Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā – secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.
Ko nodokļu maksātājiem Baltijas valstīs nesis 2018.gads?
Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).
Nodokļu izmaiņas darbaspēka jomā piedzīvojušas arī Latvijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Salīdzinot ar Latviju, vērienīguma ziņā līdzīgas pārmaiņas skārušas Igaunijā strādājošos, kamēr Lietuvā tās bijušas mērenākas.
Tā piemēram, Lietuvā minimālā darba alga palielināta par 20 eiro (no 380 uz 400 eiro), savukārt Igaunijā par 30 eiro (tā sastāda nu jau 500 eiro līdzšinējo 470 eiro vietā). Tomēr vērienīgākās izmaiņas Igaunijā saistītas ar būtisku neapliekamā minimuma pieaugumu no 180 eiro uz 500 eiro mēnesī, turklāt līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā tas tiek diferencēts pēc ienākumu līmeņa. Arī Lietuvā neapliekamā minimuma apjoms audzis un tā maksimālais apmērs sasniedz 380 eiro mēnesī (iepriekšējo 310 eiro vietā).
Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir tieši nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis šajā jomā virzās uz priekšu straujākiem soļiem. Tā piemēram, Lietuvā maksimāli piemērojamais neapliekamais minimums ir teju divtik lielāks kā Latvijā, kamēr Igaunijā – pat divarpus reizes lielāks. Tiesa, no šā gada Lietuvā strādājošajiem vairs netiek piemērots atvieglojums par apgādājamiem, kas pērn bija 200 eiro mēnesī par katru apgādībā esošo personu. Atšķirībā no Latvijas, kaimiņvalstīs ienākuma nodokļa likmes pēdējos gados nav mainītas, taču tās joprojām ir zemākas kā Latvijā – 15% Lietuvā un 20% Igaunijā.
Darbaspēka nodokļu slogs – Latvijā strādājošajiem vislielākais
Kā liecina veiktais darbaspēka nodokļu sloga salīdzinājums Baltijas valstīs, kurā tika apskatītas saņemto ienākumu atšķirības dažādu algu līmeņu saņēmējiem pēc nodokļu nomaksas, Latvija joprojām ir valsts ar Baltijā augstāko darbaspēka nodokļu slogu. Vienīgās priekšrocības Latvijas darba ņēmējiem attiecībā pret Lietuvā strādājošajiem parādās situācijā ar reģistrētiem apgādājamiem, taču tas ir daļēji mānīgs rezultāts, jo Lietuvā no 2018.gada atcelts atvieglojums par apgādājamiem, tā vietā radot atsevišķu pabalstu 30 eiro apmērā par katru bērnu vecumā līdz 18 gadiem.
Šādā veidā Lietuvā principā tiek nodrošināts, ka ģimenes ar salīdzinoši zemiem ienākumiem saņem sev paredzētos atvieglojumus par apgādājamiem gadījumos, kad alga ir zemāka par visu atvieglojumu kopsummu (piemēram, Lietuvā pie algas 400 eiro un neapliekamā minimuma 380 eiro apmērā, atvieglojumu par apgādājamo 200 eiro apmērā nemaz nebija iespēja izmantot). Arī Latvijā no 1.marta ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, ja ģimenē ir vismaz 2 bērni vecumā līdz 18 gadiem, taču tā apmērs salīdzinājumā ar Lietuvu ir mazāks (par diviem bērniem 10 eiro, par trīs bērniem 66 eiro, kamēr Lietuvā par diviem bērniem tie ir 60 eiro un par trīs bērniem – 90 eiro ik mēnesi).
Vispateicīgākā darbaspēka nodokļu politika ir Igaunijā
Lai gan minimālās darba algas pelnītāji Latvijā šogad piedzīvoja būtisku ienākumu pieaugumu – par 20% jeb 58 eiro mēnesī “uz rokas”, salīdzinot ar kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kas saņem minimālo algu, Latvijā strādājošie mēneša beigās savos maciņos saņem vismazāk. Turklāt, neskatoties uz to, ka Lietuvā minimālā alga ir pat zemāka nekā Latvijā (400 eiro pretstatā 430 eiro), “uz rokas” Lietuvas darba ņēmēji saņem pat par 15 eiro vairāk (361 eiro pretstatā 346 eiro). Šāda situācija izveidojusies augstāka ar nodokli neapliekamā minimuma un zemāka ienākumu nodokļa dēļ.
Vislabākā situācija minimālās algas pelnītājiem ir Igaunijā, kur minimālā alga (500 eiro) ar ienākuma nodokli netiek aplikta, un pēc sociālo maksājumu veikšanas, strādājošie saņem 482 eiro, kas ir par 136 eiro vairāk nekā Latvijā.
Arī vidējus ienākumus (1000 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnošu darba ņēmēju ienākumi pēc visu nodokļu nomaksas Igaunijā ir krietni augstāki nekā Latvijā un Lietuvā – Igaunijas pārsvars ar un bez apgādājamiem pārsniedz pat 100 eiro mēnesī. Tas skaidrojams ar krietni augstāku neapliekamo minimumu. Ar reģistrētiem diviem apgādājamiem, Lietuvas darba ņēmēji saņem zemākos ienākumus Baltijā, taču, ņemot vērā arī jaunizveidotos pabalstus un piemaksas par bērniem, gala bilance Latvijai un Lietuvai ir teju vienlīdzīga.
Savukārt, kas attiecas uz augstāku ienākumu (1500 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem, tad joprojām vispateicīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, kas sola ik mēnesi pat vairāk nekā 100 eiro lielākus ienākumus salīdzinājumā ar Latviju. Kaut arī visās trijās Baltijas valstīs nu ieviesta sistēma ar diferencētu neapliekamo minimumu, Igaunijā ir krietni augstāks algas slieksnis, pie kura neapliekamais minimums sāk samazināties un līdz kuram tas tiek piemērots (Latvijā šie algu sliekšņi ir 440 līdz 1000 eiro, savukārt Igaunijā – 1200 līdz 2100 eiro).
Darba devējam Latvijā darbinieks izmaksā visvairāk
Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto nodokļu sloga salīdzinājumu Baltijas valstīs, arī darba devējus Latvijas nodokļu politika nelutina, lai gan sākotnēji šāds iespaids varētu rasties. Pie līdzvērtīgiem atalgojumu līmeņiem “uz papīra” viens darbinieks Latvijā darba devējam izmaksā mazāk kā Lietuvā un Igaunijā. Taču gadījumā, kad salīdzinām, cik darba devējam izmaksā darbinieks, kuram “uz rokas” tiek izmaksāta, piemēram, 500 eiro liela alga, tad atkal redzams, ka visaugstākā cena maksājama Latvijas darba devējiem (kopējās izmaksas 831 eiro) – Lietuvā šāds darbinieks izmaksā par 40 eiro mazāk (kopējās izmaksas 791 eiro), turpretim Igaunijā – pat par 137 eiro mazāk (kopējās izmaksas 694 eiro).
Autore ir Swedbank Finanšu institūta eksperte
Komentāri (22)
zanE. 14.02.2018. 11.55
….finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas sarūpētā „dāvana” Latvijas simtgadē vistiešāk skar nodokļu maksātājus ar zemākiem ienākumiem un pašnodarbinātos saimnieciskās darbības veicējus, tos, kuriem nav savas pārstāvniecības „konsultatīvajās padomēs”, kad tiek lemts viņu liktenis….
….šodien portālā delfi.lv publicēts raksts par 3 bērnu māmiņu, kuru skārusi saslavētā nodokļu reforma…. http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/sabiedriba/tris-bernu-maminai-nodoklu-reforma-nesusi-mazaku-algu-ministrija-maca-likumus.d?id=49738093
….pašnodarbinātie saimnieciskās darbības veicēji ir tas citrons, kurus var paspaidīt, ja uzņēmumiem jāsamazina nodokļi, tad SDV, I.K., patentmaksu maksātāji un autoratlīdzību saņēmēji ir tieši pa ķērienam…
…patentmaksas tā nemanāmi paaugstināja no 45 eiro uz 100 eiro mēnesī… nestrīdos, vai pirms tam patentmaksa bija adekvāta, bet palēciens šodien ir iespaidīgs….
…pašnodarbinātajam saimnieciskās darbības veicējam tikusi lielākā dāvanas daļa – ja uzņēmējam reinvestētā peļņa tiek aplikta ar 0% nodokli, tad saimnieciskās darbības veicējam, kurš faktiski visu nopelnīto atkal iegulda savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai – preču, izejvielu iegāde, telpu noma un citi izdevumi – tiek attaisnoti tikai par 80%….un protams, kur tad vēl IIN avansa maksājums, kas jāsamaksā par gadu uz priekšu, rēķinot nodokli no iepriekšējā gada apliekamajiem ienākumiem….labprātīgā piespiedu kārtā veikts aizdevums valstij, tā teikt – uz dullo, nezinot vai būs ienākums, vai būsi dzīvs, vai piemeklēs zaudējumi…un…pārmaksu, ja tāda būs, varēs atgūt nākamā pusotra gada laikā, protams, bez procentiem….
….finanšu ministres sarūpētā dāvana liks apdomāties arī zemo algu saņēmējiem vai vērts piestrādāt vēl kādā darba vietā, lai nodrošinātu ģimeni ar lielākiem ienākumiem….un nesmīkņājiet par minimālās algas saņēmējiem – kādam jādara arī mazapmaksāti darbi, lai vairākums justos komfortabli….solītais IIN samazinājums mazo algu saņēmējiem ir tikai māns, jo parasti vēl kādu darbu piestrādāt cenšas tieši mazapmaksātie darbinieki….diemžēl, viņiem IIN saglabājas 23% , jo nodokļu grāmatiņa iesniegta pamatdarbavietā, arī neapliekamais minimums netiek piemērots un IIN tiek rēķināts pēc jaunas formulas….kādas?….
Piemērs: alga bruto – 440,- EUR
IIN = 440,00 x 23% = 101,20
VSAOI = 440,00 x 11% = 48,40 …un….
48,40 x 20% = 9,68 (atskaitījuma daļa,kas samazina IIN)
101,20 – 9,68 = 91,52
Gala rezultāts: IIN 91,52 + VSAOI 48,40 = 139,92 EUR
…sapratāt?….
….ak, jā….pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem pieaugušas arī VSAOI – iepriekš bija 31,13%, bet pieliekot 1% „veselības apdrošināšanai” , tās pārvērtušās par 31,15%…..sīkums, bet…kāpēc, ne? – nodomāja finanšu ministre….
2
zanE. > zanE 14.02.2018. 12.43
…salīdzinājumam VSAOI pa gadiem pašnodarbinātajam saimnieciskās darbības veicējam…kurš nodrošina sevi ar minimāliem iztikas līdzekļiem, lai nebūtu jālūdz sociālie pabalsti no pašvaldības vai jāstājas bezdarbnieku rindās….
…
– 2006.g. = 30,20%…
– 2007.g. = 29,95%…
– 2008.g. = 30,44%…
– 2009.g. = 30,48%…
– 2010.g. = 28,17%…
– 2011.g. = 31,52%…
– 2012.g. = 32,46%…
– 2013.g. = 32,17%…
– 2014.g. = 31,06%…
– 2015.g. = 30,58%…
– 2016.g. = 30,58%…
– 2017.g. = 31,13%….
– 2018.g. = 32,15%…
2
J.Biotops > zanE 16.02.2018. 19.55
Paldies, reti lasāms kāds vārds par tiem liekēžiem, kas paši sevi uztur, darbu ne no viena neprasa un nevienu arī nenodarbina. Pašnodarbinātie visu sugu politiķiem ir slaucami (labākajā gadījumā) un nīdējami, ja savairojas.
Lieta vienkārša – ne darba ņēmēji, ne devēji, ne pensionāri un bezdarbnieki nav tik neatkarīgi no politikāņiem un tik grūti pievilināmi ar solījumiem. Vieniem var apsolīt lielākus pabalstus, pensijas un minimālās algas, otriem – atvieglot nodokļu maksāšanas kārtību, nodarbināšanas, iepirkumu un maksātnespējas likumus, vēl lielu kaudzi noteikumu un taisnīgi dalīt valsts pasūtījumus.
Pašnodarbinātais to vien gaida no varas, kā iespēju netraucēti strādāt un godīgi pelnīt, maksājot skaidri zināmus, nemainīgus un saprotamus nodokļus. Ne viņam priekšnieks, no kura politiķiem solīt aizsardzību, ne padotie, par kuriem jāatbild – tas godīgam uzņēmējam rada pat lielāku atkarību no politikāņiem, kā priekšniecības esamība.
Pašnodarbinātais, maita gatavais, var balsot atbilstoši saviem politiskiem uzskatiem, nevis par tukšāko un skaļāko solītāju – nu kam tāds vajadzīgs?
1
QAnon > J.Biotops 16.02.2018. 21.33
“Pašnodarbinātais, maita gatavais, var balsot atbilstoši saviem politiskiem uzskatiem, nevis par tukšāko un skaļāko solītāju”
.
Ja saprotu pareizi, esi pašnodarbinātais: pin groziņus, sēņo, makšķerē, vel aitas vilnu, dzen kandžu, vai ko vēl un tāpēc tev, atšķirībā no uzņēmējiem un algotiem darbiniekiem, nodokļu maksātājiem, “vēja rādītājiem”, ir savi stingri politiskie uzskati, ka jābalso par čekas rezidenta, Savicka, apteksni, Dombrovski, nevis par naciķiem, kas sadomājušies sev latvisku valsti?
Esiet palikuši par marginālām padibenēm un čekas know-how: JKP un “Par”, arī neglābs.
p.s. veterānei zanEi droši vien arī pašnodarbinātība sniedz vienīgos iztikas līdzekļus, jo Vienotības “obšķjaks” ir noēsts, bet Bordāna varza vēl nav tikusi pie Lielās siles un cerība uz nākamo Saeimu liedz tiem kopā ar Ušmeriku piedalīties rīdzinieku aplaupīšanā.
1
J.Biotops > altinyildiz 16.02.2018. 23.57
Paldies, vecais draugs! Izlasīt, kā uz pirmo svilpienu paši piesakās tukšākie un skaļākie, vienmēr ir patīkami. Pat tad, kad uzstājas vecs paziņa, kam atkal klubā pāri nodarīts.
0
Sskaisle > zanE 14.02.2018. 13.03
es laikam tomēr es mu dzejniece, tiesa – bez dzejām , bet zini – skaitļi manī rada kaut kādu trauksmes un izmisuma sajūtu, bet Tev Zane, patīk kā redzu
1
zanE. > Dusma 14.02.2018. 14.44
…nē, nepatīk….nepavisam nepatīk, bet….nu jau daudzus gadus sekoju līdz kā valsts izturas pret visneaizsargātāko savu iedzīvotāju daļu, tiem, kuri paši mēģina izdzīvot, – neapgrūtinot valsti….diemžēl, tos arī visvairāk sit….finanšu ministre un ministru prezidents no TV ekrāniem sauc šos ļaudis par ļaunprātīgiem kaitēkļiem, pat esot saskaitījuši – tādu mūsu valstī esot gandrīz 350 tūkstoši….tas atklājies, kad mēģinājuši identificēt ļaunprātīgos slimotājus….
…varu atklāt viņiem noslēpumu – pašnodarbinātie saimnieciskās darbības veicēji ir visveselīgākie ļauži Latvijā, jo praktiski slimības lapas neizmanto, lai cik arī viņi slimi būtu, jo….pirmās 10 dienas tiem būtu sev jāizmaksā “slimības pabalsts”….kurš to var atļauties?….slimojot var badā nomirt!…tāpēc – nekādas slimības lapas, nekādas rindas uz valsts apmaksātiem med. izmeklējumiem….naudas maku rokās un prom pie speciālista par maksu, ja piemeklējušas nopietnas veselības problēmas….citos gadījumos spriņģo uz darbu, ja tikai kājas vari pavilkt….
…vismaz paldies jāsaka par atļauju pensijas apdrošināšanai 5% apmērā, citādi – ej, strādā, maksā nodokļus, bet pienākot nebaltai stundai – valsts izliekas tevi nepazīstam…..atpazīstamību vien iegūsti, kad vajadzīga tava balss uz vēlēšanām….
…un tas, ko tagad sauc par nodokļu reformu – goda vārds, rada tikai dusmas!….
1
Sskaisle > zanE 14.02.2018. 16.10
nu -man nav liela izvēle, pucēju smukumu , lai ar kādu zviedru apprecētos un otra lieta- jāapdomā ieroča iegāde – ties a gan – brilli arī uz reiz tad jāpērk, jo es tālumā slikti redzu –
bet vispār tā ir kā tu raksti – kā Āfrikas savvannā – uz katru nevainīgu gazeli – vismaz 10 plēsoņas
zini – nāk prātā M&M , kad Volands iznāk gandrīz mīļāks un cilvēcīgāks par Kristu
nu traki īstenībā pavisam traki
1
tonijs > Dusma 14.02.2018. 16.15
Tu to zviedru taisies novākt, lai dabūtu mantojumu?
1
Sskaisle > tonijs 14.02.2018. 16.47
nē nē – ko Tu – apprecēties un baudīt laimīgu = valsts neterorizētu dzīvi – sen esmu to pelnījusi
1
tonijs > Dusma 14.02.2018. 16.55
Tad priekš kam ierocis?
1
Sskaisle > tonijs 14.02.2018. 17.05
lai izdzīvotu, kamēr mani izglābs zviedru bruņinieks – galu galā – dzīve te ir kā savannā – bet ātri paskriet es nevaru – atliek vien nodrošināties ar ieroci – it kā joks, bet īstenībā nemaz ne joks
2
tonijs > Dusma 14.02.2018. 17.16
Vai nēsā kabatā smiltis vai maltos piparus- tos var iemest sejā, ļoti iedarbīgi.
0
tonijs > Dusma 14.02.2018. 17.12
Ieroci nevajag, to var pavērst pret tevi. Nopērc elektrošoku vai gāzes baloniņu.
1
kolpants > tonijs 16.02.2018. 12.59
От электрошока есть смысл только летом, когда тонкая одежда. Иначе может просто не “пробить” до тела. В случае газового баллончика надо, чтобы повезло и в лицо попасть, и чтобы ветер в правильную сторону дул. В нашей ветренной столице можно от сильного ветра и назад струю получить
0
kolpants > zanE 16.02.2018. 12.58
Я, может, что-то пропустил, но сколько помню, у нас коалиция из 3 партий и без одобрения коалиции никакие глобальные изменения не происходят.
Или у Единства опять провалы “ой, а это не мы, а мы рядом стояли, ой”.
Так что это не благодаря СЗК+НО, а благодаря СЗК+НО+Е я при зарплате “на руки” менее 800 евро в результате реформы стал получать меньше на 8 евро.
И теперь мне еще надо будет в начале 2019 стрессовать, проверять-а вдруг я в итоге в 2018 получил меньше, чем в 2017, и теперь должен вернуть часть подоходного!
Вообще общее ощущение таково-кто-то лоббирует создание новой профессии “налоговый консультант”, чтобы потом все шли и платили деньги, чтобы все правильно было составлено, и т.д. и т.п.
0
Sskaisle 14.02.2018. 12.19
No ZZS + NA valdības tautai valsts simtgadē “dāvaniņas” birst viena pēc otras
un tad vēl tie seksīgie reitini zzs + na popularītāte augot …. ha ha hā –
http://www.delfi.lv/aculiecinieks/pievienot/
Trīs bērnu māmiņai nodokļu reforma nesusi mazāku algu; ministrija māca likumus (216)
1
QAnon > Dusma 14.02.2018. 16.47
Bēdājies, ka vēl palikuši latvieši, kurus nenobeidza vai neizdzina no valsts Dombrovskis un Straujuma?
0
Sskaisle 14.02.2018. 12.20
zane – nešpiko no manis :)
1
0
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@zanE. > Dusma 14.02.2018. 12.38
…nu, piedod, ja vari….man tas rakstāmais tāds garāks pagadījās…. :)
1
Sskaisle > zanE 14.02.2018. 12.47
es domāju – vai nav pēdējais laiks tomēr stāties bezdarbniekos, jo FM sola, ka dažiem gada beigās no nopelnītā vēl būs valstij jāsamaksā , ka vispār drīkstēji strādāt un pelnīt. Bet vai es būšu to dažu vidū – man nav ne jausmas – skaidrs ir tikai tas, ka īstenībā notiek viss otrādi – valsts saka – nodokļu reforma palielinās ienākumus – ups – samazināja, elektrības tirgus atbrīvošana no monopolistiem – palētinās elektrību – ups – padārdzināja , LMT rēķini zvanot uz ārzemēm – pazemināsies – ups – palielinājās, patēriņa preču cenas samazināsies – ups palielinājās
saproti – valsts pieņem likumus un būtībā mūs jau bez grēkā krišanas padara par noziedzniekiem
nu – kā dzīvot ?
1
tonijs > Dusma 14.02.2018. 16.34
Zemnieki arī dusmīgi par elektrības sadārdzināšanos.
……………………….
Elektrības rēķinu dēļ zemnieki varētu prasīt Ašeradena demisiju
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/elektribas-rekinu-del-zemnieki-varetu-prasit-aseradena-demisiju.a267841/
0