Latvijas tiesībsargājošās iestādes nav pārkāpušas Eiropas Savienības jurisdikciju, nosakot drošības līdzekļus Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, uzskata ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka argumentu ir pietiekami, lai Eiropas Savienības Tiesā parādītu, ka Rimšēvičam noteiktie amata ierobežojumi ir valsts iekšējā lieta – zināmā mērā pat valsts drošības jautājums.
Kučinskis otrdien LTV raidījumā “Rīta panorāma” teica, ka valstij ir prasīti dokumenti, kas pamato noteiktos drošības līdzekļus, un Latvijas tiesībsargājošās iestādes tos gatavo. Lai gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzdotie jautājumi, premjera ieskatā, ir saprotami, tikpat saprotamas būšot Latvijas atbildes. “Esmu pārliecināts, ka taisnība ir mūsu pusē,” teica premjers.
Kučinskis domā, ka Rimšēviča lieta “neievilksies”, piebilstot, ka “Latvija nevar ilgstoši strādāt bez Latvijas Bankas prezidenta”.
Savukārt ģenerālprokurors Kalnmeiers intervijā telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” uzsvēra, ka Latvijas jurisdikcija ir suverēna, un nevar būt noteikti aizliegumi cīņā pret korupciju. Nevar būt aizliegums vērsties pret augstu valsts amatpersonu, ja ir pamatotas aizdomas par korupciju.
Viņš pieļāva, ka, iespējams, varētu būt notikusi nepareiza terminu tulkošana un ir izskanējis, ka Latvijas Bankas prezidents ir atbrīvots no amata. Kalnmeiers uzsvēra, ka Rimšēvičam ir noteikti drošības līdzekļi, arī nodarbošanās aizliegums. Tas noteikts uz pirmstiesas izmeklēšanas periodu un neviens viņu no amata nav atbrīvojis.
Ģenerālprokurors arī informēja, ka izmeklēšana Rimšēviča lietā norit saskaņā ar izstrādāto plānu. Notiek izmeklēšanas un procesuālās darbības kā arī viedokļu sagatavošana Eiropas tiesai.
Kā ziņots, Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka lūgusi Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt Latvijas varasiestāžu rīcību attiecībā uz liegumu Rimšēvičam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu saistībā ar kukuļa pieprasīšanas un pieņemšanas apsūdzībām.
ECB lūgusi Eiropas Savienības Tiesu “pieņemt lēmumu, vai Latvijas varasiestādes pārkāpušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus,” aizliedzot viņam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu un liedzot viņam apmeklēt ECB sanāksmes, norāda banka.
ECB prezidents Mario Dragi savā pēdējā preses konferencē marta sākumā sacīja, ka bankas padomei nav pietiekami daudz informācijas par šo lietu un tā lūgs tiesu sniegt savu vērtējumu.
Arī Rimšēviča advokāti vērsušies ar prasību Eiropas Savienības Tiesā par bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu. Latvijas Bankas prezidenta advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka uz prasības pamata pret Latvijas valsti ir ierosināta lieta.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB šogad sāktā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts. Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.
Pagaidām nav neviena komentāra