Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu

Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu, ceturtdien sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre tikās ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju un puses pārrunāja līdzšinējo sadarbību finanšu sektora attīstībā, gan arī tālāko sadarbību. Tāpat tika runāts par Latvijas banku sadarbību ar riskantiem klientiem, ziņo LETA.

Puses gan neesot runājušas par problēmām konkrētās bankās, tomēr ASV partneri devuši signālu par konkrētiem pārkāpumiem, kas tiek veikti joprojām. “Latvijas finanšu sektoram tiek pārmests, ka bankas tiek izmantotas tādu līdzekļu pārskaitīšanai, kas saistīti ar sankcijām pakļautām personām, uzņēmumiem vai valstīm. Bet minētos faktus ASV partneri vēl nodos Latvijai. Tikšanās laikā tika skaidri norādīts, ka finanšu sektorā joprojām ir problēmas,” piebilda ministre.

Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, Latvija un ASV bijušas vienisprātis, ka Latvijas bankām ir būtiski jāmazina riskantais nerezidentu apkalpošanas bizness. Sarunās netika runāts par konkrētu laika periodu, kad Latvijai būtu jāatrisina jautājums ar riskanto nerezidentu apkalpošanu, bet ASV lika saprast, ka laika ir maz.

“Mēs nerunājām par konkrētu laiku, bet sarunā skaidri uztvēru, ka riski ir jāsamazina ļoti īsā laikā. Bankām ir jārēķinās ar to, ka no šī riskantā biznesa modeļa ir jāatsakās. Šāds biznesa modelis ir vakardiena. Vai nu bankām ir jāmaina biznesa modelis, vai arī jāizbeidz darbība,” uzsvēra finanšu ministre.

Tajā pašā laikā ASV partneri pauduši atbalstu Latvijas valdībai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Ar laiku Latvija AS “ABLV Bank” lietā no ASV saņems vēl vairāk informācijas, nekā līdz šim izskanējis, sacīja finanšu ministre. Viņa stāstīja, ka tikšanās laikā ar Bilingsliju ASV puse nesniedza detalizētu informāciju jautājumā par “ABLV Bank”, jo vēl nav pagājis 60 dienu periods, kad bankai ir tiesības sniegt argumentus un faktus par “FinCEN” publiskoto ziņojumu. “Pēc 60 dienām ASV mūsu institūcijām dos vēl vairāk informācijas, nekā līdz šim,” piebilda ministre.

Reizniece-Ozola arī norādīja, ka ASV partneri pauduši pārliecību par “FinCEN” ziņojumā minēto iespējamo Latvijas augstas valsts amatpersonas kukuļošanu. Arī šī informācija ar laiku tiks nodota Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām.

Vaicāta, vai tikšanās laikā ar Bilingsliju ministre guva pārliecību, ka “ABLV Bank” tiešām ir pieļāvusi nopietnus pārkāpumus, Reizniece-Ozola atzina, ka viņa nav soģis, bet šī nav pirmā reize, kad “FinCEN” izplata ziņojumus par finanšu sektoru.

Ministre arī piebilda, ka ASV no Latvijas jau sen gaidījusi aktīvāku rīcību riskanto nerezidentu apkalpošanā, tomēr, to nesagaidījusi, ASV puse rīkojās pati. “Latvija atbalsta ASV iniciatīvu vērsties pret nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu. Mēs novērtējam to, ka ASV ir partneri šajā uzdevumā,” teica Reizniece-Ozola.

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadība tikās ar ASV partneriem, tomēr šīsdienas tikšanās saturu un tās rezultātus FKTK nekomentē, jo arī “FinCEN” pārstāvji ir lūguši respektēt interviju nesniegšanu šīs vizītes laikā.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš izteicās, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

Banka visus ASV varasiestāžu pārmetumus noraidījusi un apņēmusies tos atspēkot. To uzdots darīt bankas potenciālajiem likvidatoriem.