Par Latvijas Bankas prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata

[1] Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktā kriminālprocesa ietvaros politiķu vidū un sabiedrībā raisījusi pārdomas par pieļaujamību Rimšēvičam turpmāk ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu, kā arī radījusi nepieciešamību meklēt juridiskus risinājumus iespējamajai Rimšēviča pirmstermiņa atbrīvošanai no amata.

Publiski ir izskanējusi informācija, ka Saeimā tiks virzīti grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”, kuri, cita starpā, paredz papildināt likumu ar normām, kas dod tiesības Saeimai atcelt no amata Latvijas Bankas amatpersonas un Latvijas Bankas padomei apturēt amatpersonu pilnvaras uz kriminālprocesa laiku.

Ministru prezidents Māris Kučinskis paudis viedokli, ka Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam piemērotais drošības līdzeklis, kas neļauj pildīt amata pienākumus, šobrīd ir pietiekošs, jo citu instrumentu nav.

Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere norādījusi, ka Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča atstādināšanai var rast arī juridisku risinājumu.

Likuma „Par Latvijas Banku” pilnveidošana, veicot tajā grozījumus ar mērķi sakārtot normatīvo regulējumu saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, vērtējama pozitīvi, taču minētie grozījumi būs attiecināmi uz Rimšēviču tikai tad, ja likumdevējs piešķirs attiecīgajām tiesību normām atpakaļvērstu spēku.

Tiesību normas atpakaļvērsts spēks nozīmē, ka tiesību norma tiek attiecināta uz tām situācijām, kuras ir radušās vēl pirms tiesību normas spēkā stāšanās brīža, proti, tā tiek piemērota gan jau pagājušām tiesiskajām attiecībām, gan tādām, kas vēl turpinās. Tiesību normai var piešķirt atpakaļvērstu spēku vienīgi tiesību normas izdevējs. Tiesību normai var paredzēt atpakaļvērstu spēku, ja tā paredz labvēlīgākas sekas nekā iepriekš noteiktās, kā arī tad, ja ir pietiekams pamats ierobežot indivīda uzticību tiesībām. Šajā gadījumā likumdevējam ir jāparedz pārejas noteikumi. (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 24.novembra spriedums lieta Nr. SKA-708/2011)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāapsver iespēja rast attiecīgās situācijas risinājumu spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros, tai skaitā, ņemot vērā to, ka atbilstoši likuma „Par Latvijas Banku” 2.panta trešajai daļai Latvijas Bankas darbību regulē ne tikai Latvijas normatīvie akti, bet arī Līgums par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – Līgums), kā arī citi valstu centrālo banku darbību regulējošie tiesību akti atbilstoši Līgumam un tā 4.protokols „Par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem” (turpmāk – ECBS un ECB Statūti).

[2] Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku” 22.panta ceturto daļu Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot no amata pirms termiņa tikai tad, ja: 1) ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata; 2) viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu ECBS un ECB Statūtu 14.2.panta izpratnē; 3) ir iestājies cits ECBS un ECB Statūtu 14.2.pantā noteiktais gadījums attiecībā uz atbrīvošanu no amata.

[2.1] Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, neskatoties uz politiķu un valsts augstāko amatpersonu aicinājumiem atstāt amatu, Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs nolēmis neatkāpties.

Līdz ar to maz ticams, ka Rimšēviča pirmstermiņa atbrīvošana no Latvijas Bankas prezidenta amata varētu notikt, pamatojoties uz likuma „Par Latvijas Banku” 22.panta ceturtās daļas 1.punktu, proti, pēc Rimšēviča personīga iesnieguma par atkāpšanos no amata.

[2.2] Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku” 22.panta piekto daļu par Latvijas Bankas prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata sakarā ar smagu pārkāpumu ECBS un ECB Statūtu 14.2.panta izpratnē Saeima var lemt tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” anotācijā norādīts, ka gadījumi, kad Saeima var pirms termiņa atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu precizēti atbilstoši ECBS un ECB Statūtos noteiktajiem gadījumiem, tajā skaitā, ka Saeima minēto amatpersonu var atbrīvot no amata, ja stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru Latvijas Bankas prezidents ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un Saeimas ieskatā ar tiesas spriedumu konstatētais noziegums ir uzskatāms par smagu pārkāpumu ECBS un ECB Statūtu 14.2.panta izpratnē.

Līdz ar to secināms, ka likumīgā spēkā stājies notiesājošs tiesas spriedums var būt pamats Latvijas Bankas prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanai no amata gadījumā, ja Saeima uzskatīs, ka ar tiesas spriedumu konstatētais noziegums ir uzskatāms par smagu pārkāpumu ECBS un ECB Statūtu 14.2.panta izpratnē.

Tajā pašā laikā, ņemot vērā salīdzinoši ilgus krimināllietu izskatīšanas termiņus Latvijas tiesās un to, ka iepriekš minētais kriminālprocess, kura ietvaros saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Rimšēvičam noteikts aizdomās turētā statuss, uzsākts faktiski tikai pirms dažām dienām, nav pamata uzskatīt, ka likumīgā spēkā stājies notiesājošs spriedums krimināllietā šajā gadījumā varētu būt efektīvs līdzeklis Latvijas Bankas prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanai no amata.

[2.3] ECBS un ECB Statūtu 14.2.pants noteic, ka tikai tad, ja [valsts centrālās bankas] vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata.

Atbilstoši minētās tiesību normas vārdiskajam formulējumam un gramatiskajai konstrukcijai, pastāv divi alternatīvi gadījumi, kad valsts centrālās bankas vadītāju var atbrīvot no amata pirms termiņa, proti, 1) vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, 2) vadītājs ir izdarījis smagu pārkāpumu. Par minēto priekšnoteikumu alternatīvo raksturu liecina tiesību normā izmantotais saiklis „vai”.

Abi minētie priekšnoteikumi ir uzskatāmi par atklātiem juridiskiem jēdzieniem, kuru saturs noskaidrojams tiesību normu interpretācijas ceļā.

Latvijas likumdevējs normatīvi ir noteicis, ka par Latvijas Bankas prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata sakarā ar smagu pārkāpumu ECBS un ECB Statūtu 14.2.panta izpratnē Saeima var lemt tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums, tādējādi daļēji piepildot ar saturu vienu no minētiem priekšnoteikumiem.

Savukārt attiecībā uz otra ECBS un ECB Statūtu 14.2.pantā paredzētā priekšnoteikuma piemērošanu – „vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai” – interpretatīvās vadlīnijas nav noteiktas un tā piepildīšana ar saturu pilnībā ir tiesību piemērotāja ziņā.

Latvijas Bankas prezidenta tiesības un pienākumi paredzēti likuma „Par Latvijas Banku” 28.pantā. Latvijas Bankas prezidents vada bankas padomi un atbild par tās darba sekmīgu organizāciju (panta pirmā daļa). Bankas prezidents apstiprina Latvijas Bankas struktūru, pieņem darbā un atbrīvo no darba Latvijas Bankas darbiniekus (panta otrā daļa). Bankas prezidents pārstāv Latvijas Banku attiecībās ar citām bankām, valsts un pašvaldību iestādēm Latvijā, starptautiskajām finanšu un kredīta organizācijām (panta trešā daļa). Latvijas Bankas prezidents var piedalīties Latvijas Republikas valdības sēdēs (panta ceturtā daļa).

Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku” 2.panta otro daļu Latvijas Banka ir Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece. ECBS un ECB Statūtu 14.3.pants noteic, ka valstu centrālās bankas ir ECBS būtiska daļa un darbojas saskaņā ar ECB pamatnostādnēm un norādījumiem. Saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 10.1.pantu ECB Padome sastāv no ECB Valdes locekļiem un valstu centrālo banku vadītājiem.

Tātad Latvijas Bankas prezidents ir ECB Padomes loceklis.

ECB Padomes locekļu ētikas kodekss paredz, ka Padomes locekļi ievēro ētiskas uzvedības augstākos standartus. Tiek sagaidīts, ka tie rīkosies godīgi, neatkarīgi, objektīvi un apdomīgi, neņemot vērā pašu intereses un izvairoties no situācijām, kas varētu izraisīt personīgus interešu konfliktus. Tiek sagaidīts, ka tie paturēs prātā savu pienākumu un atbildības nozīmīgumu, ņems vērā to amata publiskumu un to rīcība nodrošinās un veicinās sabiedrības uzticību ECB.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 65.pantam persona atzīstama par aizdomās turēto, ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, iespējams izdarīt secinājumu, ka Latvijas Bankas prezidenta atzīšana par aizdomās turēto kriminālprocesā ir pietiekams pamats, lai atzītu, ka centrālās bankas vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai.

Latvijas Bankas prezidenta atzīšana par aizdomās turēto kriminālprocesā liedz tam pilnvērtīgi pildīt likuma „Par Latvijas Banku” 28.pantā paredzētos pienākumus, tai skaitā pārstāvēt Latvijas Banku attiecībās ar starptautiskajām organizācijām, tajā skaitā, ECB sakarā ar to, ka šāds centrālās bankas vadītājam, kurš vienlaicīgi ir ECB Padomes loceklis, noteiktais procesuālais statuss kriminālprocesā ir klajā pretrunā ar ECB Padomes locekļu ētikas kodeksā paredzētajiem standartiem.

[3] Līdz ar to Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču ir iespējams pirms termiņa atbrīvot no amata sakarā ar viņam noteikto aizdomās turētā statusu kriminālprocesā, pamatojoties uz likuma „Par Latvijas Banku” 22.panta ceturtās daļas 3.punktu, proti, ir iestājies cits ECBS un ECB Statūtu 14.2.pantā noteiktais gadījums attiecībā uz atbrīvošanu no amata, tas ir, Latvijas Bankas prezidents vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai.

 

Autors ir Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja palīgs juridiskajos jautājumos