Pirms simts gadiem tika dibināta Latvijas valsts ar demokrātisku iekārtu un likumos nostiprinātu pilsonisko sabiedrību, par kuras politiski pilntiesīgām loceklēm tika atzītas arī sievietes. Toreiz Latvija bija piemērs daudzām citām Eiropas valstīm cilvēktiesību jautājumos. Diemžēl šodien Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, kas palikušas pēdējās un vēl nav spērušas nozīmīgu soli cīņā pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Arī Latvijai pienācis laiks pievienoties to rietumvalstu kopai, kas vardarbību nosoda ne tikai vārdos, bet arī darbos, un ratificēt Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Statistika par vardarbību ģimenē Latvijā ir drūma, ik gadu vairāki desmiti sieviešu no vardarbības ģimenē nogalinātas, daudzām partneri vai citi tuvinieki nodara nopietnus miesas bojājumus. Saskaņā ar Valsts policijas datiem katru dienu tiek saņemti vairāk nekā 20 izsaukumi par konfliktiem ģimenē.
Valsts policija mērķtiecīgi darbojas šajā jautājumā, un, kopš ir iespējama varmākas nošķiršana, novērojams, ka sievietes arvien biežāk varmāku nošķirt lūdz policijai, nevis tiesai, kas nozīmē, ka arī sievietes biežāk uzticas Valsts policijai un lūdz palīdzību. Vienlaikus katrs trešais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka vardarbība ģimenē ir ģimenes iekšējā problēma, tādējādi vardarbības upurus atstājot bezizejā. Varam tikai nojaust, cik daudz ir upuru, kas vardarbību pacieš klusējot.
Konvencija balstīta tās pamatvērtībās – profilakse, aizsardzība, sodīšana un saskaņota rīcība. Tā paredz valsts apņemšanos veicināt izpratni par vardarbības postošo būtību un teikt skaidru “Nē!” upura vainošanai, nodrošināt upuriem specializētos un bezmaksas atbalsta pakalpojumus, pielāgojot tos individuālajām vajadzībām, stiprināt apziņu, ka vardarbība pret sievieti un vardarbība ģimenē nav privāta lieta, un tai jābūt kriminalizētai un atbilstoši sodītai. Turklāt konvencija prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka visi pasākumi tiek veikti koordinēti, veidojot vienotu politiku, ietverot visas nepieciešamās institūcijas un organizācijas visos sabiedrības līmeņos, lai laikus novērstu vardarbību, kā arī sniegtu maksimālu atbalstu upuriem.
Tā vietā, lai Latvijas sabiedrībā veicinātu diskusiju par iespējām drūmo vardarbības statistiku uzlabot, ir mēģinājumi no šīs tēmas izvairīties un tiek meklēti iegansti konvenciju noraidīt, neiedziļinoties tajā pēc būtības. Jājautā, vai konvencijas pretinieki neuzskata vardarbību par problēmu vai arī cenšas to piesegt?
Sabiedrība tiek maldināta, ka konvencija ietekmē viendzimuma laulību legalizēšanu, dzimuma maiņas regulējumu vai citu dzimumu jaunradīšanu. Ir absurdi paust, ka šī konvencija rada demogrāfiskos draudus, jo, gluži pretēji, tieši vardarbība ģimenē, manuprāt, ir milzīgs drauds mūsu sabiedrībai ilgtermiņā.
Ir jāturpina skaidrot, ka konvencija skar tikai vardarbības novēršanas aspektus, nosakot sfēras, kurās dalībvalstīm nepieciešams veikt pielāgojumus vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm mazināšanai un novēršanai, un tajā noteiktās definīcijas nav piemērojamas citās dzīves jomās.
Pat tādas katolicisma lielvalstis kā Polija, Itālija un Spānija ir ratificējušas šo konvenciju un nesaskatīja tajā reliģisko vērtību apdraudējumu. Arī konservatīvā musulmaņu valsts Turcija nav kavējusies iestāties pret vardarbību un ratificēt šo dokumentu. Vardarbība pret sievietēm un ģimenē nav savienojama ne ar kristīgajām, ne vispārcilvēciskajām vērtībām. Diez vai visās šajās valstīs lēmumus pieņēmuši muļķi, kas nepamanīja konvencijas potenciālās sekas. Konvencijas ratifikācijai šķēršļi tiek likti vairāk tajās valstīs, kuru publiskajā telpā vērojama Kremļa informācijas kanālu ietekme. Diemžēl arī Latvijā Kremļa propaganda, nežēlojot līdzekļus un iesaistot informatīvajā karā dažādas sabiedriskas organizācijas, izmanto šo jautājumu sabiedrības iebiedēšanai un šķelšanai.
Vardarbībai nav attaisnojuma un no tās cieš visa sabiedrība kopumā. No vardarbības nedrīkst norobežoties, to uzskatīt par normu vai “ģimenes iekšējo lietu”. Tā nemazināsies pati no sevis. Mums jādara viss iespējamais, lai pasargātu mūsu cilvēkus un tie nekļūtu par vardarbības upuriem. Mums jāveicina sabiedrības un valsts institūciju līdzatbildība, lai nevienam bērnam nebūtu jāuzaug ar apziņu, ka vardarbība ir normāla vai neizbēgama, un jāpalīdz reabilitēties vardarbības upuriem, lai tie varētu turpināt normālu dzīvi.
Autors ir Saeimas frakcijas “Vienotība” priekšsēdētājs
Komentāri (3)
Sskaisle 08.02.2018. 13.00
nespēj ulasīt nelēkājot uz sava krēsla – nolādētā valsts un deputāti – miljons reižu jūs visus cietumā salikt – 2017. gadā manu māsīcu nosita civilvīrs – bija pagājusi nedēļa – vp šīs nedēļas laikā pat nevāca pierādījumus !!!! – krimināllietā pat nav apsūdzētais -aizdomās turamais
deputāts man te raksta – ka vp mērķtiecīgi strādājot – kurā elles galā viņi mērķtiecīgi strādā !!! mediji ir pilni ar nevainīgiem upuriem, par kuru nāves apstākļiem policisti pat nav uzsākuši vakt pierādījumus
rakstu sūdzības – prasu kāpēc vietejais prokurors atbild – viņa bija dzēraja un vispār – diagnoze , no kuras nomira bija neskaidra , – novada prokurore man pieraksta pilnas 2 a4 lapas, ka personu nevar apsūdzēt , ja nav pierādījumu – uzskaita visus likumu pantus ; kāpēc policija nevāca pierādījumus ? – esot izmeklēšanas noslēpums – atkal uzskaita likumu pantus
rakstu un sūtu savu iesniegumu otrreiz – ka nav atbildēts neviens mans jautājums pēc būtibas – man atnāk jauna atbilde – saskaņā ar krimināllikuma 342.panta 5.daļu – jauna atbilde nebūs –
super ne – valsts pasūta visus dirst un deputāti te drukā vienu peršu pēc otras kādā laimībā mēs te dzīvojam – maukas nolādētie – vienīgais , ko es speju – lamāties
tikpat nenormāli mani tracina lāce no martas centra – kad māsīcai vēl dzīvai esot esot piecas reizes vismaz lūdzu palīdzibu centrā marta – katru reizi mani pasūtīja – tagad nu ar slapju muti cīnās par konveciju –
kaut kāds vājprāts – nezinu, vienkārši neticu ka padlaikos bija trakāk ar visiem sasodītajiem pasistajiem komunistiem un čekistiem – nu neticu
0
Sskaisle 08.02.2018. 16.25
ja ne katru, tad gandrīz katru dienu ir informācija par vardarbībā cietušām meitenēm un sievietēm.
Izlasīju rakstu un man nepalika skaidrs – kā tā var būt, ka meitene neatnāca mājās un viņu nemeklēja pie mātes, pie paziņām? Kā var būt tā, ka jauniesu mājas cilvēki apgalvo, ka izdarīja visu -lai meiteni meklētu, bet māte tikai 3 dienā uzzināja , ka meita ir mirusi?
Teiksiet , ka dzērāja ? Piedodiet – vai valstī ir likums , vispār ir kaut kur likums, kas liedz tiesības uz dzīvi dzērājiem?
Un galvenais – kādā veidā stambulas konvecija izmainīs policijas, bāriņtiesu, tiesu utt. darbību? Bērni pārstās klaiņot? Stiprākais pārstās sist un mocīt un nomocīt vājāko?
Kāpēc visi tie bļāvēji par va pret stambulas konvencju nespēj pateikt, ka bez tiesiskuma valstī tādai konvecijai ir wc papīra vērtība?
Katjas mammu varu tikai apbēdināt – viņas bērns te visiem bija tikai kā traucējošs sūds un neviens meitenes nāvē nejūtas vainīgs un nebūs vainīgs – tāda sabiedrība esam
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sos-ciemata-audzeknes-nave-izgaismo-jauniesu-klainosanas-problemu.a267140/
0
QAnon 09.02.2018. 03.31
Sodomija ir varmācība, kas padara jauniešus par fiziskiem un morāliem kropļiem, bet ne jau to laikam Hosams domāja. Starp citu, kāpēc Linda no viņa nomuka?
0