Miljards mums visiem

Jāsāk ar to, ka lepojos ar manu uzņēmumu jau vairākus gadus pēc kārtas saņemtajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atzinības vēstulēm par nodokļu godprātīgu maksāšanu. Nodokļu maksāšana man ir svarīga arī tāpēc, ka līdz ar to jūtos brīvs kritizēt veidu, kā nodokļi tiek iekasēti, un es varu izteikties par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Patlaban Latvijas nodokļu ieņēmumi no iekšzemes kopprodukta (IKP) sastāda aptuveni 30% (no Finanšu ministrijas IKP prognozes 2018. gadam: 28,3 miljardi eiro), savukārt Igaunijā nodokļos iekasē vairāk (34% no IKP) ar principā līdzīgas nodokļu sistēmas palīdzību un nedaudz zemākām nodokļu likmēm. Šī 4% starpība nozīmē neticamu summu – 1 miljardu eiro! Ar to pietiktu, lai viegli īstenotu visus pasākumus, kurus esam apņēmušies īstenot kustības “Par!” programmā.

Ja paskatāmies rūpīgāk, redzam, ka būtiska starpība starp ēnu ekonomiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir vienā komponentē – ienākumu neuzrādīšanā (daļa, ko uzņēmumi slēpj no valsts). Latvijā tie ir 18,3%, Lietuvā – 11,7%, Igaunijā – 8,3%. Darbinieku neuzrādīšana un aplokšņu algas Baltijas valstīs ir gandrīz vienā līmenī.

Kā var noslēpt daļu no ienākumiem tādā tirdzniecības uzņēmumā, kāds pieder man? Vienīgā iespēja ir nereģistrēt darījumus kases aparātā vai pārdot preci bez pavadzīmes. Ja to darītu, būtu iespējams gan maksāt algu aploksnē, gan arī nelegāli kādu nodarbināt (jo arī “nelegālim” ir jāmaksā). Vai bieži esat redzējuši, ka veikalā vai kafejnīcā kaut kas tiek pārdots bez čeka? Pat ja esat, atļaušos apgalvot, ka šādi skati ir redzami aizvien retāk.

Kā vēl no sabiedrības (jo tā es uztveru valsti) noslēpt 18,3% ienākumu? Ir vairāki varianti.

1. Izmanīgi šiverētāji piedāvā fiktīvus darījumus.

Mērķis ir samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) maksājumu valstij, gan arī atgriezt uzņēmējam skaidru naudu. Šāda “nodokļu optimizēšana” ir bīstama, un iespēja tapt pieķertam ir augsta, taču Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā “Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016” redzam, ka ceturtā daļa aptaujāto uzņēmumu Latvijā pieķeršanas sekas neuztver kā būtiskas.

2. Otra problēma Latvijā – kontrabanda un viltoto preču tirdzniecība.

Auditorfirmas KPMG pērn veiktajā ziņojumā tiek uzrādīts, ka Latvijā ir vislielākais kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms Eiropas Savienībā. Lieki piebilst, ka visa šī tirdzniecība notiek nelegāli. Arī nelegālā alkohola tirdzniecība ir ap 10% no kopējā alkohola tirdzniecības, kas rada vismaz 50 miljonu zaudējumu budžetam, nerunājot jau par papildu slogu sociālajam budžetam.

Kāds teiks – aizbrauc uz pierobežu un sapratīsi, ka citādi nemaz nevar. Taču izrādās, ka visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir Kurzemes reģionā, Rīgā un tās apkārtnē.

Es ticu, ka Latvijā uzņēmēji lielā mērā ir valsts patrioti un labprāt dzīvotu mierīgāku dzīvi, neizvairoties no nodokļu maksāšanas. Tādējādi ne tik daudz kampaņas par nodokļu maksāšanas lietderību, cik mērķtiecīgi pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir tas, pie kā politikas veidotājiem būtu jāstrādā vēl vairāk. Piemēram, aptuveni 16% no aptaujātajiem uzņēmējiem ar tiesvedības pieredzi atzina, ka, esot lietas dalībniekiem tiesā, ir saskārušies ar korupcijas pazīmēm (Putniņš un Sauka, 2016).

Pirmais, kas būtu jādara VID, ir mainīt fokusu no nodokļu maksātājiem uz nodokļu nemaksātājiem.

Es varu ziņot par neizsistu čeku vai pakalpojumu sniedzēju, kurš pieprasa maksāt skaidrā naudā, taču nevaru “apkarot” naudas atmazgātāju grupējumus, kontrabandu un nelegālās ražotnes. Tieši salīdzinoši nelielais organizēto grupējumu skaits nodara mūsu valsts konkurētspējai lielāko kaitējumu, un man ir grūti iedomāties, ka tas notiktu bez atbalsta “augšās”.

Tas nozīmē tikai to, ka, ja Latvijas VID spēs optimizēt savu darbību, attīrīties no negodīgiem darbiniekiem un strādāt tā, kā to spēj ES kolēģi, mēs iegūsim tik ļoti vajadzīgo papildu finansējumu. Citi veicamie pasākumi – nodokļu parādu amnestija  uzņēmumiem, kuri gatavi slēgt izlīgumu ar VID, un stingrāki sodi lielajiem nodokļu nemaksātājiem.

Ņemot vērā visu iepriekš rakstīto, man nemaz neliekas slikta doma mainīt noteikumus, kas atļautu uz VID vadošo vadītāju pozīcijām izsludināt starptautisku konkursu.

Lai godprātīgi maksātu nodokļus, ir jātic, ka tie tiek iekasēti no visiem. Kamēr šīs ticības nebūs, ēnu ekonomika samazināsies tikpat lēni kā tagad. Lai pārmaiņas notiktu, valstī ir jānomaina tie politiķi, kuri gadiem ir apzināti veicinājuši un pieļāvuši šādu sistēmu un sabotējuši nopietnas pārmaiņas VID darbībā.

Rakstā izmantotie avoti:

1. 7. ikgadējā konference „Ēnu ekonomika Latvijā”. 10.05.2017. Stockholm School of Economics in Riga.
2. Sauka, A. 2017. Neuzskaitītā ekonomika, korupcija publiskajā sektorā un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija Latvijā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. 

Autors ir kustības “Par!” valdes loceklis un izpilddirektors