Žurnāls: Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu no TKB

Kriminālprocesā par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējamiem likumpārkāpumiem figurē liecības par kukuļa pieprasīšanu no Trasta komercbankas (TKB) pirms vairākiem gadiem, kad šī kredītiestāde vēl darbojās, bet bija nonākusi grūtībās, ceturtdien raksta žurnāls Ir. Tas žurnālam kļuvis zināms no avotiem, kuru identitāti redakcija nedrīkst atklāt.

Kā raksta Ir, šajā krimināllietā runa ir par vismaz četrus gadus seniem notikumiem, kas tagad aktualizējušies pēc jaunām liecībām, kuras likumsargiem sniegusi kukuļdošanas procesā iesaistīta toreizējā TKB augsta amatpersona.

Kukuļņemšanas lietā pret Rimšēviču otra aizturētā persona ir uzņēmējs Māris Martinsons, trešdien LTV raidījumā “Tieša runa” pēc vairāku dienu klusēšanas apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume.

Kā zināms, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Kukuļi no komercbankas?

TKB darbību banku uzraugs FKTK ierobežoja 2016. gada 22. janvārī un drīzumā banku arī slēdza, bet kredītiestādei jau vismaz gadu iepriekš bija radušās nopietnas grūtības izpildīt kapitāla pietiekamības rādītājus. Kā raksta žurnāls Ir, atsaucoties uz saņemto informāciju, bankas pārstāvji uzraudzības problēmas risinājuši ar kukuļu palīdzību. Pastāv aizdomas, ka nauda maksāta Rimšēvičam  par problēmu ar FKTK atrisināšanu, savukārt Martinsons šajā procesā līdzdarbojies.

No TKB oficiālā pārskata redzams, ka banka jau 2014. gada nogalē nav atbildusi kapitāla pietiekamības prasībai un tās revidenti ziņojumā izteikuši šaubas par bankas spēju turpināt darbību. Bankai problēmas radīja karš un krīze Ukrainā, jo TKB bija izsniegusi 12 miljonu eiro aizdevumus divām Ukrainas bankām, bet tās 2015. gada sākumā kļuva maksātnespējīgas.

2014. gadu TKB noslēdza ar 12,7 miljonu eiro zaudējumiem, bija sarucis tās kapitāls un rezerves, bet 2015. gadā problēmas vēl padziļinājās – zaudējumi sasniedza 21,2 miljonus eiro, saruka kapitāls. 2016. gada janvārī FKTK secināja, ka bankas biznesa modelis nav dzīvotspējīgs, un Eiropas Centrālā banka tās licenci anulēja.

Zinot šo TKB vēsturi, žurnāls uzdod jautājumu, vai banku uzraugi jau 2014. gadā nav pievēruši acis uz TKB problēmām kukuļu iespaidā?

Tolaik FKTK vadīja Kristaps Zakulis, kurš amatu atstāja tieši 2016. gada janvārī – vienlaikus ar problemātiskās TKB darbības ierobežošanu un ļoti asām straptautisko partneru norādēm par naudas atmazgāšanas vājo kontroli Latvijas bankās. Uz Ir jautājumiem par TKB uzraudzību un iespējamām kukuļošanas aizdomām Zakulis atteicās atbildēt.

Zakuļa vietnieks tolaik bija pašreizējais FKTK vadītājs Pēters Putniņš. No viņa rakstiskām atbildēm žurnālam izriet, ka FKTK lēmumu 2016. gadā pieņēmusi, jo banka nav spējusi uzrādīt progresu darbības sakārtošanā, tajā skaitā kapitāla pietiekamības jautājumos. Vaicāts, vai banka nebija jāslēdz jau 2015. gadā, Putniņš skaidru atbildi nesniedz, taču noliedz, ka viņam būtu kas zināms par iespējami prasītiem kukuļiem.

Ne pirmo reizi

Likumsargu redzeslokā TKB nav nonākusi tikai pirmo reizi. Tas noticis gan pirms, gan pēc iestādes maksātnespējas. 2015. gada beigās policija veica kratīšanu tolaik vēl strādājošā bankā aizdomās par naudas atmazgāšanu. Toreiz tika aizturētas vairākas personas, no amata atstādināts bankas valdes loceklis Viktors Ziemelis, kam piedēvēta vadoša loma naudas atmazgāšanas shēmas īstenošanā.

Izmeklēšana šajā lietā vēlāk tika sadalīta – viena lieta par vidēja līmeņa darbinieku iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā ir jau pabeigta un pērnā gada nogalē nodota kriminālvajāšanai prokuratūrā.

Taču otrajā daļā par bankas augstākā līmeņa vadītāju pārkāpumiem turpinās aktīva izmeklēšana. Iespējams, ka tieši šīs daļas izmeklēšanā iegūtā informācija varētu būt sekmējusi jauno kriminālprocesu KNAB. Turklāt iespējami noziegumi tiek izmeklēti arī TKB likvidācijas procesā – jau apsūdzētas vairākas personas, to skaitā ir maksātnespējas administratori Ilmārs Krūms un Māris Sprūds.

Putniņš: FKTK izraudzījās TKB likvidatoru

Latvijas Bankai bija neliela loma, FKTK pieņemot lēmumu par licences atņemšanu TKB, intervijā Latvijas Radio ceturtdien sacīja FKTK vadītājs Pēters Putniņš. Viņš uzsvēra, ka LB, kurai banku uzraudzības jomā esot ļoti ierobežotas funkcijas, pirms lēmuma pieņemšanas prasīts viedoklis par TKB iespaidu uz Latvijas banku sistēmu. Pārējais ir FKTK kompetencē, uzsvēra komisijas vadītājs, atgādinot, ka komisijā lēmumus nepieņem vienpersoniski.

Vienlaikus Putniņš norādīja, ka FKTK kompetence beidzas ar bankas licences atņemšanu. Pārējais, tostarp likvidācijas process esot citu iestāžu pārziņā.

Putniņš gan atzina FKTK lomu TKB likvidatora Ilmāra Krūma izvēlē. Viņš skaidroja, ka pastāv noteikta kārtība administratoru un likvidatoru izraudzīšanā. TKB gadījumā ņemti rindas kārtībā pirmie numuri no advokātu un zvērinātu revidentu vidus. “Krūms bija spēcīgākais,” sacīja Putniņš.

FKTK vadītājs pauda, ka par Krūmu tobrīd neesot bijis negatīvas informācijas, tāpēc viņš izvirzīts likvidatora amata. Arī tiesa neesot saskatījusi iespējamās problēmas un apstiprināja viņu amatā.

Par tālāko notikumu attīstību ar nožēlu esot jāsaka, ka bēdīgi, secināja Putniņš. Ja TKB likvidācijas process būtu bijis veiksmīgs, tas būtu viens no labajiem piemēriem, ka, laicīgi reaģējot, būtu bijis iespējams saglabāt lielus līdzekļus. Putniņam arī pašreiz neesot skaidrs, kas un kā noticis TKB likvidācijā.

Vairāk par skandālu ar LB prezidentu Rimšēviču lasiet žurnālā Ir rakstā “Neatkāpšos, jo neesmu vainīgs” šeit.