Eksperte: Rimšēviča lieta Latvijas reputācijai būtiski nekaitēs, bet vajadzēs laiku

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča turēšana aizdomās par kukuļņemšanu Latvijas reputācijai kopumā vai pozīcijām Eiropas Savienībā (ES) būtisku kaitējumu nenodarīs, bet būs nepieciešams laiks un papildu pūles, lai tiktu pāri šim gadījumam, intervijā aģentūrai LETA atzina sabiedrisko attiecību aģentūras “Golin” izpilddirektore Eiropā Hortensija Nastase.

“Šis gadījums nav skāris vienkārši kādu baņķieri un kādu banku, bet gan centrālās bankas vadītāju, kura uzdevums ir būt vārtu sargam. Tomēr uz šādiem gadījumiem var raudzīties gan kā uz sliktu, gan labu lietu. Galu galā, ja augsta līmeņa korupcijas lieta nonāk līdz taisnīgai tiesai, tas var kalpot kā pierādījums, ka valstī valda likuma vara,” sacīja Nastase.

Vienlaikus viņa atzina, ka šis gadījums ir piesaistījis plašu starptautisku uzmanību. Piemēram, Rumānijā, kurā dzīvo pati Nastase, divu dienu laikā pēc Rimšēviča aizturēšanas par to ir bijuši aptuveni 35 raksti vai sižeti gan drukātajos medijos, gan interneta vietnēs, gan televīzijās. “Tas ir interesanti, jo parasti vietējā mēroga notikumi Baltijā nesasniedz Austrumeiropas valstis, ja vien tas kaut kādā mērā nav saistīts ar tām,” norādīja aģentūras “Golin” izpilddirektore Eiropā.

Tāpat viņa atzīmēja, ka plašu sabiedrību Eiropā šādas lietas ilgstoši neinteresē. “Taču Eiropas Centrālās bankas, ES amatpersonām tas ir ļoti svarīgi, jo tas, kas notiek vienā ES dalībvalstī, vai nu biznesa, vai reputācijas jomā ietekmē arī visus pārējos. Galu galā ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms, un ES ir ķēde,” pauda sabiedrisko attiecību eksperte.

Arī Rumānijā ir bijuši vairāki nopietni korupcijas skandāli un Nastase minēja, ka ir redzamas arī tipiskas kļūdas, kuras komunikācijā ar sabiedrību tiek pieļautas.

“No to puses, kuri tiek turēti aizdomās, pirmkārt, tie ir mēģinājumi diskreditēt tiesībsargājošās iestādes. Parasti tas tiek darīts, mēģinot attīstīt dažādas sazvērestību teorijas, lai samazinātu apsūdzību svarīgumu. Otrkārt, viņi cenšas novirzīt mediju uzmanību no konkrētajiem korupcijas gadījumiem uz saviem politiskajiem pretiniekiem. Tā ir vienkārša taktika, lai novirzītu sabiedrības uzmanību no korupcijas gadījuma, lai radītu ienaidnieku tēlu. Tad vēl bieži tiek piesaukti ārējie, piemēram, Rietumu spēki, kuri cenšas ietekmēt vietējos notikumus. Savukārt tie, kuri cīnās pret korupciju, pieļauj kļūdu, bieži vien aizstāvot ne tik daudz izmeklēšanas institūcijas, cik konkrētas personas, nostādot tās līderpozīcijās. Līdz ar to mēs abās pusēs redzam tendenci novērst fokusu no lietas uz konkrētiem indivīdiem. Beigās tas noved līdz situācijai, kad ir vārds pret vārdu, un tas ir bīstams slazds,” sacīja Nastase.

Taujāta, kādai vajadzētu būt pareizai rīcībai, viņa norādīja, ka vēlētos redzēt korupcijā apsūdzēto amatpersonu atkāpšanos no amata izmeklēšanas laikā.

“Tas tik daudz nav saistīts ar komunikāciju, bet gan ar cilvēka vērtību sistēmu. Ja mēs runājam par labu reputāciju, tad to var būvēt tikai uz vērtībām. Taču, ja starp jūsu personību un vērtībām ir plaisa, tad tā galu galā kļūs redzama. Tādēļ, ja amatpersona ir pārliecināta, ka tās rīcība ir bijusi ētiska, tad tai uz izmeklēšanas laiku vajadzētu atkāpties no amata, skaidri parādot, ka tā tai uzticas, ļauj izmeklēšanai ritēt savu gaitu un nemēģinās tajā nekādā veidā iejaukties. Iemesls, kādēļ visbiežāk cilvēki šādi nerīkojas, ir saistīts ar to, ka tie nevar paziņot, ka visu ir darījuši pareizi. Tādēļ viņiem ir ļoti svarīgi turpināt radīt miglas plīvuru, lai novērstu uzmanību no svarīgiem jautājumiem,” atzina Nastase.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata. “[..] Šobrīd es esmu pieņēmis lēmumu, ka es neatkāpšos, jo es neesmu vainīgs. Manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis ir, lai es atkāptos, lai es nevarētu sevi aizstāvēt,” iepriekš preses konferencē teica Rimšēvičs.