā ir strauji palielinājusi OIK slogu;
• Ekonomikas ministrija un valdība ir akceptējusi OIK jaudas maksājumu TEC-2/TEC-1 689 miljonu eiro apmērā pārnešanu uz patērētāju un nodokļu maksātāju pleciem.
• JKP uzskata, ka ekonomikas ministrs savas darbības laikā nav nodrošinājis stingru valsts atbalsta īstenošanas uzraudzību, un Ekonomikas ministrija nespēj izkontrolēt vairāk nekā 400 OIK atbalsta saņēmēju darbību (vai tiek lietota pareizā tehnoloģija attiecīgajā režīmā, vai izpildīti efektivitātes kritēriji) un padziļināti pārbaudīt finanšu rādītājus (cik pamatoti izdevumi), lai neatbilstību vai krāpšanas gadījumā adekvāti reaģētu, atņemot OIK atbalsta licenci.
• Arī EM virzītie MK noteikumu Nr. 221 un Nr. 262 grozījumi par AER un koģenerācijas darbību risinājumiem nenodrošina stingras kontroles instrumentus un neaizsargā patērētāju makus. Piedāvātajiem noteikumiem ir vairāki būtiski trūkumi, t.sk.:
• Pašpatēriņš netiek vērtēts vēsturiski un līdz pat 2019. gada 1. jūlijam, apliecinot, ka pašreiz tie nemaz nav pārkāpumi.
• Nenotiek lietderīgā siltuma vērtēšana vēsturiski un līdz pat 2019. gada 1. jūlijam, apliecinot, ka pašreiz tie nemaz nav pārkāpumi.
• Par mazākiem pārkāpumiem tikai ar ceturto brīdinājumu var atcelt tiesības uz obligāto iepirkumu!
• Ne vārda par atbalsta atgriešanu: grūti ko tādu iedomāties LIAA, CFLA, LAD īstenotajās atbalsta programmās.

Vai tā tiešām varētu būt, ka ekonomikas ministram rīkoties izlēmīgi traucē Vienotības sponsoru intereses, jo mediji ziņo, ka Vienotība no atjaunojamo resursu uzņēmējiem ziedojumos saņēmusi 256 000 eiro, kamēr ZZS – 140 000 eiro un NA – 15 000 eiro?

Jautājums Nr.2 – par aprēķinu formulas maiņu, kas ļāva aktivizēties OIK atbalsta saņēmējiem

Vai 2016.gada jūlijā veiktā tarifu nofiksēšana MK noteikumos Nr.262 atjaunojamās enerģijas ražotājiem, kas skar ap 110 biomasas un biogāzes elektrostacijas, ir veicinājusi strauju OIK maksājumu pieaugumu līdz 290 miljoniem eiro 2017. gadā?

OIK izmaksas 2015.gadā veidoja ap 250 miljoniem eiro, 2016. gadā – ap 237 miljoniem eiro. Bet pērn – pēkšņi straujš kāpums līdz 290 miljoniem eiro, turklāt tas ir vēl ar aptuveni 30 miljoniem eiro SEN (subsidētās elektroenerģijas nodoklis) piemērošanu, kas 2018.gadā vairs nebūs piemērojams!

• Sakarā ar 2017.gada marta gaidāmo gāzes tirgus liberalizāciju un SPRK regulētā tarifa “izzušanu” brīvā gāzes tirgus apstākļos, Ekonomikas ministrija ļoti neveiksmīgi mainīja OI aprēķina formulas MK 262. noteikumos. Līdz Ekonomikas ministrijas lēmumam viena no OI aprēķina formulas komponentēm bija “Regulatora apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs”, kas pateicoties vismaz 30% gāzes (un naftas) cenu kritumam 2014.-2016.gadā, mazināja kopējo aprēķinātā OIK atbalsta apmēru.
• Tā vietā, lai SPRK regulētās gāzes cenas referenci aizstātu ar, piemēram, dabasgāzes cenu starptautiskā biržā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielu kritumu, tādējādi ietaupot vairākus desmitus miljonus eiro patērētājiem OIK maksājumos, Ekonomikas ministrija nofiksēja OI atbalsta aprēķina formulas patērētājiem neizdevīgā veidā.
• JKP uzskata, ka šādi rīkojoties, Ekonomikas ministrija atkal par rentabliem padarīja projektus, kuri dēļ zemā gāzes tarifa atradās uz maksātnespējas sliekšņa. Valsts bez objektīvas nepieciešamības panāca pretim tiem uzņēmējiem, kuri brīvprātīgi uzņēmās mainīgā tarifa risku un augstas gāzes cenas periodā pelnīja (“peļņu privatizējam, zaudējumus socializējam”).
• Turklāt tika radīta izdevīga situācija to projektu realizēšanai, kuri iepriekš atradās “iesaldētā” stāvoklī samazinājušās gāzes cenas dēļ un nespēja piesaistīt finansējumu projektu realizācijai. Tā kā kopš 2012.gada jaunas atļaujas nav tikušas izsniegtas, tad vairākām izsniegtajām atļaujām bija termiņš līdz 2017.gada beigām realizēt savus projektus vai zaudēt atļaujas. Valsts palaida garām iespēju sagaidīt šo atļauju izbeigšanās termiņus un bez juridiskiem riskiem atbrīvoties no atļauju radītajam saistībām.

Vai tiešām dāsnā un patērētājiem papildu desmitiem miljonu eiro izmaksājusī obligātā iepirkuma tarifa formulas maiņa bija samaksa par to, lai valsts atbalstu regulējošie MK grozījumi vispār tiktu saskaņoti ar ZZS, un ekonomikas ministrs varētu realizēt vien dažus miljonus vērto OIK samazināšanas mehānismu energoietilpīgiem rūpniecības uzņēmumiem (“Cemex”, “Latvijas finieris” un “Valmieras stikla šķiedra”), kas tāpat, pēc būtības, ir OIK sloga pārdale starp patērētāju grupām?

Lai vai kā, daudzi biogāzes un biomasas elektrostaciju īpašnieki var būt pateicīgi Ekonomikas ministrijai, ka tā ir ļāvusi turpināt labi pelnīt uz patērētāju rēķina…

Jautājums Nr. 3 – par EM rīcību, kas var pasliktināt Latvijas valsts un līdz ar to visu nodokļu maksātāju pozīcijas jau pret valsti sāktajās tiesvedībās

Kāpēc Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks J.Patmalnieks bez saprotama iemesla 2017. gadā, vēl “moratorija” laikā, ir parakstījis vairākus lēmumus (Lemums_2304) par OIK atļauju termiņu pagarināšanu, kurus vēlāk ekonomikas ministrs “varonīgi” atceļ? Vai tā ir laba prakse valsts pārvaldē? Vai tas nepasliktinās valsts pozīcijas jau no šo uzņēmumu puses uzsāktajās tiesvedībās pret valsti?

• JKP rīcība ir nonākušas četras vēstuļu kopijas; trijās no tām EM valsts sekretāra vietnieks J.Patmalnieks atļauj SIA “E Seda”, SIA “Elektro Rīdzene” un SIA “E Strenči” pagarināt OI atļaujas derīguma termiņu par diviem gadiem (līdz 2019. gada aprīlim), bet vienā – atļauj “Madonas Eko” palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudu, tā vietā, lai izmantotu šo situāciju un pārtrauktu izsniegtās OI atļaujas par neievērotajiem noteikumiem.
• Tikai pusgadu vēlāk – 2017. gada 20. decembrī – ekonomikas ministrs anulē pagarinātās atļaujas SIA “E Stenči”, SIA “Elektro Rīdzene”, bet šogad tiek atceltas atļaujas elektrostacijām SIA “Madonas EKO” un SIA “E Seda”.

Vai šajā gadījumā EM nav noticis noziegums, kura mērķis 1) rādīt sabiedrībai EM aktīvu pozīciju, 2) EM darbībās iekļaut tādas juridiskas rīcības, kas mazina valsts iespējas tiesvedībās vinnēt, kamēr OIK uzņēmējiem – palielina iespējas vinnēt?

Jautājums Nr.4 – par Ekonomikas ministrijas shēmu pārnest OIK atbalsta maksājumus no patērētājiem uz nodokļu maksātājiem

Kāpēc ekonomikas ministrs grib likt patērētājiem un nodokļu maksātājiem vēl 11 gadus maksāt “Latvenergo” 689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu, ja elektrības patērētāju apmaksāto “Latvenergo” pamatkapitāla uzkrājumu var izmantot daudz lietderīgāk citiem sabiedrības mērķiem?

• Ekonomikas ministrs kā lielu sasniegumu min to, ka ir piedāvāta “Latvenergo” OIK nākotnes saistību samazināšana par TEC-2/TEC-1 uzstādīto jaudu, apmaksājot to ar “Latvenergo” pamatkapitāla samazināšanu 454 miljoniem eiro apmērā.
• Taču kāpēc – caur šo shēmu – ekonomikas ministrs grib likt patērētājiem un nodokļu maksātājiem vēl 11 gadus maksāt “Latvenergo”689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu?  Atgādinām, ka TEC-2 ir ar Krievijas gāzi darbināms projekts.

JKP, analizējot darījumu, ir secinājusi, ka vienīgais sarežģītās shēmas rezultāts – turpmāk šis maksājums OIK atbalsta saņēmējiem tiks veikts no valsts budžeta tieši nevis caur elektrības rēķiniem, kā rezultāts maksājums ir pārlikts no patērētājiem (elektrības rēķinu apmaksātājiem) uz visas valsts iedzīvotājiem – nodokļu maksātājiem.

JKP ir pilnībā pārbaudījusi šos skaitļus un ir gatava publiski diskutēt ar ekonomikas ministru par piedāvātā risinājuma neatbilstību sabiedrības interesēm.

Jautājums Nr.5 – par (ne)paveiktajiem darbiem, kas ļautu mazināt sadales un pārvaldes tarifus Latvijā kā visaugstākos Baltijā

Ko ekonomikas ministrs ir darījis, lai veicinātu “Latvenergo”, “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” izmaksu un investīciju plānu optimizāciju, ņemot vērā, ka sadales un pārvaldes tarifi Latvijā ir visaugstākie Baltijā?

• JKP uzskata, ka “Sadales tīkliem”, “Augstsprieguma tīkliem” un Regulatoram ir jāpārskata maksa par elektroenerģijas sadalīšanu un pieslēguma nodrošināšanu, kas pašreiz ir augstākās Baltijā, atbilstoši tirgus cenām un labas prakses principiem. Piemēram, “Latvenergo”, kā mātes uzņēmums, “Sadales tīkliem” ir noteicis nepamatoti augstu īpašuma nomas maksu; arī “Latvenergo” “Sadales tīkliem” sniegto grāmatvedības, IT un citu pakalpojumu cenas ievērojami pārsniedz tirgus cenas.
• Turklāt jāvērtē, cik efektīva ir “Sadales tīklu” investīciju politika, kas līdz šim pārāk daudz paļāvusies uz valsts garantētām subsīdijām, ko apstiprina SPRK un maksā visi elektrības lietotāji, lai gan ir iespējams, piemēram, piesaistīt finansējumu no privātā sektora obligāciju formā, kā to dara “Latvenergo” un “Altum”.
• Diemžēl elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumi ir “Latvenergo” izstrādāta shēma kā no patērētājiem paņemt vairāk, jo “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīkojas atbilstoši “Latvenergo” norādījumiem – tieši un caur savām ieceltām Padomēm (arī budžets tiek konsolidēts); bet valdībai tas ir izdevīgi, jo ar bagātīgām dividendēm tiek papildināts valsts budžets.

Lūdzam sniegt atbildi un skaidrot ekonomikas ministra un Ekonomikas ministrijas pieņemtos lēmumus, to apsvērumus un motivāciju, ņemot vērā mūsu norādītos argumentus un bažas par nolaidīgo OIK politiku likumā noteiktā kārtībā.

 

Ar cieņu,

Jānis Bordāns, Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs