KNAB piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam (papild.)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

“Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,” paziņojumā medijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

Kučinskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un valdība kopumā sekojot līdzi tam, lai Latvijas Banka pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildītu visus šai iestādei uzticētos pienākumus.

“Nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par draudiem Latvijas finanšu sistēmai,” apgalvo premjers.

Lai analizētu radušos situāciju, pirmdien, 19.februārī, tiks sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde.

KNAB nelūgs tiesai kā drošības līdzekli apcietinājumu piemērot aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja persona atzīta par aizdomās turēto, tad, beidzoties aizturēšanas termiņam, izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu lemj tikai tiesa.

Pagaidām neizdevās noskaidrot, vai uzņēmējs un Rimšēvičs jau atbrīvoti.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prombūtnes laikā viņa darba pienākumus pildīs viņa vietniece Zoja Razmusa, aģentūrai LETA norādīja bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Pēc viņa teiktā, atbilstoši likumam Latvijas Bankas darbību nodrošina bankas valde un padome sešu cilvēku sastāvā, kurā ir arī bankas prezidents. “Prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda viņa vietnieks – šajā gadījumā viņa vietnieces Zoja Razmusa,” sacīja Silakalns.

Latvijas Bankas padomē bez Rimšēviča un Razmusas darbojas arī Edvards Kušners, Vita Pilsuma, Arvils Sautiņš un Aivars Skopiņš.

Viņš atzīmēja, lai arī ir svētdiena, šobrīd bankā jau no rīta puses darbojas Latvijas Bankas padome un valdes locekļi, lai nodrošinātu bankas operatīvo darbību. Vienlaikus viņš atgādināja, ka prezidenta prombūtnes laikā Latvijas Bankas padome ir lemtspējīga.

KNAB veicis kratīšanu Latvijas Bankas prezidenta darbavietā un privātīpašumā

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar, 16.februārī, veicis kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.

Savukārt portāls “Diena.lv” ziņo, ka abas kratīšanas – gan Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā veiktā, gan pie uzņēmēja Māra Martinsona veiktā – notikušas vienlaikus un tās ir savstarpēji saistītas, jo “izaugušas” no kriminālprocesa, ko Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) izmeklēja pret maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.

“Diena” ziņo, ka Rimšēvičs nesen, pirms došanās uz ārvalstīm, ticis pratināts ENAP saistībā ar citām liecībām, kas saņemtas tā dēvētajā “maksātnespējas administratoru lietā”. Savukārt Martinsona vārds Sprūda lietā figurējis jau no izmeklēšanas sākuma.

LTV sestdien vakarā vēstīja, ka telefonsarunā Rimšēvičs paziņojis, ka “nav tiesīgs to komentēt” un nolicis klausuli. Rimšēvičs sestdien atgriezies Latvijā un pievakarē atrodas KNAB telpās Rīgā, noskaidroja portāls “Delfi”. Uz KNAB ieradies arī advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Latvijas Banka komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs.

KNAB ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju par pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. “KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,” teica KNAB pārstāve Laura Dūša.

Gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) KNAB veiktās darbības nekomentēja. Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa nav tiesīga komentēt KNAB darbības. Līdzīgi arī Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars norādīja, ka premjers nevar notikušo komentēt.

Arī Martinsona advokāts Lauris Leja nekomentēja situāciju, norādot, ka patlaban atrodas ārpus valsts un nav informētas par notikušo.

Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā. Jau vēstīts, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no “Norvik bankas” lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.

“Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.