Saeima aicina Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata (papild.)

Saeima ceturtdien aicināja aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turēto Ilmāru Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata. Šo lēmumu atbalstīja 55 deputāti, pret nebija neviens, divi deputāti atturējās, bet vēl 23 parlamentārieši nebalsoja.

Šāds Saeimas lēmums nenozīmē, ka Rimšēvičs zaudējis amatu. Saskaņā ar likumu Saeima var atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma, vēsta LETA.

Rimšēvičs savukārt aicinājis Saeimas frakcijas tikties ar viņu, lai varētu atbildēt uz deputātu jautājumiem par krimināllietu. “Ņemot vērā esošo situāciju, lūdzu pēc iespējas nekavējoties rast iespēju tikties ar deputātiem klātienē, lai nepastarpinātā veidā nokomentētu un pārrunātu visas ar man izvirzītajām apsūdzībām saistītās nianses un sniegtu deputātiem pilnvērtīgu, objektīvu un detalizētu informāciju par šo lietu,” vēstulē Saeimas frakcijām raksta Rimšēvičs.

Viņš jau ticies ar “Saskaņas” Saeimas frakciju un Latvijas Reģionu apvienību, savukārt valdošās koalīcijas frakcijas ar Rimšēviču  pagaidām neplāno tikties.

Rimšēvičs Saeimā pieņemto aicinājumu viņam atkāpties vērtē kā “kā dokumentāli fiksētu politisku spiedienu” un atkāpties no amata neplāno, aģentūrai LETA pavēstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš. “Saeimas lēmums ir vērtējams kā dokumentāli fiksēts politisks spiediens uz Rimšēviču un Eiropas Centrālo banku. Nekā citādi to nevar novērtēt,” teica advokāts, kura paziņojums ir saskaņots ar klientu.

Rimšēvičam liegts pildīt ar darbu ECB padomē saistītās funkcijas

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir liegts pildīt ar darbu Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē saistītās funkcijas, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns informēja, ka Latvijas Banka ir saņēmusi no Rimšēviča advokāta informāciju, ka Rimšēvičs nevar un nedrīkst pildīt tās funkcijas, kuras saistītas ar darbu ECB padomē.

“No tā izriet, ka Rimšēvičs vairs neapmeklēs savu darba vietu Latvijas Bankā un neizsniegs pilnvaras Latvijas Bankas pārstāvim dalībai ECB padomes sēdēs,” norādīja Silakalns, piebilstot – lēmumu, ka Rimšēvičs nevarēs apmeklēt savu darba vietu Latvijas Bankā, ir pieņēmusi Latvijas Bankas padome.

Tāpat viņš atzīmēja, ka laikā, kamēr Rimšēvičs nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņam netiek maksāts atalgojums, nav piekļuves Latvijas Bankas informācijas sistēmām un dokumentiem un netiek nodrošināts dienesta transports.

Iepriekš Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš teica – lai arī Rimšēvičam ir noteikts drošības līdzeklis aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu, viņa dalība ECB padomes sanāksmēs šo drošības līdzekli nepārkāptu. “Ja viņš nebalso par Latvijas jautājumiem, tad viņš šādu ierobežojumu nepārkāpj. Mūsu viedoklis ir tāds, ka Rimšēvičs ECB darbojas kā augsti kvalificēta persona, nevis tikai un vienīgi kā Latvijas Bankas prezidents. Mēs uzskatām, ka Latvija nevar ierobežot ECB padomes locekļa pilnvaru izpildi,” norādīja advokāts.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – 100 000 eiro drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.