No 1. marta stājas spēkā grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā, ar kuriem tiek decentralizēta zaudējumu atlīdzības izmaksa.
Līdz šim iestāde, kas bija pieņēmusi lēmumu par privātpersonai ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīto mantisko vai nemantisko kaitējumu zaudējumu atlīdzības izmaksu, šo lēmumu vai tiesas spriedumu pēc tā spēkā stāšanās sūtīja zaudējuma atlīdzības izmaksas veikšanai Finanšu ministrijai (FM). Pēc 2018. gada 1. marta pati iestāde pieprasīs līdzekļus no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un veiks zaudējumu atlīdzības izmaksu privātpersonai.
Arī patlaban FM, saņemot no kādas citas iestādes lēmumu vai tiesas spriedumu par zaudējumu atlīdzības izmaksu no tiešajām valsts pārvaldes iestādēm, lūdza veikt naudas līdzekļu pārdali no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un pēc tam veica naudas līdzekļu samaksu privātpersonai. No šā gada 1. marta FM vairs neveiks starpnieka funkciju starp iestādi un privātpersonu.
Tāpat kā līdz šim pati tiešā valsts pārvaldes iestāde (lēmējiestāde) saņems visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju no privātpersonas un pieņems lēmumu par zaudējumu atlīdzību. Taču tagad arī pati iestāde pēc tam tālāk vai nu veiks izmaksu no attiecīgās iestādes darbībai paredzētajiem līdzekļiem vai arī pieprasīs naudu no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Ja lēmumu par zaudējumu atlīdzību pieņems kāda no padotības iestādēm, tad tā vērsīsies savā nozares ministrijā un šī nozares ministrija lūgs piešķirt naudu no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Ar šiem grozījumiem tiek nostiprināts tā sauktais vienas aģentūras princips zaudējumu atlīdzības izmaksā, jo visi zaudējuma atlīdzības dokumenti nevis ceļos no vienas ministrijas uz otru, bet izmaksu veiks pati lēmējiestāde (pārsvarā gadījumu – attiecīgā nozares ministrija).
Sevišķi svarīgi tas būs gadījumos, kad daļa no zaudējumu atlīdzības būs nesaņemtā darba samaksa, jo tad visu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (aizpildot veidlapas par obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli) sniegs pati lēmējiestāde.
Ja būs nepieciešami precizējumi, tad lēmējiestāde pati šos labojumus iesniegs, bez starpniekiem. Tas vairos arī katras lēmējiestādes atbildību par to pieņemto zaudējumu atlīdzības lēmumu kvalitāti un pamatotību.
Nemainās kopējais zaudējumu atlīdzības izmaksu termiņš – tāpat kā līdz šim tas būs viens mēnesis no visas informācijas saņemšanas dienas no privātpersonas (pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas nolēmums). Iestāde naudu izmaksās 10 darbu dienā laikā no naudas piešķiršanas brīža no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Ja iestāde būs saņēmusi visu informāciju no privātpersonas un laicīgi pieprasījusi naudu no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, tad būs iespējams šo zaudējumu atlīdzības kopējo periodu pat samazināt.
Šie grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar jauno Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu, tāpēc ar šiem grozījumiem tiek precizēta arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā lietotā zaudējumu atlīdzības kategoriju terminoloģija, lai tā būtu tādi pati kā jaunajā Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā izmantotā, ieviešot terminu – nemantiskais kaitējums.
Autore ir Finanšu ministrijas Juridiskā atbalsta nodaļas juriskonsulte
Pagaidām nav neviena komentāra