Rimšēvičs neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata (papild.)

Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata. To viņš paziņoja otrdien sasauktajā preses konferencē.

Rimšēvičs arī apgalvoja, ka viņam ir izteikti nogalināšanas draudi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) korupcijā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu. Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts, aģentūrai LETA pavēstīja KNAB preses pārstāve Laura Dūša.

“Latvijas Bankas amatpersonai ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums veikt noteikta veida nodarbošanos jeb darbības, kas saistītas ar lēmumu pieņemšanas, kontroles un uzraudzības funkcijām Latvijas Bankā, tostarp ieņemt bankas prezidenta amatu,” norādīja Dūša. Amatpersona par šādiem drošības līdzekļiem ir informēta, taču KNAB nekomentēs publiski izskanējušās dažādas interpretācijas par šo drošības līdzekļu izpildi, norādīja birojā.

Rimšēvičs šodien žurnālistiem pastāstīja, ka pagājušā piektdienā “ABLV Bank” vērsās Latvijas Bankā pēc palīdzības, lai saņemtu likviditātes atbalstu. Latvijas Bankai tika pieprasīts izsniegt vienu miljardu eiro, ko Latvijas Banka nevarot izsniegt. Pēcpusdienā jeb pēc trijām stundām, kad šī ziņa par aizdevuma nesniegšanu sasniegusi “ABLV Bank”, Latvijas Bankā tika sākta kratīšana. “Pēc tam, kad mēs pieņēmām lēmumu par aizdevuma nepiešķiršanu, sākās kratīšana,” sacīja Rimšēvičs.

“Skaidrs, ka esmu Latvijā pamazām daudziem kļuvis neērts. Man ir skaidri izteikti nogalināšanas, precīzāk, nošaušanas draudi, par kuriem esmu informējis drošības institūcijas,” uzsvēra Rimšēvičs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Latvijas Bankas prezidents atklāja, ka janvāra beigās viņam uz mobilo tālruni atnākusi īsziņa “no konkrēta cilvēka”. Kas ir šis cilvēks, Rimšēvičs neatklāja, taču uzsvēra, ka par to informējis drošības iestādes.

“”ABLV Bank” šobrīd nevēlas komentēt smagos kriminālnoziegumos apsūdzētas personas fantāzijas, kurām nav nekāda sakara ar realitāti. Šobrīd strādājam, lai stabilizētu bankas darbību, fokusēsimies uz šo darbu,” aģentūrai LETA sacīja “ABLV Bank” grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.

Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA teica, ka par draudiem informēts Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Biroja pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA teica, ka birojs nesniedzot komentārus par to kādas personas, tostarp amatpersonas, un ar kādiem lūgumiem vēršas SAB. SAB kompetencē gan nav veikt izmeklēšanu kriminālprocesos vai nodrošināt amatpersonu apsardzi. Ar šiem jautājumiem nodarbojas Valsts policija un Drošības policija.

Savukārt Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava Ir teica, ka policijā Rimšēvičs nav vērsies ar iesniegumu par saņemtajiem nāves draudiem. Viņa gan norādīja, ka Rimšēvičs varēja vērsties arī pie citiem likumsargiem Latvijā. Uz Ir jautājumu arī Drošības policija atbildēja, ka “šobrīd šādu iesniegumu neesam saņēmuši”.

Preses konferencē Rimšēvičs neatklāja ne to cilvēku, kurš par viņu samaksāja lielo drošības naudu, ne arī viņam KNAB piemērotos drošības līdzekļus. Uz žurnālistu neērtajiem jautājumiem advokāts Saulvedis Vārpiņš klientam ieteica neatbildēt.

Jautāts, vai trešdien, 21.februārī, viņš dosies uz darbu, Rimšēvičs atbildēja: “Šobrīd to ir grūti pateikt. Lai paiet šodiena”.

Pēc preses konferences Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš apliecināja, ka klientam KNAB kā drošības līdzekļus piemērojis aizliegumu pildīt amata pienākumus, kā arī aizliedzis tikties ar konkrētām personām, taču neatklāja personu skaitu. Ja Rimšēvičs vēlas izbraukt no valsts, tad par to viņam jāinformē valsts iestādes.

Savukārt, atbildot uz žurnālistu jautājumu, par Latvijas finanšu tirgus reputāciju Rimšēviča neatkāpšanās gadījumā, Vārpiņš norādīja, ka par finanšu tirgus reputāciju bija jādomā tiesībsargājošajām institūcijām. “Par finanšu tirgus reputāciju bija jādomā tām tiesībsargājošajām instancēm, kuras šo gatavoja, bija gatavas uz šādu soli. Ņemot vērā, ka Rimšēvičs ir pietiekami augsta amatpersona un jebkādas procesuālas darbības var izraisīt šādu sabiedrisko rezonansi, visam bija jābūt sagatavotam, lai uzreiz var uzrādīt apsūdzību, būtu ātra tiesvedība, kuras ceļā pierādīti ir vai nav vainīgs,” teica advokāts.

Rimšēvičs bija sagatavojis garu paziņojumu par pārsvarā savām attiecībām ar “ABLB Bank” un “Norvik banku”, to īpašniekus vainojot sazvērestībā pret LB un tās vadītāju. Taču viņš neatbildēja pēc būtības par KNAB izvirzītajām apsūdzībām, kas, iespējams, nav saistībā ar šīm bankām.

Sevišķi viņš vērsās pre “Norvik bankas” īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu, kurš starptautiskajai ziņu aģentūrai AP pirmdien Rimšēviču vainoja kukuļu pieprasīšanā no bankām. Rimšēvičs apgalvoja, ka Guseļņikovs esot nopietni gatavojies “operācijai” pret Latvijas Banku, viņš esot pat bankai piesaistījis bijušo NATO ģenerālsekretāru Andresu Fogu Rasmusenu, kurš ir kļuvis par bankas padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Ar Sprūdu apspriedis likumprojektu par LB prezidenta izvirzīšanas kārtību

Rimšēvičs savulaik vairākas reizes ticies ar bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, lai apspriestu kādus likumprojektus, kas varētu ietekmēt Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas kārtību, ziņo LETA.

Rimšēvičs šodien žurnālistiem paziņoja, ka pazīst uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš nedēļas nogalē tika aizturēts vienlaikus ar viņu, taču viņus nesaista jebkādi darījumi vai draudzības saites. “Nekāda veida attiecības mūsu starpā nepastāv,” piebilda Rimšēvčs.

Tāpat viņam neesot nekādu attiecību ar Sprūdu, kuru “Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai kā vienu no personām, kas no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

“Ar Māri Sprūdu man nav nekādas attiecības. Esmu pāris reizes ticies, lai apspriestu konkrētus sagatavotus likumprojektus, kas nākotnē varētu ietekmēt Latvijas valsts budžetu, Latvijas bankas prezidenta izvirzīšanas un nominēšanas kārtību. Viņš atnāca un iedeva šos likumprojektus,” paziņoja Rimšēvičs.

Vaicāts, kāda ir Sprūda kompetence, lai ar viņu vispār tiktos, Latvijas Bankas rezidents atbildēja, ka “tā bija Sprūda iniciatīva saistībā ar likuma grozījumiem, kurus viņš uzskatīja par svarīgiem parādīt Latvijas Bankas prezidentam”. Rimšēvičs noliedza, ka ar administratoru būtu apsprieduši maksātnespējas procesu vēja parku attīstītāja “Winergy” lietā.

Rimšēvičs nevarot komentēt, vai viņam bijušas darījuma attiecības ar likvidējamās “Trasta komercbankas” vadības amatpersonām. “Es jums šobrīd šīs lietas nevaru komentēt,” piebilda Rimšēvičs.

Rimšēvičs un viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš gan nevēlējās komentēt, par kādu tieši iespējamo likumpārkāpumu Latvijas Bankas prezidents tika aizturēts.

Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus. Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu nav nosaucis vārdā, taču apliecinājis, ka domāts Rimšēvičs.

Nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu. Lietā apsūdzētas vēl piecas personas. Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nedēļas nogalē aizturēja un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvoja Rimšēviču. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku.

(papildināta ar sadaļu par Sprūdu)