Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu “Together and Apart” (“Kopā un atsevišķi”). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.
Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu “Together and Apart” veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa, informē Austra Marta Jirgensone.
“Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,” stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.
Latvijas valsts savā 100 gadu pastāvēšanas laikā piedzīvojusi vairākas fundamentālas politisku un ekonomisku režīmu maiņas, kas efektīvi izmantojušas dzīvokļus kā sabiedrības pārveidošanas instrumentu. Ekspozīcija iepazīstinās ar šiem vēsturiskajiem pagrieziena punktiem, kā arī nozīmīgiem mūsdienu procesiem, kas pieprasa arhitektu līdzdalību un ir aktuāli visā pasaulē. “Mūsu nolūks ir aktualizēt jautājumu par to, kā dzīvot līdzās aizvien sarežģītākā mūsdienu sabiedrībā un kā daudzdzīvokļu ēku arhitektūra to var nodrošināt. Ekspozīcija analizē daudzdzīvokļu namu ne tikai kā arhitektonisku, bet arī politisku, ekonomisku un ekoloģisku projektu,” skaidro līdzkuratore Evelīna Ozola.
Juglas būvniecība Rīgā, 1970. gadu sākumā. Foto – autors nezināms, Latvijas Valsts arhīvs, 478. fonds
Ekspozīcijā izvirzītas četras apakštēmas: “Distance” (“Attālums”) pēta, kā daudzdzīvokļu namu arhitektūra pielāgojas demogrāfiskām pārmaiņām; “Promise” (“Solījums”) aplūko daudzdzīvokļu namu kā politisku projektu un ekonomisku objektu; “Warmth” (“Siltums”) atklāj saiknes starp enerģijas patēriņu, ģeopolitku un kolektīvu rīcību; “Self” (“Pats”) pievēršas personīgās telpas un privātīpašuma attiecībām ar kopienu un kopīpašumu. Šos jautājumus atspoguļos konceptuāli lielmēroga maketi, vēsturiski arhīvu materiāli un Reiņa Hofmaņa veidota fotogrāfiju sērija, kas ilustrē daudzdzīvokļu namu daudzveidību mūsdienu Latvijā.
Latvija Venēcijas arhitektūras biennālē piedalās jau astoto reizi.
2018. gada biennāles virskuratores ir īru arhitektes Ivonna Farela (Yvonne Farrell) un Šellija Maknamara (Shelley McNamara), kuras vada arhitektu biroju “Grafton architects” un 2012. gadā ieguvušas Venēcijas arhitektūras biennāles Sudraba lauvu. Viņu piedāvātā biennāles tēma šogad iezīmēta ar vārdu “Freespace” (“Brīvā telpa”), kas nosaka cilvēcīgumu kā arhitektūras darbakārtības kodolu un galveno uzdevumu. Tēmas ietvaros biennāle sabiedrības vērtējumam piedāvās piemērus, koncepcijas, elementus — gan realizētus, gan neuzbūvētus — kas atklās arhitektūras būtiskākās īpašības, tās iemiesoto spēku un skaistumu.
Latvijas paviljonu papildinās grāmata angļu valodā “Together and Apart”, kas aptvers paplašinātu izstādes materiālu klāstu, kā arī vairākas esejas. Tās rakstījuši atzīti autori, arī slavenais vācu filozofs Pēters Sloterdaiks, arhitektūras teorētiķis Roberts Aleksandrs Gornijs, ekonomists Pēteris Strautiņš, politologs Ivars Ījabs, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs un citi. Savukārt rudenī izstādes kuratori plāno izdot grāmatu “Daudzdzīvokļu nams: kopā un atsevišķi” latviešu valodā, kas daudzdzīvokļu apbūves fenomenu skaidros, velkot paralēles starp arhitektūru un nozīmīgiem politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem procesiem.
Iedzīvotāju daļa, kas dzīvo dzīvokļos ES dalībvalstīs. Avots – Eurostat, 2016, grafika – Matīss Groskaufmanis
Komentāri (3)
Sskaisle 27.03.2018. 12.23
protams, kā sacīt jāsaka – labu ceļavēju un lai izdodas utt. utjprj. bet –
es piedzimu un izaugu privātmājā , bet kopš aizgāju no mammas – dzivou dzivokļos un varu teikt , ka tie kopdzīvošana kopīpašumā ir nenormāli degradējoša – tās skaistās runas par skaisto vidi …. tās tā disonē vai ir tādā pretrunā ar īstenību
un es atkal domāju, ka tas ir skaidrojams ar sociālo netaisnību, ar valsts beztiesiskumu
ka tur kur ir cilvēki ar naudu – tur arī kopīpašums ir sakoptāks , bet tur kur dzīvo nabagi – tur ir drausmīgi –
un tās lielākās šausmas ir sākušās pēejo 10 gadu laikā, kad man nu jau vairāk kā puse kaimiņu ir pamukuši – bet savus dzīvokļus izīrē un tie īrnieki uzvedas kā lopi –
pie tam- piemēram – es at telefonu nofilmēju un iesniegšu RPP – smalkas mašīnas īpašnieks – bet īrnieks – mierīgi izbraukā apstādījumus, vai manās kapnēs – katru otro dienu nu labi – katru otro nedeļu es lieku dusmīgus paziņojumus, ka ja cūkosies – sauksim policiju – bet cilvēki cūkojas – skrāpē sienas, atstaj atkritumus un tomēr … pats trakākais – viss koridors smird pēc dzīvnieku mazmājiņas
nezinu – godavārds nezinu, kā rīkoties, jo – jau iznākot no mājas esmu dusmīga – bet – nu paskatieties – nu piemēram, blakus operai , preti V&R grāmatnīcai ir 5* viesnīca Kempinski – klau – nu tur nav tīrīts un kopts vismaz mēnesi – nu paskatieties cik tur atkritumu – nu tad par k brīnīties par cūkkūti pretī LNB ēkai?
Lūk, varas elite naudu šķaida kā spaļus , bet elementāri nav ne likumi, ne iespējas ikdienas vidi sakārtot elementārā pašcieņas līmenī
nu nav tas šai bandītu izzagtajā un nomocītajā valstī
0
Sskaisle 27.03.2018. 12.29
es šobrīd neklausos vairs radio klasika – man viņi – no tā radio – liekas kā tādi sirreāla stāsta radītāji, kad publiskā telpa , kurā es uzturos vai esmu spiesta uzturēties grimst postā un sūdos, šie tikai vītero par augsto firmamentu
nesen tanti aizvedu uz diennakts palīdzibu uz Stradiņiem – ar acīm problema bija. Nu parādījās tur dr un visu, ko varēja izdarīja, bet – atkal – tā vide, tā cilvēku attieksme – tas bija tik nomācoši …. nu tante tikpat kā neredz, es kaut cik – tante vēl slimām kājām – bet kur iet – nav norādīts – es pametu vecenīti lai gaida – skrienu meklēju – tie darbinieki tik dusmīgi atbild. bet nu elle un indija – vai nebūtu elementāri , ka būtu uzraksti – norādes ?
varu derēt , ka maksas acu klīnikās – tevi arī vecu un aklu uz rokām ienes un iznes – jā … tā nabadzība …. drausmīgi tomēr
0
Sskaisle 27.03.2018. 12.39
kut kad janvāra beigās bija valsts delegācija no Japānas
viņi nakšnoja Radissonā pie Daugavas – un es norīta gāju staigāties uz AB dambi o tur tomēr mazak suņus ved kakāt un čurāt un – torīt tur bija vairāki japānīši ar fotoaparātiem skraidāja
kāds man bija kauns, ka tai ielai kas priekšā RADISSONAM kopš JG salūta nebija savakti atkritumi – kā pie cūkam – nu zin taču , ka šai viesnīcā valsts viesi dzīvo
kāda maucība
jā un turpat apkārt ir visas tās kurtuves, kuru dūmeņiem nav dūmu filtri un kuras mūs bendē nost ar saviem dūmiem
nu tā – braukājam pa pasauli un rādam cik laimīga dzīve te Latvijā un Rīgā jo ipaši, tikmēr pati Laimes zeme par šmuļu centru pārvēŗšas
0