Kur noved “neieklausīšanās politika” jeb e-veselības trakums

Ceturtdien, 2018. gada 4. janvārī, NVD apgalvoja, ka tehnisku traucējumu e-veselībā vairs neesot, bet piektdien pēc plkst. 16 saņēmu satrauktas pacientes zvanu par to, ka Bērnu klīniskā slimnīca nevar izsniegt darba nespējas lapu, jo nestrādājot sistēma. Lai cik ļoti vēlējos palīdzēt, tas nav iespējams, jo nevaru izsniegt darba nespējas lapu māmiņai , kuras bērns ārstējies šajā dienā slimnīcā. Jāpiebilst, ka šāds gadījums nebija vienīgais pagājušajā piektdienā, 5.janvārī.

Pirmā nedēļa pēc e-veselības ieviešanas parādīja to, par ko jau trīs gadus ģimenes ārsti un farmaceiti norādīja Veselības ministrijai, bet ministrija pēc labākajiem totalitāra režīma paraugiem nevis centās sadarboties un pēc iespējas ātrāk veikt izmaiņas e-veselībā, bet gan uzspieda Latvijas mediķiem ļoti vāji izstrādātu un nedrošu sistēmu, kas atņem laiku mediķiem un nemaz neatvieglo dzīvi pacientiem. Tāds bezjēdzīgs darbs kā darbs govju fermās Gulagā.

Pirmajā janvāra nedēļā vēl pēc plkst. 20 praksē turpinājām sēdēt pie datoriem, lai pārrakstītu kompensējamo zāļu receptes, jo aptiekas nevarēja pacientiem izsniegt zāles, ja receptē bija ierakstīts starptautiskais nepatentētais nosaukums, jo “sistēma neņemot pretī”.

Pacienti atgriezās un lūdza, lai izraksta ar konkrētu ražotāja nosaukumu, jo “tikai tad recepti varot ievadīt sistēmā”. Tas ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem, bet ko lai dara, ja pacientam zāles vajag tūlīt. Nezinu, ko Veselības inspekcija par to teiks, bet šoreiz lai inspicē Veselības ministriju.

Uz šīm iespējamajām problēmām tika norādīts jau iepriekš, bet e-veselību ieviesa, nevienā neklausoties. Neieklausīšanās politika ļoti raksturo pēdējā laika atmosfēru mūsu valstī. Suņi ( Latvijas iedzīvotāji jeb cilvēki parastie) rej, bet karavāna (politiskā elite, kas sevi par tādu uzskata) iet tālāk.

Absurdas reformas un izmaiņas, kuras ir pretrunā ar pieredzi citās valstīs, tiek bīdītas vai nu aiz iedomīgas muļķības vai aiz vēlēšanās kaitēt Latvijas kā valsts esībai.

Skaļi reklamētā e-veselība ir novedusi pie tā, ka pacientu dzīve un ārstu darbs ir pārņemts ar formalitāšu veikšanu un tupēšanu pie datora. Lai saņemtu zāles uz e-receptes pamata, pacientam ir vajadzīga pase vai personu apliecinošs dokuments un ir jāzina daudzciparu receptes numurs, kuru, nosaucot pa telefonu, itin bieži pacients kādu ciparu nesadzird, un tas ir jāatkārto vairākas reizes. Šīs darbības aizņem ļoti ilgu laiku gan ārstiem, gan māsām, gan ārstu palīgiem. Bieži pacienti izvēlas ierasties pēc e-receptes izdrukātās formas – tā ir drošāk, jo, ja kaut viens skaitlis e-receptei nav precīzi nosaukts, farmaceitam to e-veselības sistēmā nav iespējams atrast. Aptiekās pat brīvdienās strādā vairāk farmaceitu nekā iepriekš, jo e-recepšu pieņemšana un zāļu izdošana paņem daudz ilgāku laiku. To var nosaukt vienīgi par e-veselības trakumu. Un, ja es uzrakstītu visus farmaceitu stāstus, būtu jāraksta romāns.

Kāpēc ir jāievieš sistēma, kura apgrūtina darbu un dzīvi? Kāpēc nevar visu ieviest pakāpeniski, kā to, piemēram, darīja Igaunija?

Jāpiebilst arī, ka e-veselība nav vienīgais trakums, kas mūs sagaida veselības aprūpes sfērā tuvākajos gados – ar veselības aprūpes jauno finansēšanas sistēmu būs vēl sarežģītāk.

Šīs negatīvās sekas ir tikai tāpēc, ka nav dialoga starp valsts iestādēm, profesionāļu pārstāvjiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām. Lielākajai daļai ierēdņu ir bail stāties pretī politiķu iegribām un muļķībai, jo tad ātri pazaudē darbu pat tad, ja esi no sirds godīgi to veicis un panācis labus rezultātus.

Latvija ir maza valsts, mēs nevaram atļauties ministriskos prinčus un princeses, kā arī viņus pavadošos pelēkos kardinālus, kuru mistiskie lēmumi un neizprotamā (vai tikai viņiem saprotamā) darbība padara sarežģītāku mūsu ikdienas dzīvi. E- veselības trakums ir apliecinājums tam, ka ir pienācis laiks pārmaiņām.

Autore ir ģimenes ārste, LĀB viceprezidente