Eiropā uzlabos ceļu un tiltu izturību smagākam militārajam transportam

Eiropas Savienība grasās vienkāršot milirārās tehnikas un karaspēka pārdislokāciju starp savienības dalībvalstīm. Lai to paveiktu, Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosināja pasākumus, lai uzlabotu militārā personāla un ekipējuma kustību bloka teritorijā, piemēram, uzlabojot ceļu un tiltu izturību, lai pa tiem varētu pārvadāt smagākas kravas. Tas notiek situācijā, kad ārpolitikā saasinās attiecības ar Krieviju, raksta Dw.de.

Eiropas valstis pēdējos gados pārskata militārās struktūras kontinentā, un militārā mobilitāte kļuvusi par NATO prioritāti un vienu no svarīgākajiem aspektiem 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sadarbībā aizsardzības jomā.

EK ierosinājums paredz izvērtēt Eiropas ceļu un dzelzceļu tīklu, lai identificētu piemērotākos maršrutus militārajam transportam, un novērtēt esošās pārbaudes uz robežām, lai paātrinātu formalitātes militārajam transportam un personālam, tai skaitā bīstamām kravām, ziņo LETA.

ES daudzi tilti nav celti tā, lai spētu izturēt lielās militārās tehnikas svaru, un dzelzceļa infrastruktūrai nav militārām vajadzībām atbilstošas pārkraušana jaudas, norāda EK. Komisija ierosinājusi līdz 2019. gadam pārbaudīt transporta tīklus ar domu piešķirt ES finansējumu steidzamāko problēmu risināšanai.

Balstoties uz veikto analīzi, tiks izlemts, kuri transporta tīkla posmi ES būs steidzami jāatjauno. Papildu līdzekļus šim uzdevumam piešķirs 2020. gada ES budžetā.

Uzlabojot militāro mobilitāti, ES var kļūt “daudz efektīvāka krīžu novēršanā, daudz efektīvāka mūsu misijās un ātrāka savā reakcijā, kad rodas problēmas,” norādīja ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.

NATO pagājušajā mēnesī apstiprināja jauna vadības centra izveidi, lai atvieglotu bruņoto spēku pārvietošanos Eiropā. Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena šo NATO ieceri nodēvēja par militāro “Šengenu”.

Kopš militārā konflikta Ukrainā, kas sākās 2014. gadā, arī Baltijas valstis baidās no Krievijas militāra iebrukuma savā teritorijā. Nesen sagatavotajā NATO slepenajā ziņojumā tiek konstatēts, ka alianse nespēs pietiekami ātri reaģēt tajā gadījumā, ja Krievija nolemtu negaidīti uzbrukt Lietuvai, Latvijai vai Igaunijai, kā arī uz Baltijas valstīm pārdislocēt savu militāro tehniku no Centrālās un Rietumeiropas valstīm. Tas aizņems pārāk daudz laika, raksta Dw.de.