Meja ES samitā aicinās valstis nosodīt Krieviju par uzbrukumu ar indi Lielbritānijā

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ceturtdien Briselē Eiropas Savienības (ES) līderu samitā centīsies pārliecināt pārējās bloka valstis vienoti nosodīt Maskavu par Lielbritānijā Solsberi pilsētā notikušo uzbrukumu ar nervus paralizējošu vielu bijušajam Krievijas izlūkdienesta virsniekam Sergejam Skripaļam, ziņo LETA/AFP.

Meja informēs kolēģu par progresu izmeklēšanā un atgādinās, ka briesmas no austrumiem saglabāsies vēl ilgi pēc Lielbritānijas aiziešanas no ES.

Kā vēsta aģentūra “Bloomberg”, Meja centīsies pārliecināt pārējās Eiropas valstis sekot Lielbritānijas piemēram un nosodīt Krieviju un rīkoties stingri pret “Kremļa aģentiem” – izraidīt Krievijas diplomātus.

“Bloomberg”, atsaucoties uz britu ierēdņiem, raksta, ka “pasaulei, ieskaitot ES, ir jāparāda Krievijai, ka nervus paralizējošas vielas izmantošana Eiropas valstī pirmoreiz pēc Otrā pasaules kara beigām nepaliks nesodīta”.

Līdz šim ASV, Francija un Vācija ir izteikušas solidaritāti Londonai un pieņēmušas tās argumentus, ka vienīgais ticamais vaininieks par Skripaļa un viņa meitas saindēšanu ir Krievija, bet citas ES valstis ar ciešākām saitēm ar Maskavu, it īpaši Grieķija un Itālija, vēlas ieturēt mīkstāku nostāju.

Nule kļuvis zināms, ka ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Ķīnas vēstnieki atteikušies piedalīties Krievijas Ārlietu ministrijas rīkotajā tikšanās par Skripaļa indēšanas lietu, vēsta Krievijas telekanāls “Doždj”. Šajā tikšanās ārlietu resors grasījās izskaidrot Krievijas pozīciju. Minēto valstu vēstniecības uz tikšanos nosūtīs zemāka ranga darbiniekus.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks trešdien samita priekšvakarā paziņoja, ka atteicies apsveikt Vladimiru Putinu ar pārvēlēšanu Krievijas prezidenta amatā, zinot par uzbrukumu Skripaļam. “Pēc uzbrukuma Solsberi man nav noskaņojuma svinēt prezidenta Putina atkārtoto nonākšanu amatā,” preses konferencē atzina Tusks.

Viņš pauda pārliecību, ka līderi saistībā ar Solsberi notikumiem izrādīs solidaritāti Lielbritānijai. Vienlaikus Tusks skubināja uz “praktiskiem secinājumiem par to, ko tas nozīmē Eiropas Savienībai”. “Man ir skaidrs, ka ir jāpastiprina mūsu gatavība nākotnes uzbrukumiem, arī sadarbībā ar NATO,” sacīja Tusks. “Un mums ir jāpalielina mūsu pretestība hibrīdkara draudu priekšā, arī centieniem graut ticību mūsu demokrātijām ar viltus ziņu palīdzību vai iejaucoties vēlēšanās,” skaidroja Eiropadomes prezidents.

Dienu iepriekš apsveikuma vēstuli Putinam nosūtījis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, ar to cita starpā izpelnoties arī britu eiroparlamentāriešu pārmetumus, kas Junkera apsveikumu nodēvēja par šķebinošu.

Maskavas un Londonas attiecības nopietni saasinājās saistībā ar Lielbritānijas pilsētā Solsberi 4.martā notikušo Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu ar nervus paralizējošu vielu.

Lielbritānija apsūdz Kremli, ka tas Lielbritānijas teritorijā īstenojis slepkavības mēģinājumu, izmantojot aizliegtus ķīmiskos ieročus.

Lielbritānija šomēnes izraidīja 23 Krievijas diplomātus. Krievija spēra atbildes soļus, arī izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.