Latvijas ekonomikas ilgtspēja – jauni pienākumi, ko pārvērst panākumos

Ilgtspējīga attīstība arvien vairāk parādās Latvijas uzņēmumu un arī valsts dienaskārtībā, taču vēl ir, kur tiekties. Valsts līmenī neapšaubāmi būtu nepieciešama aktīvāka un mērķtiecīgāka rīcība. Swedbank pētījums rāda, ka, piemēram, pārvaldības rādītājos Latvijai ir visvājākie rezultāti Baltijā. Arī progress nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā pēdējos gados bijis acīmredzami nepietiekams. Tajā pat laikā arī uzņēmumu domāšanai ir jāmainās, lai tiktu līdzi straujām pārmaiņām pasaulē, jo ilgtspēja mūsdienās kļūst par daļu no uzņēmumu konkurētspējas.

Ilgtspējas priekšrocības konkurences cīņā

Investori un uzņēmēji visā pasaulē arvien vairāk skatās uz ilgtspējas kritērijiem, kuros ietilpst vides aizsardzība, sociālā iekļaušana un pārvaldība (angliski Environmental, Social and Governance jeb ESG), integrējot šos kritērijus savos biznesa lēmumos, produktos un procesos. Citiem vārdiem, par ilgtspējīgu attīstību uzskata tādu, kura ir caurskatāmi un efektīvi pārvaldīta tā, lai pēc iespējas mazāk kaitētu videi un nodrošinātu labumu pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem. Šo principu ievērošana vai neievērošana aizvien vairāk kļūst par daļu no uzņēmuma (vai arī valsts) konkurētspējas.

Sabiedrība, jo īpaši attīstītajās valstīs, aizvien uzstājīgāk pieprasa ilgtspējīgu principu ievērošanu, izvēloties preces vai pakalpojumus, balstoties uz uzņēmuma tēlu/piedāvājumu šajā jomā. Latvijā pagaidām tas viss vēl ir ceļa sākumā – uzņēmēji pagaidām neizjūt tik lielu spiedienu no konkurentiem kā, piemēram, Zviedrijā, kur uzņēmumu regulārie ilgtspējas pārskati jau kļuvuši par normu. Tomēr nav šaubu, ka ar laiku tas būs standarts arī pie mums. Lielie starptautiskie un/vai eksportējoši uzņēmumi saskaras ar šo jau tagad. Pircēju un piegādātāju ilgtspējas standartu prasības pieaugs, un tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kas vēlas saglabāt vai uzlabot savas tirgus pozīcijas, jau šodien ir jādomā par saviem ilgtspējas standartiem un to komunicēšanu.

Jaunas iespējas biznesam

Šīs tendences rada arī jaunas biznesa un investīciju iespējas. Rodas jaunas nozares un jauni produkti. Piemēram, autobūve attīsta aizvien lētākus elektromobīļus – Norvēģijā jau vairāk nekā puse no pārdotajām jaunajām automašīnām ir tieši elektroautomašīnas. Ir ievērojami pieaugusi atjaunojamās enerģijas kapacitāte, un tās cena strauji iet uz leju. Pieaug pieprasījums pēc videi draudzīgiem produktiem un pakalpojumiem. Lai veicinātu virzīšanos uz tīrāku un zaļāku ekonomiku, tiek attīstīti jauni finanšu instrumenti, piemēram, arvien populārākas kļūst t.s. zaļās obligācijas, kas tiek izlaistas, lai finansētu videi draudzīgus projektus. Starp citu, pirmās zaļās obligācijas jau tika izlaistas arī Latvijā.

Protams, pārmaiņas maksā naudu, bet tās sniedz iespējas arī ietaupīt un/vai palielināt ieņēmumus. Fokuss uz ilgtspējas kritējiem liek tos arī mērīt. Pieaug prasības no valsts puses, piemēram, jaunas regulas par nefinanšu informācijas publicēšanu – ko uzņēmums dara vides aizsardzībai, korupcijas risku un kukuļošanas mazināšanai, sabiedrības un darbinieku labā utt. Tajā pat laikā, piemēram, investējot energoefektivitātē, tiek ietaupīts uz elektrību un apkuri. Investējot jaunos, inovatīvos produktos vai arī ražošanas procesu uzlabošanā, varētu gan samazināt izmaksas, gan veicināt pārdošanas apjomu kāpumu. Investējot talantu attīstībā un noturēšanā, pieaug darbinieku apmierinātība, motivācija un iesaiste. Esmu pārliecināta, ka daudzi uzņēmumi Latvijā jau daudzas no šīm lietām dara un reizēm jautājums ir vairāk par veiksmīgāku komunicēšanu.

Kopumā, mūsdienu straujo pārmaiņu laikmetā Raiņa vārdi ir aktuālāki kā nekad – pastāvēs, kas pārvērtīsies. To var attiecināt arī uz ilgtspējīgas domāšanas veidu un attiecīgu biznesa pielāgošanu vai pat radīšanu no jauna. Vai Latvijā konstruēti debesskrāpji no koka būtu kaut kas pavisam neticams? Protams, panākumu izredzes ir daudz lielākas, ja uzņēmēji un valsts roku rokā mērķtiecīgi dodas šajā virzienā.

Latvijai darāmā daudz

Jauns ietvars, kā uz šīm lietām skatīties, nāk no ANO dienaskārtības 2030 ilgtspējīgai attīstībai, kuras virsmērķis ir līdz 2030.gadam izskaust nabadzību visā pasaulē un veicināt ilgtspējīgu attīstību. ANO dienaskārtība iekļauj 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), un valstis visā pasaulē ir atbildīgas par to sasniegšanu. Lai izvērtētu Baltijas valstu un Zviedrijas ekonomiku ilgtspēju, mēs izmantojam par pamatu šos ANO mērķus. Diemžēl Swedbank apkopotie ilgtspējas indikatori rāda, ka Latvijai ir vēl daudz darāmā.

Īsumā raksturojot Latvijas rezultātus ar luksofora ilustrāciju, pagaidām ar sarkano gaismu ir atzīmējamas sociālā iekļaušana un pārvaldība. Savukārt ar dzelteno gaismu raksturojama vides aizsardzība un ilgtspējīga izaugsme.

• Sociālajā jomā vēl arvien liela problēma ir nabadzības risks un ienākumu nevienlīdzība, bet, piemēram, tik satraucošs rādītājs kā mirstība dzemdībās ir viena no lielākajām Eiropā.
• Visos Pasaules bankas apkopotajos pasaules mēroga pārvaldības rādītājos (politiskā stabilitāte, valsts aparāta efektivitāte, likuma vara, regulācijas kvalitāte, pilsoniska sabiedrība) Latvijai ir visvājākie rezultāti Baltijā. Žurnāla Ir izgaismotās problēmas maksātspējas un tieslietu jomās ir viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem.
• Strukturālie priekšnosacījumi ilgtspējīgai izaugsmei, piemēram, vērtējot izglītību, inovācijas, darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmeni, Latvijai kopumā arī ir sliktāki rezultāti nekā Igaunijai un Lietuvai.
• Labāki esam tikai vides aizsardzības jomā – Latvija tiešām ir “zaļākā valsts” Baltijā. Atjaunojamās enerģijas īpatsvars ir salīdzinoši liels, savukārt gan atkritumu daudzums, gan CO2 emisijas ir salīdzinoši zemas, tomēr no 2030.gada mērķiem vēl atpaliekam.

Ar detalizētākiem pētījuma secinājumiem un metodoloģiju var iepazīties Swedbank apskatā šeit.

 

Autore ir Swedbank Baltija vecākā ekonomiste