Ameriks: pusi Rīgas domes es regulēju

Viesnīcas Rīdzene 501. numuriņā 2011. gada februārī Ainārs Šlesers, kurš tobrīd ir opozīcijas deputāts Saeimā, uzaicinājis savu politisko pēcteci Rīgas domē Andri Ameriku pārrunāt svarīgu biznesa jautājumu virzību domes struktūrās. Tie saistīti ar kravu pārkraušanas uzņēmuma Rīgas Tirdzniecības osta attīstību — netraucētu Andrejsalas turpmāku izmantošanu, jaunā minerālmēslu termināļa būvi Kundziņsalā kopā ar Krievijas koncernu Uralhim, kā arī stratēģiski jautājumi par Eiropas finansējumu ostas projektiem, par ko panāktas vienošanās ar Aivaru Lembergu.

Toreiz, 2011. gadā, KNAB izmeklētājiem bija aizdomas, ka Šleseram un abiem pārējiem oligarhiem slēpti pieder RTO daļas un viņi politisko varu izmanto savtīgās biznesa interesēs. Kopš 2016. gada Aināra Šlesera un Andra Šķēles ģimenes ir jau atklāti parādījušās kā šī lielā uzņēmuma īpašnieki.

Tiekoties Rīdzenē, Šlesers un Ameriks pārcilā gan politiskos jautājumus — īpaši sadarbību ar Saskaņu, gan arī Ameriks sīki atskaitās Šleseram par dažādu projektu virzību domē un partijas līderis dod padomus, kā tos labāk izmantot popularitātes vairošanai. Viena no sulīgākajām sarunas daļām ir par to, kā tiek nodrošināts pozitīvs mediju atspoguļojums domes darbam — kā komjauniešu laikos.

Līdz šim Ir bija publiskojis tikai atsevišķus nozīmīgākos šīs sarunas fragmentus, taču pēc Andra Amerika paskaidrojumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas 11. decembra sēdē, kurā Rīgas vicemērs daudzas lietas nespēja atcerēties, aizbildinājās ar sarunu «kompilāciju» un vairākkārt arī meloja, redakcija nolēma sarunu publiskot pilnā apjomā, lai ļautu sabiedrībai nepastarpināti iepazīties ar politiķu spriesto.

 

Šlesers: Tu redzēji šodien, bļaģ?

Ameriks: Ko? Prezidijs bija.

Š: Jūs likvidēsiet to prezidiju?

A: Grozīs nolikumu, kaut kad martā. Tagad dienaskārtība — šitie te Viņķelis, Jaunups, Pulks, bļaģ… Beigās piecēlās, atkal visi izskrēja ārā.

Š: Un ko tad viņi?

A: Nu neko, protestēs.

Š: Pret ko?

A: Nē, nu, tur tagad aizgāja par to represēto tur vienu.

Š: Bet tur jau žurnālisti nebija.

A: Nē, bet kāda starpība. Nu, komisija, starp citu, arī latviskā garā… Komisija nobalsojusi par to tur, viens represētais ir balsojis par no tās represēto biedrības, otrs — pret.  Šitie tagad stumj, lai tur kaut kādus materiālus… Es teicu — kādus materiālus?

Š: Kaut ko ēdīsi?

A: Nezinu, mums ir laiks?

Š: Ir.

A: Kaut kādus salātus.

Š: Jo, jo šitas te Ralfs atnāks.

A: Nu, varam neēst.

Š: Nē, nē, pagaidi, pasūti. Viņi — es teicu ap pieciem. Tagad četri, lai viņi pusdieno lejā. Pasūtīt kaut kādus salātus?

A: Salātus šitos te, dubultās garneles. Vairāk neko.

Š: Ko?

A: Un sulu.

Š: Lielo?

A: Lielo.

Š: Atnāca Radisson un nav vairs šitas te…

A: Kas nav?

Š: Pogas uz restorānu pa tiešo. Bija pa taisno ar restorānu savienots.

(Sazvana restorānu, pasūta Cēzara salātus ar dubultām garnelēm, augļu plati divām personām, vienu lielo un vienu mazo apelsīnu — greipfrūtu sulu. Pabeidzis telefonsarunu, Šlesers sāk Amerikam skaidrot, ka Rīgā tagad ir četras Radisson viesnīcas un tas esot kruta, nevis kā agrāk ar Reval vietējiem kaktu kantoriem. Tad Amerikam zvana telefons, viņš īsi atbild krievu valodā, iesaka sazināties ar Baraņņiku vai Stepaņenko.)

A: Es braucu uz Baltkrieviju nākošnedēļ. (Amerika vizīte Baltkrievijā notika 16. — 19. februārī — red.)

Š: Izlasīju, jā.

A: Bļaģ, 40 cilvēki, man visa lidmašīna pilna. 40 cilvēku delegācija. Nu, kā  — Ēķis ar visu savu blici ļično, TV5 direktors, Feldmanis, šitā Gudele — bijusī ministrene, tas viss sastāvs, tad atsevišķi ir visi tie, Sadauskis, visas tās Naftimpeks, šitā brigāde, plus [Tirdzniecības un rūpniecības] kamera Jaunzeme — Grende ļično kopā ar vēl kaut ko. Vēl plus man seši domes deputāti.

Š: Mmm, uz cik dienām tev ir?

A: Iznāk trīs. Nē, nē, bet labi uztaisīja. Semaško — pirmais vicempremjers par tranzītu.

Š: Viņiem premjers tagad ir jauns, es saprotu.

A: Jā, jauns premjers tagad ir. Baķka atpūšas Krimā, premjers vienlaicīgi arī par prezidentu.

Š: Jo tas iepriekšējais premjers bija baigi ilgi.

A: A šitas Semaško, pirmais vicepremjers par tranzītu, kuram ir vienīgajam atļauja iebraukt Eiropā. Viņam vienīgajam neanulēja to atļauju. Tā ka paskatīsimies ar Loginovu.

Š: Mm. Nu, vot tādas lietas.

A: Paklau, tas, par ko mēs ar tevi runājām — tas viss ir noticis tur, par to puisi, par ko mēs runājām, nu par to…

Š: Pēc piecām minūtēm precizējam, jo tas pēdējais gabaliņš, kas bija… tam bija jānotiek jau ļoti sen…

A: Nē, tad Rāvis spēlēja. Tur spēlēja Rāvis.

Š: Nē, paga, es zinu, nu, es vēl vakar runāju. Tas bija pēdējais, nu tas bija ar Eirovīziju, ja..

A: Kopā ir šitas te (rāda) — un tas ir divas nedēļas atpakaļ, tad Rāvis spēlēja.

Š: Viņiem bija šitas te palicis (raksta).

A: Bļaģ, tad nav manējie! Es zinu precīzi!

Š: Nu, jā, nu,var teikt tā…

A: Spēle, nu, tā, Ainār, ir tava spēle ar tavu draugu, ja tā var to nosaukt.

Š: Nu, labi, ok. Paklausies, labi, šodien mēs, kā saka, detaļās šeit nerunāsim, ja. Vienīgais, būtu baigi labi, ja šito tagad pasažieris gaida visu, vai ne?

A: Gaida?

Š: Par šito te visu, ja, bet nākamreiz, kad mēs pie tevis divatā tiksimies, vienkārši būtu labi, ja uztaisītu kaut kādu redzējumu par visu gadu —  kā tu virzīsies, kā saka, viss kas ir par laukumiem vispār.

A: Es tev pateikšu par to.

Š: Uz nākamo reizi. Tagad izrunājam kaut kādas lietas, kas ir tādas drusku politiskas, vai ne. Par to vakardienas sapulci.

A: Normāla sapulce.

Saskaņa kā līgava gaida baltā kleitā

Š: Nu, es saku, tā Latgale, it sevišķi Strode, viss… Viņiem no sākuma likās — jā, varbūt, bet beigās viņi izrunāja un viņi nav gatavi uztaisīt savējo. Šajā gadījumā tie, kas kaut ko mēģinās… Es vēl ar Salcēviču sazvanījos, tā ka es domāju, ar viņu tur ar Ļoņķu arī viss būs normāli. Jūrmalā mums ir viens deputāts, bet es vienkārši redzu, ka viņš jau, protams, ir aplikts no visiem tiem vietējiem, kā saka. (Gatis Truksnis tika ievēlēts domē no LPP/LC saraksta un 2010. gada septembrī kļuva par Jūrmalas mēru — red.)

A: Kolhozs…

Š: Nē, pagaidi, bet ir cita lieta. Mums ir svarīgi, lai viņš strādā. Ja viņš sūdus pats nesavārīs, viņam ir iespēja strādāt, un uz beigām — nu, kā saka, uzlikt komandu kaut kādu, ja. Šodien viņam priekšnosacījumi ir. Jo viņš, atšķirībā no tiem iepriekšējiem, kā krievi saka — ņevijabivajetsa, viņš tomēr tāds izpilddirektors vairāk, viņš nav politiķis, kurš tur zīmējas. Viņš pat apmierina tos, kas ir opozīcijā, nu, viņi saka — davaj, mēs kaut kā, kaut ko. Nu, lūk.

A: Mani vairāk interesē kā mēs ar Tautas partiju tās attiecības sakārtosim. Vēl gads ir priekšā, vēl tu vari vingrot.

Š: Nē, nē, nē, Andri. Nē, protams, ir viena lieta. Mums ir, kā saka, partija, nacionālais līmenis, viss. Bet tas, kur mums jātiek skaidrībā — attiecības ar Saskaņu. Jo atšķirība tiešām starp Rīgu un Saeimu, negribu teikt – kā diena un nakts, bet atšķirība ir diezgan liela. Gan cilvēkos, gan domāšanā, gan daudz kā citā. Jo tie, kas sēž Saeimā, redzi — zin, kā suns, kas visu mūžu ir bijis pie ķēdes piesiets, tad viņš to dzīvi tādu arī redz. Un tur liela daļa nemaz neraujas ne pie varas, nekas — tās ir Urbanoviča spēles. Dolgopolovs tur nāk, pārējie nāk — viņi jau ir laimīgi, viņi ir laimīgi, tur pavisam daži tikai tie, kas ļoti raujas pie varas. Vot, piemēram, šodien es vienkārši tā domāju — ja partija sēž ar 29 vietām opozīcijā, viņiem būtu jānosaka dienas kārtība, jāpiedāvā viss. Tur nav ne kapacitātes, ne kvalitātes. Tas, kas mani visvairāk pārsteidz, ja tā godīgi. To, ko man arī saka, ka Urbanovičs, protams, ir drusku, kā teikt, nobažījies.

A: Viņš ir čangalis, nu, viņš ir čangalis.

Š: Nē, nē, bet viņš ir drusku nobažījies reāli no situācijas, ka viņam nedraud vara. Viņš vienkārši redz, kā saka, godājamais partorgs Brigmanis ir nodevis, ka tur mīlestība ar Vienotību… Mans viedoklis ir tāds, pat ja šitai valdībai būtu kirdik kaut kādu iemeslu pēc — tur ministri nepopulāri, nevar vienoties… Tad sanāktu abas puses kopā un tur ir viens variants. Lembergs, es vienkārši ar viņu taču drusku runāju — par Mūrnieci. Viņš saka —  a kapēc vajag… Viņš saka, mani apmierina Mūrniece. Viņa ir sasista un es atbalstu — viņa man ļoti pateicīga, mani viņa apmierina, jo es viņu tur atbalstu, turu un tā tālāk. (Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces krēsls sašūpojās 2011. gada janvārī pēc traģiskas apšaudes Jēkabpilī, kur tika aplaupīts spēļu nams un sadursmē gāja bojā vietējais policists, turklāt pēc uzbrucēju aizturēšanas izrādījās, ka bandu veido iekšlietu sistēmas darbinieki. Mūrniece beigās tomēr paziņoja par atkāpšanos no amata 17. februārī — red.)

Bet otrs variants, piemēram, Lembergam pat premjeru nevajag! Viņš varētu pateikt — pizģets, šitā valdība tomēr ministri nav tikuši galā, daudz jauni, viss, jāliek jauna valdība! Dombrovski atbalstīsim vēlreiz, bet citā sastāvā, saproti? Dombrovski atbalstam, bet vot mēs ņemam te ekonomiku, mēs te ņemam to… Un uztaisām pārdali, jums ir premjers un vo un vo un… un alternatīva, nahuj, ejam ar Saskaņu kopā! Un tur nav variantu, jo aiziešana ar Saskaņu iedzen Lembergu stūrī, kad tajā valdībā viņš iegūst premjeru, bet ja kaut kas, tad Vienotība pasaka — mūs zemnieki uzmeta, mēs nahuj ejam ar Saskaņu. Viņš principā samainās ar Vienotību un viņu var uzmest nākamajā piegājienā. A tagad viņš mīcās un ņemās ar Vienotību un Saskaņa rezervists kā līgava — kā saka, ja tu ar sievu šķirsies, mēs jau esam baltajā, kā saka, kleitā ar plīvuru, mēs esam gatavi.

A: Tu esi daudz runājis, tu arī to zini. Es pateikšu savu viedokli, ko es redzu. Es Urbanoviču, piemēram, pazīstu ilgāk nekā tu, ja. Vēl no tiem senajiem laikiem. Es nebūšu ne tiesnesis, ne prokurors. Teiksim tā, viņš dabīgi ir mainījies, ne velti atceries, kad mēs pirmo reizi šeit ar Urbanoviču satikāmies, kad man uzbruka un man bija, ja…  tur razvaļivajetsa Soglasija un viss pārējais, kas te gāja, šinī pašā istabā.

Š: Es varu iedomāties. To, ko viņš man ir teicis par tevi, ko viņš man ir teicis par Strodi, tad es varu iedomāties, ko viņš par mani ir teicis citiem.

A: Pavisam atklāti — man patīk spēlēt ar tiem, kuri apmēram ievēro ne sarkanās, bet ievēro…

Š: Spēles noteikumus.

A: Jā. Ar Jāni es esmu bijis ļoti cieši kopā, es daudz ko arī zinu, bet tā ir mana darīšana. Es ar viņu vienā laivā pa lielam… ar viņu konkrēti, ja… nu, labi, tā ir tava spēle. Starp mums, es viņam dabīgi neuzticos, bet man ir savi argumenti. Iespējams, ka cilvēks ir mainījies. Es esmu pie viņa čangalienē gan savā laikā bijis mājās, gan vispārējā, bet viņš… nu, es viņam neticu, jo viņš netur vārdu. Vot tas ir tas, kas man nepatīk. Es vienmēr — ko esmu solījis, to esmu izdarījis.

Š: Bet kā tu redzi mūsu attiecības kā organizācijas?

Hozjaistveņņiks! Kā Lembergs

A: Es tev izstāstīšu. Atšķirība ir viena. To, ko es redzu, ejot uz nākošajām vēlēšanām, veidojot tās attiecības. Es nebūšu tāds kā tu. Mēs katrs esam citāds. Nevar klonēt cilvēkus, katram ir sava forma, mērķis un uztvere. Ko es patreiz daru, lai tu saprastu? Es patreiz daru to, ko darīja Lembergs gadus desmit, sešus atpakaļ. Hozjaistveņņiks! Es būtībā patreiz nerunāju par politiku. Mēs remontējam, mēs ceļam, būvējam, mēs savedam pilsētu kārtībā. Mēs visu šito, es teiksim eju, visu daru apmēram, lai ir labi pilsētai, ja. Rezultātā ko es daru — es dzenu iekšā, ka es reāli veicu tos darbus — vot, mēs Rīgai! Bet tādā aspektā kā Lembergs. Noklausies līdz galam! Mērķis mans ir tāds — ar ko šis bloks var iziet uz nākošanām pilsētas vēlēšanām, pa lielam — mēs, bļaģ, izremontējām visus bērnudārzus, izremontējam visas skolas, penčuki, pensionāri brauc par brīvu, tur mākslas muzeji, kultūras nami. Visiem ir labi. Vot šitā komanda ir to visu izdarījusi! Ja jūs gribat, lai mēs turpinām to darīt, balsojiet par mums, par mūsu komandu. Ar to zemtekstu sevi iekšā, ka mūsu cilvēki —  Turlie, Aldermanes — ka mēs pat palielināsim to skaitu īpatsvarā. Šo pusotru gadu, redzot kāds ir Nils… Nilam ir savi mīnusi, tie padomnieki vesels bars, kas viņa vārdā dragā. Nils nav intrigants. To es tev točna varu pateikt. Nils cenšas turēt vārdu, nu cik tas viņam izdodas. (Amerikam zvana Saskaņas deputāts Rīgas domē Leonīds Kurdjumovs, viņš krieviski atbild, ka nevar tagad runāt, vienojas sazināties vēlāk.) Tā ideja ir viena, ar Nilu vismaz pagaidām es… Viņš nav taisījis cūcības, intrigas. Es nezinu, ko viņam ir stāstījis Urbanovičs, varbūt sabāzis smadzenēs, kas ir man bīstamais moments. Bet ņemot vērā to veidu, kā tas ir… Es šodien redzu — ja mēs turpinām divus gadus vēl, bļaģ, te likt nenormālu naudu, reālu naudu iekšā pilsētas saimniecībā — te bērnudārzi visi, bērni, vecāki, viss, mums tiešām ir baigais atbalsts, mēs paņemsim tīri uz šo variantu, plus vēl…

Š: Plus vēl ekonomika Rīgā attīstīsies labāk nekā citur.

A: Mani uztrauc, ja mēs stāvam atsevišķi, tad būs sacensība, kurš izgudroja ko.

Š: Andri!

A: Tu noklausies, es zinu to! Es tev pilnīgi piekrītu, šodien nevar pateikt — šodien precās, mīlestība līdz kapa malai, rīt dala mantu, ja.. Tā ir absolūti normāla situācija. Šodien mīlestība, viss lucky, pēc pusgada — bļaģ, pa purnu viens otram, katrs savas mēbeles uz savu pusi. Es bez ilūzijām esmu. Man tu nestāsti to. Dotajā brīdī no ekonomikas un no visa pārējā es tur redzu kaut kādu veidu. Es neredzu, pavisam godīgi — tikmēr, kamēr Urbanovičs, kurš ne reizi nav bijis ne ministrs, ne viņš nav bijis nekad… Tāds Pulks, bļaģ, dirsējs, ja, pa lielam, točna līdzīgs ņeudačņiks. Cik reizes startējis un ne reizi nav ievēlēts Saeimā. Vai viņu šodien var… Dolgopolovs noies no distances. Es domāju, ka viņam pēc kāda gada veselība būs tādā čupā, ka viņš…

Š: Viņš jau tajā vecumā, ka arī jaunāks nepaliks.

A: Viņš arī pīpē. Tas noies. Līdz ar to paliek Urbanovičs ar kaut kādiem ambicioziem džekiem.

Š: No kuriem visperspektīvākie ir Kļementjevs, kas var pretendēt uz labklājības ministru, kur ir Ādamsons, kurš var pretendēt uz iekšlietām, bet viņš nav labs. Un vairāk nav. Es šodien ar Ādamsonu satikos, es saku Janka — paklausies, tu ta esi bijis ministrs, es tevi redzu kā potenciālu ministru, a tu pasaki, Jāni, kurš jums tur vēl ir ministrs? Vot kurš?

A: Urbanovičs pats.

Š: Nu, un kāds?

A: Nu, kāds.. nu, vienalga kāds.

Š: Pohuj.

A: Vienalga.

Š: Nu, labi, ja tur ieliek preses sekretāru… Bet runa ir, piemēram, par finanšu, ekonomikas, ārlietu. Nosaukt Cilēviču — nosaukt var, bet Cilēviču neviens neatbalstīs, tad viņam jāsavāc 51. Ekonomika, finanšu, piedod, tur, piedod, es ar vienu viņu kandidātu tikos…

A: Nu, par ekonomiku jau viņš vēl var iet… Par Kamparu sūdīgāks viņš nebūs, bet nu OK, par ekonomiku viņš vēl var.

Š: Nu, bet nevar nosegt. Tur ir tā lieta. Es taču zinu, kā  bija, kad es nācu pats no biznesa reāli, nevis no kaut kāda sūda sēdēšanas Saeimā.

A: Par Kamparu viņš nav sliktāks, beidz. Kampars bija pilnīgs āmurs, kad viņu ielika.

Š: Andri, var salikt, bet pateikt, ka viņiem ir viss — nu, nav, tur ir tā lieta.

A: Es tev piekrītu.

Š: Saeimā tur es saku — viņiem ir užass. Bet par to, ko tu saki. Paklausies, es tev pateikšu savu pozīciju. Es atbalstu to, ka mēs ejam blokā uz vēlēšanām. Es domāju, ka mums vajadzēs trijatā — es, tu, Nils — kaut kad satikties nu, kā saka, ņe detskoje vremja. Tā ir tāda veču sarunu bez Urbanoviča un vienoties par spēles noteikumiem. Ļoti godīgi pateikt — ka Jānim sava spēle ir tur, šeit tomēr davaj turamies pie…

A: Vienīgā nianse vienmēr ir tāda, ko es vēl nezinu, nesaprotu arī varbūt… Ir tas, ko tu saki — satiksimies trijatā, Jānim ir spēle tur. Tāpat kā, ņemsim tā — nu, mēs ar tevi, mēs esam viena komanda, es tev arī stāstu tās lietas, kas man liekas, arī tās sarunas, es netaisu dubulto spēli. Lai nesanāk tā — saproti, tā ir tā nianse tagad. Vai viņš, izstāstot to čangalim Jānim, ka tas nerada vēl lielāku problēmu…

Š: …problēmu mūsu starpā. Jā, es piekrītu.

A: Tur ir kaut kā gudrāk jāspēlē.

Š: Mēs jau varam izdarīt tā — mēs varam teikt, [nevis] nesaki Jānim, nē. Varam teikt — tajā brīdī runa ir par to, ka satiekamies, par Rīgu aprunājamies. Tu esi mērs.

A: Neminēt Urbanoviču vispār.

Š: Neminēt viņu, stāsta vai viņš nestāsta, bļaģ.

A: Viņš izstāstīs. Viņš izstāstīs.

Š: Redzi tas, kas ir jādara. Te ir jāspēlē labaisn – sliktais policists. Zini, kā sākumā teica, davaj, paiešu malā, viss, bet te vienkārši redz, ka viss jūk un brūk… Labi, es esmu gatavs to partiju vilkt, es nodrošināšu to fonu… Man ir vienkāršāk. Man zvana žurnālisti vakar — uz 100. pantu. Es saku, nu, vakar — es nevaru. Man bija ar Lembergu tikšanās. Vakar — es saku nevaru, davaj, nākamnedēļ. Es aiziešu, kā saka, vai tās ir 900 sekundes vai vēl kaut kur — visi redzēs Šlesers ir, fons ir. Jo iepriekš bija tā, tur bija Bērziņš i tas un neviens…

Te ir viena lieta, es vakar negribēju to teikt. Mēs tur sakam, nuja, kas ir LPP/LC ,Tautas partija, viss… Bet ja es tagad pasaku — vsjo, rukājam uz nākamajām vēlēšanām! Divi gadi un jau rukājam uzreiz, starta signāls! Tad situācija ir ārkārtīgi vienkārša — mēs paliekam LPP/LC, viss, ja, bet uz tām iepriekšējām vēlēšanām jau es gāju pa priekšu… Šajā gadījumā ir vienkārši, kā krievi saka, za partiju Šlesera un tā tālāk — esmu es spiskā vai neesmu. Mums jāsasien kopā tās vērtības — ģimene, integrācija un tā tālāk. Man liekas, kas ir ārkārtīgi svarīgi, protams, svarīgi būs profilēties vairākiem cilvēkiem. Tu pateici par to hozjaistveņņiku, ja. Bet vienkārši, kā saka, tu neapvainojies, bet tev vajadzēs… Tu apskaties, tu saki, kā Lembergs. A Lembergs aiziet, viņš jau neatbild tā ierēdnieciski — jautājums, atbilde, viss, es atbildēju. Viņš paspēlējās, nu, es pat tā nevaru par lietām. Viņš stāsta, kā to kotleti viņš cep. Viņš pastāsta — paga, paga, ja, nu, viņš tāds… Tas ir jāpanāk — ziniet, Rīgā… Cilvēkiem interesē nevis tāds sausiņš, kurš tur iznāk un… Jo tie ierēdņi Dombura raidījumā pusotru stundu norunā un tu pat neatceries, ko viņi runājuši — tik tehniski atbild. Apskatīties kaut ko no Rīgas, tas ir jāpadomā, tas ir tas, kas ir vajadzīgs —  tas cilvēciskais moments. Jo tevi, Andri, tu nekad tik augstā pozīcijā neesi bijis. Tu vienmēr esi bijis otrajā. Tagad tu esi pirmajā. Principā daudzi tevi vēl nepazīst. Kā tu tagad noperformēsi nevis ar darbiem, bet tīri…

A: Nu, domē es neesmu, bet es Saeimā esmu bijis vicespīkers.

Š: To neatceras, Andri. Tas ir bijis sen un viss. Tomēr šoreiz tās ir divas pirmās figūras, tās nav pirmā un otrā. Tur ir jāspēlē — ir Nils un ir Ameriks. Un ja tu to dabūsi cauri, tur vajadzēs ar Stendzenieku aprunāties, viss. Bet tas ir pamatā intervijās. Tur, kur avīžu intervijas — tur ir viss sausi, bet tā kā LNT mums ir tiešais kanāls, Latvijas Televīzijā mēs arī varam tur nodrošināt kaut kādus ziņojumus, vēl kaut ko, bet tas ir baigi svarīgi! Tur, kā teikt, es varu tikai pateikt novēlējumus, jo tas viss ir tavās rokās. Tev, kā saka, visas kārtis tagad ir. Piemēram, par ostu, ja. Tur, bļaģ, ir jāstāsta — nevis tā sausi, bet zini… Tur jādomā, tur būs jāņem PR, bet divu gadu laikā ir… Tā kā Lembergs, viņš katru nedēļu taisa preses konferences, vēl kaut ko, viss. Labi, viņa statuss nav salīdzināms, bet tās sviras šodien ir pietiekošas, ka lietas turpinās. Var teikt tā, Šlesers pa to ostu, tranzītu ņēmās, ņēmās, Ameriks turpina attīstīt — tās lietas tiešām notiek. Mēs to nedrīkstam pazaudēt. Tad ir kaut kāda sasaiste, jo tie ir veiksmes stāsti.

Zelta ādere — krievu skolas

Š: Piemēram, par tām uzturēšanās atļaujām. Es tagad visus dzenu, taisu — es domāju, ka tas būs viens no veiksmes stāstiem, tāpēc mums vajadzēs arī tur reklāmā ielikt kaut kādu naudiņu no Rīgas. Jo par to Madonu, tas ir super — es ar Viesturu izrunājos, tur būs jātaisa kaut kāds stāsts, jādabū tur tas piemērs. Madonā investīcijas ienāk iekšā!

A: To es nesaprotu, tikpat labi varēja Jūrmalā nopirkt.

Š: Es tev stāstu, Andri! Tu dzīvo kaut kur, tevi uzmeklē cilvēks. Piedod, tas ir tā kā Francijā tu ej pa veikaliem. Tu ieej veikalā, tev saka — kā jūs sauc? Amerika kungs, sēdieties, ko jūs dzersiet, sēdieties? Tev visu atnes, tu pielaikot to, to un to, un tu aizmirsti, ka ir citi veikali. Saproti, runa ir par to, ka cilvēks, kuram ir tas objekts Madonā, viņš ir atradis pircēju. Un tas pateica — es pat nebraukšu! Viņš pateica — paskatieties, kāds projekts, labs, mēs pēc tam iznomāsim. Princips, ka mēs varam iesaistīt visus šeit — labā lieta, ka ikviens, sākot no lieliem mākleriem, beidzot ar maziem. Jo ir tādi, kuri brauks un teiks, a es tagad skatīšos, ņemšos, nu tādā veidā. A ir tādi, kuri pateiks — es nekur nebraukšu, kas tie 50 tūkstoši latu, nu kas tā par investīciju, mani interesē tā otra prece [uzturēšanās atļauja].

A: Es tev varu pateikt, tās idejas tev ir izcilas. Tādā ziņā atkal, katrs cilvēks ir unikāls. Tas, ka mums tā komanda ir tāda, kāda viņa ir. Vot, es lasu vakar par to pašu …, bļaģ, man vienkārši gribas kādam pa purnu iekraut, ja tā godīgi. (Atnes ēdienu.)

Š: Es saku, būs lietas, kuras būs jaunas, bet šito jautājumu… Šis ir tas jautājums, kas asociēsies ar mani, es tur taisīšu PR. Divu gadu laikā tur būs ļoti daudz labu rezultātu, tāds ir mans viedoklis. Līdz ar to, tas ir fons — tas Rīgā būs labi, tur parādīs. Es domāju, šogad būs daudz darījumu. Ja 100, 150 miljoni ienāks ekonomikā — reģistrēti! — tad nākamajā gadā sāksies projektu realizēšana, katrs kaut ko sāks būvēt. Jo bankas noticēs un sāks finansēt. Pirmais, bankas tagad tiek vaļā no nelikvīdiem, nākamajā piegājienā viņi sapratīs… Vakar es runāju ar Rietumiem, viņi saka, mēs te runājam, ka vajag pārdot, pārdot, bet es jūtu, ka tūlīt nebūs ko vairs piedāvāt, jo cilvēki atnāk, paprasa, bet mums jau nav nemaz sabūvēts. Jo viņš jau runā par to nišu, kuri pērk tādas normālas lietas, a pie tām normālajām — viņš saka, viņi būvē Jūrmalā padsmit dzīvokļu namu pie jūras tieši Dzintaru prospektā, viņš saka, puse jau ir pārdota, pirms ir uzbūvēts.

A: Domāju, varbūt to vērts izmantot, kā strādā terors ekonomikā — Portugāle, Spānija, atrauj vaļā. Pat arī čečeniem nemaisīt un viss pārējais.

Š: Andri, šitie terora akti, es varu pateikt to — vienam ir nelaime, vienam ir laime. Es satikos ar Norvēģijas vēstnieku, mums naftas cenas tā pacēlās, ka naudas ir šitik daudz. Tas nozīmē konfliktu arābu valstīs, Dubaja tūlīt uzraus. Daudzi grib uz Londonu, Eiropu aizbraukt, bet daudzi grib palikt tajā reģionā. Dubajā ir izpirkts, visas tās sabūvētās… Viņi ir gatavi, un mēs esam šajā gadījumā gatavi…

Zini kādu argumentu es noskaidroju, viņš ir tiešām izcils — vienkārši tev tas jāzina, kādā diskusijā stāstot tur baltkrieviem vai citiem. Es visu laiku runāju, ka mums vajag skolas, angļu skolas un visu, kas mums pietrūkst, tur vajag sakārtot Torņakalnā, lai nākotnē izveidojas kaut kas labāks, universitāte. Bet priekš šitās programmas — uzturēšanās atļaujām — zini, kas par ahujiteļnaju štelli mums ir: krievu skolas! Ļoti daudzi, kad viņi uzzina, ka Eiropā — Latvijā ir krievu skolas… Jo lai kā mēs sakām — brauc uz Londonu, bet daudziem afigiķeļna gribās, lai bērns iet krievu skolā, nevis kaut kādā. Un man tas no Rietumu bankas saka, super! Ir kaut kāda ģimene, kazahi, kas strādā Maskavā, viņiem tur pāris miljoni ir kaut kāda vērtība, nav superbagāti, jo šī programma nav priekš superbagātiem. Viņi saka — izpētīja, a nafig mums kaut kur citur braukt? Mums te bērni var iet skolā.

A: Mhm. Jā.

Š: Vēl viena lieta, dzīves kvalitāte, ko tu vari saņemt par to naudu šeit, ir krietni augstāka nekā par adekvātu naudas summu jebkurā citā vietā. Šeit tu vari visu nodrošināt, plus vēl tās krievu skolas — pēkšņi kļuvis mums par zelta āderi, ka mums ir tās krievu skolas. Labi, tur tā latviešu valoda klāt nāk, bet tas ir pofig, ja var pamatizglītību dabūt krievu valodā, tas daudz izdara.

Davaj, ātri es tev jautājumus uzdošu — es dzirdēju tavu interviju 900 sekundēs par Tērbatas ielu. Tur līdz Lāčplēša ielai, to līdz vēlēšanām būtu baigi labi uztaisīt.

A: (Noliedzošas skaņas.)

Š: Nebūs?

A: Būs baigi skaisti plakāti. Reāli ir tā, ka satiksmes departaments izskata. 100 tūkstošus mēs paredzam tehniskajam projektam. (Ameriks tālāk turpina sīki stāstīt par problēmām ar projektu, bruģi, cīņu ar vēsturniekiem utt.) Jautājums ir par ciparu, bet tehniskais projekts uz vēlēšanām būs gatavs, bildes būs skaistas — kāds viņš izskatīsies. Ja mūs ievēlēs, mēs viņu uztaisīsim.

Š: Jāizdara tā, lai 2013. gada pavasarī tur sākas būvdarbi. Jāizdara viss tā, lai iela nav aiztaisīta, bet visi zina, ka 2013. gada aprīlī vai maijā, tiklīdz nokūst sniegs — sākas būvniecība.

A: Ja jūs mūs ievēlēsiet, mēs uzreiz sāksim būvēt!

Š: Nevis ja jūs ievēlēsiet, bet — mēs sāksim būvēt! Visi zina, ka maijā sākas.

A: Juridiski tur tās problēmas, mēs atdosim Satiksmes departamentam tenderēt, jo…

Š: OK, vienojamies, 2013. gada maijs, mēs Tērbatas ielu taisām  — visi redz projektu, PR tiek nodrošināts. (Tālāk sīkāk pārrunā Saktas ziedu tirdziņa pārbīdi, skaidro par juridisko procesu tenderiem, kā to menedžēt.)

Bļaģ, raksta kā komjauniešu avīzē!

Š: OK, labi, viss skaidrs. Tālāk, kas mums ir ar reklāmām, tie budžeti ir apstiprināti visi? Ko tur Nils ar Viesturu beigās vienojās, par kādām pozīcijām?

A: Ar reklāmu ir tā, iesākās ļoti labi. Nosauca kaut kādus cilvēkus, ar kuriem es komunicēju. Pat jau mana Liene kopā ar Annu pat jau sāka komunicēt. Rezultātā zvana Viesturs, vai būs mākslinieks, vai operaķivku sasauks. Un tad sākās, ka mums tur ar Dienu… Tas aizgāja visur internetā. Tad man vēl uzklupa, kā tad tagad ir, vai jūs spiežat attiecīgi Dienu? Nu, tās vecenes vecās visu to nostučīja. Tā ir gan vecā redaktore Dienas Biznesā, gan vēl tur kaut kādas, neatceros, Rulles, ne Rulles. Karoče, viņi visu to sarunu, vai viņi ierakstīja vai neierakstīja, ko Viesturs teica, — karoče, aizgāja viss tā, ka man nāk… Es saku, mums nekāda līguma ar Dienu nav, mēs strādājam, kā mēs strādājam. Rezultātā te visas tās izmeklēšanas… Un pēc tam tagad sāk parādīties Dienā visi tie riktīgie komentāri. Man pat Nils no Meksikas pārsūtīja, tur par to Zelta aci.

Nu, karoče, kādreiz Netakarīgajā strādā speckors, Kļaviņš vai Krastiņš, jauns džeks, bļaģ, raksta un liek bildes iekšā, apmēram tā kā komjauniešu avīzē, ja. Stāv pa stojke smirna pie manām durvīm un prasa, kas un kā jāraksta. Liene pārlasa tekstus un tas viss parādās ar bildēm Neatkarīgajā. Lauķene pat ar savu to nacionālo sviestu ir deleģējuši to Galva.Pils.Sēta to bijušo korespondeņšču, kas tagad pārstāv. Tie raksta pēc pasūtījuma. Diena, bļaģ, mums nekāda kontakta nav.

Š: OK, mums vajadzētu ar Viesturu satikties, jebkurā gadījumā to jautājumu sakārtot.

A: Nē, nu vajag… Viesturs ir sasaucis ražošanas sapulci, uzdevis strādāt, bet rezultātā tie…

Š: Zini, tur vajadzēs pamainīt, vienu cilvēku. Tur vajag žurnālistu.

A: Pagaidām Diena ir vienīgā avīze, kas mūs močī. Un pagaidām es pateicu: apturēt visas attiecības ar Dienu.

Š: Labi, ok, tur vajadzēs sanākt un izrunāt, ko un kā tur darīt.

A: Dienas Bizness vispār močī pilnīgi. Bija pat tā, man jau atstāsta tas Kiršblats, kas uzrakstīja iesniegumu, aizgāja projām. Tur kaut kāda veca vecene ir galvenā redaktore Dienas Biznesā. Teiksim, mani apstiprināja par tās investīciju padomes priekšsēdētāju. Tagad tas redaktors saka, ieliekam Ameriku Dienas Biznesā  kā uzvarētāju, nu. Kāda ir atbilde? Bļaģ, mēs te politiķus neliekam, izvāca ārā. No tā brīža vāca ārā visus rakstus, ja.

Š: Nu, tur nāksies vēl vairāk reformēt, nu jebkurā gadījumā…

A: Bet jebkurā gadījumā, bļaģ, šodien mums tur nekāds rezultāts nav. Atšķirībā no Neatkarīgās. Tas ir Vienotības bloks ar visām vecajām vecenēm, un nekas tur nav mainījies.

Š: Mhm. Labi, pie tā mēs atgriežamies. Kas ir ar Ziemeļu koridoru, kā jums tur iet? Tā projektēšana ir sākusies? (Ameriks atbild, sīki stāsta par projekta detaļām, Šlesers īpaši interesējas par uzlabojumiem uz ostu.)

Š: OK, tas mums virzās. Kas mums ir ar Live Rīga? Kas ar budžetu, būs grozījumi, kā tu redzi? (Abi apspriež budžeta izmaiņas. Tad Šlesers saka, pēc Nila atgriešanās vajag četratā satikties ar Savicki un sadarbībā ar Rīgas Dinamo jāveido sporta komplekss. Svarīgi esot nofiksēt zemes vērtību pirms darījuma, jo zeme pieder pilsētai un nodota apsaimniekošanā Pilsētbūvniekam, būs jānomā, bet jāvienojas uzreiz par izpirkšanas nosacījumiem, abiem domstarpības par to, cik reāls ir šāds projekts.)

A: Es tev, Ainār, saku, es tam projektam neticu. Es neiebilstu, bet pēc būtības es neticu tam. Tā ir utopija!

Š: Tas mani neinteresē.

A: Nu, uz priekšu!

Š: OK, utopija tā nav, man ir svarīgi salikt juridiski precīzi kopā — kā virzīties. Jāuzliek būs cilvēks, kas sagatavo dokumentus. Tu runā par naudu, par investīcijām, es runāju par to, kā var sakārtot, lai tās investīcijas var likt iekšā. Es ticu par 87%.

A: Ļoti labi. Mums ir dažādi viedokļi.

Pusi Rīgas domes es regulēju

Š: Man ir pārliecība. Es saukšu Ralfu. Tagad atnāks arī Maršāns. Maršāns tagad strādā Rīgas tirdzniecības ostā valdē. Viņš būs atbildīgais par saikni ar dzelzceļu, ar Satiksmes ministriju. Nu, ar Makaroviem un tā tālāk. Es pateicu, lai viņi uzliek jautājumus — kas ir tas, kas, kā saka, ar pilsētu… Man ir svarīgi tā.

A: Man jau vispār nepatīk ar daudziem runāt, tikai ar tevi.

Š: Paklausies, Andri. Nu paga, es Maršānu, kā saka, šajā gadījumā no savas puses esmu deleģējis. Tas, kas man ir svarīgi, lai būtu viena saruna.

A: No savas puses deleģēju to, kā viņu sauc, Zemīti Mārtiņu.

Š: Es tagad ne par politiku runāju. Es tagad runāju par ekonomisko attīstību. Man ir ļoti svarīgi vienkārši, lai tie cilvēki, kas ir domē, kā saka, ir jautājumi kaut kādi… Šitas ir mans jautājums un viņs ir man svarīgs. Tur būs Makarovs vajadzīgs, vēl kaut kas — lai tu būtu lietas kursā, lai tu pateiktu savu viedokli, lai mēs saskaņotu, kas iet, kas neiet un tā tālāk. Šis ir prioritārais jautājums un tāpēc es gribu, lai mēs kopīgi sadalītu visu. Mēs jau ar tevi varam runāt, bet kādam jāstrādā jau arī ir.

(Šlesers zvana un aicina Ralfu Kļaviņu ar Jāni Maršānu nākt uz 501. numuriņu)

Š: Es varu novest, bet man ir svarīgi, lai Jānis… Viņš pāris nedēļas tikai strādā. Viņš ir tagad valdē un viņš ir atbildīgs par visām šīm lietām. Viņš ir tomēr bijušais valsts sekretārs ir bijis. Es viņu tur esmu deleģējis — tur bija cits pārstāvis, viņš tagad ir atbildīgs. Tur ir virkne jautājumu, kas ikdienā ir jārisina. Jo mēs varam satikties un vienoties, bet kādam ikdienā ir jāskrien ar papīriem, jāsaskaņo, jāizdara un tā būs viņa reālā atbildība. Jo Ralfs pēc būtības viņš strādā vairāk…

A: Ir viens pārmetums. Patreiz ir oficiāls papīrs par to, ka Žurku salā, kur mēs iedevām biznesu jūsu ostai operēt, ir šobrīd oficiāli papīri ostā iesniegti, ka prasa trīskāršu cenu. Bļaģ, viss ir rakstveidā uzlikts uz papīra. Nu, tā ir cūcība konkrēti. Ja mēs iedevām par vienu cenu, uz to varku taisīt, nu… Un tas tagad aizgāja publiski, saņēma visi tie…

Š: Bet viņi tagad?

A: Es tagad nevaru detaļās, man nav. Man tas nepatīk. Tas rada, vot, tādus pašus zemīšus, ne zemīšus, bet tie ir sūdīgi varianti. Tas nerada pareizo tēmu. Varku taisīt, es nezinu kādi tie argumenti — noteikti pieci, desmit… Publiski tas aiziet…

Š: Sākums jau bija tas, ka Ļoņčiks sūtīja visus dirst, mūsu lielais ostas speciālists.

A: Jā, bet, ja par savu naudu izbūvē…

Š: Tad, kad Ralfs teica — daram to, viņš saka — nahuj, tu esi duraks, tas nenotiks un viss. Tajā brīdī, kad beigās tomēr, kā saka, tā lieta aizgāja, nu tad tagad uzreiz visi stāv rindā un tā tālāk.

A: Ja osta dod par brīvu, tad nevar prasīt trīskāršu cenu. Nu, nevar.

Š: Sākumā jau Tirdzniecības osta gribēja par savu naudu to visu uzbūvēt. Tur jau vienkārši…

A: Kas bija, tas bija, bet šodien jau osta.

Š: Nu, labi, izrunāsim. Nils pēc nedēļas ir atpakaļ?

A: Pirmdien. Kā piļī prom…, viss uz mani.

Š: Kā šitā Rita strādā?

A: Labi, malacis.

Š: A ko tur…

A: Pa lielam nekā. Šmits mums savā orbītā. Aldermane savā orbītā. Aldermane, es domāju, vispār ar gadiem ies vēl smagāk.

Š: Nu jā, viņa vecmeita, ar kaķiem.

A: Labi, ka Rudīte ir, viņa man noņem nost, stundām sēž. Es jau fiziski nevaru, man laika nav — man viņi tagad visi pierakstās. Slaviku viņi tā kā nerespektē, līdz ar to…

Š: Bet kāds noskaņojums ir tiem pašiem saskaņiešiem, kas ir domē — par bloku?

A: Tur ir visi par.

Š: A uz  to Urbanoviča Saskaņas darbību Saeimā viņi pat tur daudz…

A: Saproti, nu, kas ir Saskaņa… Es jau Saskaņu regulēju — pusi Rīgas domes es regulēju. Sociālistus — es regulēju, Kameņecki vienu daļu — es regulēju, viņiem ir tikai tie komjaunieši un pionieri — nu, tie tur jaunie, ja, tie ir Nila. A pārējos visus es regulēju, nu, pa lielam. Bet ja jau nu mēs uz «jūs» aiziesim, tad tas vēl padomās, kuram tas par sliktu.

Š: Mhm.

A: Bet nu labi, tas jau nav šodienas mērķis, tieši otrādi.

Š: Nē, nu man jau ir bažas tieši nevis par Nilu, bet par Urbanoviča spēlēm.

A: Jā, bet tas tev, Ainār, ir jāizspēlē. To tu nepaņemsi tik viegli, bet Nils nespēlē. Nils pats nespēlē. Labi, visi tie viņa džeki, Teilāni, un visi tie tur, tiem liekās… Bet nu ar tiem es esmu ticis galā.

(Klauvē pie durvīm, ienāk Ralfs Kļaviņš un Jānis Maršāns, sasveicinās.)

Andri, šito jautājumu ir jāatrisina krovj s nosu!

Š: Paklausies, tā. Tātad te ir daudz jautājumu, visi Ralfa aktuālie, kas kur vajadzīgs.

A: Es godīgi pateikšu — man ir pusstunda, man ir jāsveic 145 gadu jubilejā Mazā ģilde, lielais pasākums, sešos man ir jābūt Mazajā ģildē.

Š: Mēs nerisināsim tehniskās lietas, mēs vienkārši saskaņosim aktuālos jautājumus.

K: Mums ir divi konkrēti jautājumi, divi globāli jautājumi. Divi konkrētie jautājumi, kas skar RD [Rīgas domi]. Tātad Attīstības departaments mutiski formulē viedokli, ka Andrejsalā aktivitāte nav pieļaujama, kas automatiski nozīmē to, ka…

Š: Karoče, ir vajadzīgs viens — Andrejsalā var attīstītais pirmais bloks. Tas ir tas, kas tuvāk tam dīķim, kur tās jahtas stāv. Tas, kas būtu svarīgi, ka pārejas posmā pārējā teritorijā, ņemot vērā, ka tur ir elevators un tā tālāk, neskatoties uz visu plānojumu, pagaidu kaut kādas graudu kraušanas — viņas tur fiziski notiek… Bez kapitālās būvniecības. Vienkārši cilvēki apskatās plānu — tur būs pilsēta. Pilsēta tur būs pēc desmit gadiem. Ja attīstība būs, tā ir tikai pirmā daļa, ne jau uzreiz visu noslaucīs, tur ir sliedes, viss pārējais.

A: Nav iebildumu. Es uzreiz saku, vajag baltu papīra lapu, uzrakstīt.

K: Tas aktualizējas kontekstā ar lūžņu pārkraušanu…

A: Tur jātiekas ar Nilu, attīstība — tas ir viņa.

Š: Kam to raksta?

M: Tas ir Jansonam, tas attīstības…

K: Tās ir lietas, kur vajag formālu pašvaldības piekrišanu. Lietas, kur nevajag piekrišanu, mēs maucam bez piekrišanas.

Š: Nu, tāds papīrs vienkārši.

A: Viņu vajag iesniegt oficiāli.

M: Es saprotu, ka viņš ir jau bijis iesniegts.

K: Viņš nav bijis iesniegts oficiāli.

A: Nu, Jansonu es toč neregulēju, Jansonu ielika Jaunups, absolūti. Dzanuškāns…

Š: Vienkārši vajag nokontrolēt, lai nebūtu tā, ka aizsūta, viņi atsūta dirst un mēs tad risinām.

A: Nē, nu es nevaru šobrīd visu līdz galam pateikt, bet tas ir jārunā ar… vēlreiz…

Š: Nevis mums jārunā, bet jāsakārto. Runa ir par tehniku — tiek iesniegts, tad lai tas iet zem kontroles. Ir vajadzīgs viens cilvēks.

A: Nu, ko nozīmē? Es tev nevaru patreiz pateikt!

Š: Nē, kas ar ko runā? Iesniegt var rīt jau. Jautājums, kas no mūsu puses nokontrolēs vienkārši, lai ierēdņi neuzrasta to, ko viņi mutiski ir teikuši?

A: Ainār, es tam netieku patreiz klāt.

Š: Nu, labi, Nils būs pirmdien.

A: Īstenībā Nils to visu tagad atdod Strautiņai, Strautiņa regulē Jansonu. Es tad Jansonu apmēram…

Š: Nu, labi, mēs esam koalīcijā. Ar ko tur vajag runāt?

A: Ar Nilu.

Š: Nu, tad ar Nilu pirmdien jāizrunā par šito.

A: Nu ja. Ja satiksimies, es izrunāšu. Nu, man nav, es nevaru paskaidrot nianses, es nesekoju jūsu biznesam dziļumos. Ja tāda vajadzība ir, vajag sniegt iekšā, risinām to jautājumu. Es neregulēju departamentu…

K: Papīrs ir sagatavots.

Š. Paklausies, priekšlikums ir tāds. Strautmanei pasaki, ka Jānis pie viņas aizies — nevis sūtīs pa pastu. Vienkārši vajadzīgs, ka Strautmanei…

A: Strautiņai.

Š: Strautiņai, jā. Ka atnāks Maršāns un iedos papīru, lai viņa zina. Runa ir par poņatijām.

A: Oficiāli ir jāiesniedz iekšā! Domē ir viena procedūra, viņš ir jāiereģistrē, paņem kopiju un ar kopiju aiziesi pie Strautiņas. Ir oficiāli jāiesniedz.

Š: Tu sarunāsi tikšanos Strautiņai ar Jāni, lai viņi satiekas. Viss, OK?

Samaksājiet, lai viņš skraida!

K: Otrs konkrētais jautājums, kas šobrīd notiek, ir IVN [ietekmes uz vidi novērtējuma] procedūra Uralhim terminālim.

Š: Tas ir svarīgi.

K: Tātad ziņojums IVN ir sagatavots un šobrīd izsūtīts attiecīgi visām tām institūcijām, kurām procedūra paredz. Jānim ir šīs te vēstuļu kopijas, tur ir vesels bars ar RD institūcijām tai skaitā un ne tikai, no kurām prasās kā minimums ne-negatīvs vērtējums.

A: Nu, Ainār. Tu pusotru gadu strādāji domē, nu, tu zini, ko izsaukt kabinetā…

Š: Andri, nestāsti man. Šito jautājumu mums ir jāatrisina krovj s nosu!

A: Nu, lai Kļaviņš skraida, nu. Ne šitas Kļaviņš, bet Askolds. Samaksājiet viņam naudu, lai viņš skraida!

K: Nē, šobrīd jau nav teikts, ka tur ir kaut kāda ārkārtīga…

A: Nu, bet es arī nevaru izsekot līdzi! Jums tāpēc ir… Jūs sarunājiet ar Askolu Kļaviņu, kurš par IVN atbild Rīgā.

K: Viņš ir tikai viens no!

A: Jā, bet Kļaviņš zina visus pārējos!

K: No daudziem… Tur ir mājokļu, tur ir tas pats Attīstības departaments!

Š: Man ar Kļaviņu runāt vai tu runāsi ar viņu?

A: Nē, es nerunāšu. Nu, es nepaspēšu ar visiem pārrunāt, tev ir vairāk laika. Paņem Mājokļu, vides… Stepaņenko — šinī gadījumā ir stāvējis, tas ir Stepaņenko.

M: Askoldu es ļoti labi zinu, tādā ziņā.

Š: Paklausies, Andri, man no tevis vajag, patiesībā…

A: Es zinu, es zinu!

Š: Vienkārši, lai tu vienkārši zinātu, ka tāda lieta ir. Lai nebūtu tā, ka tie daži jautājumi mums jāsaskaņo ar ierēdņiem. Jo to, ko es zinu, kā saka, tehniskās lapas, kuras sagatavo metropolitēna atbildi un pasūta viņu dirst… Un metropolīts pienāk pie manis un saka — vot man te dome to un to.

A: Un pareizi dara!

Š: Nē, runa par citu, joptvajmatj! Par to — kurš jums tādu parakstīja vēstuli? Jūs parakstījāt! Es saku, joptvaijmatj, nevar būt… Iedomājies, man Nila vietā, kamēr viņš nebija, kaut ko iedeva, es kā v.i. parakstīju un pasūtīju metropolītu dirst. Bet es nemaz nezināju, jomajo!

A: Man ir tas pats, šitāda kaudze ar papīriem.

Š: Viss ir skaidrs, bet šoreiz ir tā — Stepaņenko tu zini! Ar Strautiņu tūlīt Andris uztaisīs tikšanos.

K: Plus vēl, protams, analoga pisuļa ir uz Kalpaka bulvāri — brīvostu. Ja brīvosta nožagosies un kaut ko atbildēs negatīvu, protams, tad viss tas brūk un jūk.

A: Ainār, tu pats — tev ir pietiekoši laika, sazvanīsi un pārbaudīsi. Nu, tev ir vairāk laika.

Š: Paklausies, tu esi zināmos amatos. Es visu izdarīšu, bet man ir svarīgi, lai tu zinātu dienaskārtību.

A: Es zinu, es dzirdēju.

Š: Tātad par brīvostu mēs satiksimies ar Loginovu un ar Makarovu. Jo bija doma tāda, ka ar Loginovu satiekās šodien, bet vienkārši viņš ir projām. Satiksimies ar Loginovu un Makārovu un tev vienkārši ir jāzina…

A: Es dzirdēju.

K: Es visiem šiem čaļiem zvanu un turu uz pulsa.

Š: Es tūlītās piezvanīšu Stepaņenko, es piezvanīšu… Pagaidi, bet Askoldam Kļaviņam man nav telefona.

A: Nu, Stepaņenko!

Š: Tas ir Stepaņenko! Tūlītās sazvanīšos. Kas vēl mums ir? Mums ir principā Makarovs no domes, no ostas būs atbildīgais reāli cilvēks, kuram tad visi pārējie jāpievelk klāt — Stepaņenko no domes, un attiecīgi šitas papīrs, kas ies tālāk uz Saskaņu, tur būs Strautiņa. Tādā veidā. Kas vēl mums ir, Ralf?

Ar Lembergu ir vienošanās…

K: Tad ir divi konceptuālie jautājumi par infrastruktūru — labajā un kreisajā krastā. Tas droši vien nav piecu minūšu jautājums, tas ir nopietnāks jautājums, jo cipari tur lielāki, atbildība lielāka.

Š: Tā Eiropa jau neko nav atbildējusi?

K: Neko nav atbildējusi un arī neatbildēs, tas ir vairāk nekā skaidrs. Tur pietiek ar vienu pisuļu, lai to Eiropu sagāztu lupatās, sasistu visu Eiropu ar visiem viņu 150 miljoniem. Kamēr nebūs skaidrība, ko mēs, kā mēs darām. Osta mums formāli visu laiku atrakstās par Komisijas nosacījumiem. Tādā veidā mēs nekur uz priekšu netiksim. Vienkārši vienreiz pie tā jautājuma ir jāņem un jāizsēž. Pieci gadi nevienam nav bijis laika apsēsties. Tāpēc tādā situācijā mēs esam.

Š: Tas ir pilnīgi nepareizi. Pie tāda jautājuma ir jāapsēžās, jāizrunā un jātiek skaidrībā.

K:  Protams, tas nav piecu minūšu jautājums, tas ir automātiski saistīts kopā ar to pašu Kundziņsalas infrastruktūru, ja to naudu pārdala.

Š: Ar Lembergu ir vienošanās, ka tā nauda no Rīgas ostas neaiziet. Tagad ir iesniegts pieprasījums vēlreiz par Ventspils projektiem un par Rīgu Eiropā un tad viņi sniegs atbildi. Tas, ko Ralfs saka, tas arguments, kas man ir dzelžains. Ja, piemēram, investē dzelzceļa pievadā tajā pašā Krievu salā, ja iegulda ceļu infrastruktūrā, padziļināšanā, tā ir 85% intensitāte no Eiropas, osta piemaksā 15%. Privātā termināļa būvniecība — tas ir attiecīgi 50%. Bet tā pamatproblēma ir tajās izmaksās, jo tā piestātne, kas pēc būtības būtu vajadzīga… Kādas tur tās atšķirības ir cenās?

K: Piestātne, kas vajadzīga ogļu eksportam, maksā 3,5 miljonus eiro. Piestātne, ko brīvosta plāno būvēt šobrīd Krievu salā — katra no viņām maksā aptuveni 25.

Š: Saproti, nu tad tur tiek būvēts nesamērīgi, tas kas tur nav vajadzīgs. Sākumā bija pareizi domāts, ka Eiropa iedod visu. Pamainās intensitāte, atpelnīt to nav iespējams uz oglēm. Tur jākrauj ir kaut kas pavisam cits, tas nav ogļu pārkraušanai. Jo, ja nav jāatpelna, tad kaut vai lai apzeltī, bet ja ir jāatpelna, tur jau biznesa vairs nav.

K: Eiropa nepiekrīt, ka nedrīkst atpelnīt. Eiropa saka, ka brīvostai tas ir, operatori privātie nedrīkst saņemt nekādu nomas maksas samazinājumu, ka viņiem ir jāmaksā tik.

Š: Finālā es domāju, ka beigsies ar to, ka tā nauda būs jāizmanto tur, kur viņa nav jāatpelna. Tā ir infrastruktūra, padziļināšana, pievadceļi, viss šitas te. To visu pārējo atstāt privātajiem, jo tad privātie 100% liek iekšā naudu un tādā veidā.

K: Vai nu liek brīvosta, bet meklē Eiropas procedūru un meklē cita rakstura piestātnes.

Š: Martā viņi sniegs atbildi, bet nu, visdrīzāk, ka viņi vienkārši neko neatbildēs. Viņi zolīdi pasaka, ka privāto termināli viņi nav gatavi finansēt.

K: Ventspilī tieši tāds pats stāsts, tur cipars ir desmit reizes mazāks — tur ir 12 miljoni. Ventspilī viņi saka, ka nekā nebūs.

Š: Arī saka?

K: Jā. Tas ir tas, kāpēc Ventspils arī ir satraukušies, jo tie abi projekti ir sakabināti kopā, sarakste par abiem projektiem notiek vienlaicīgi. Tāpēc arī Augulis skrien uz Briseli un cīnās, bet neko viņi tur nesacīnīs. Tas viss vilksies garumā. Arī nomas maksa, tie 4,2 eiro pēc nominālā novērtējuma, pat ja mēs viņiem piekritīsim — kaut gan mums nav nekāds pamats viņiem piekrist — tas ir piecas reizes vairāk nekā šobrīd, kad ir 85 centi. Eiropa, visdrīzāk, nesaskaņos to nomas maksu, jo viņa ir aprēķināta, izejot no kuģu ienācienu, disbursmentu, kas principā nav atbilstošā metodoloģija.

Š: Galvenais, tā nauda līdz 2014. gadam. Mums, rupji sakot, Andri, ir viens mēnesis laika, lai saprastu — var vai nevar ar to Eiropu… Un ja nav, tad štobi ņeprojebatj vsje deņģi, vajadzēs ļoti ātri izdomāt, kur mēs viņus sadalām. Es tajā ministrijā tomēr esmu nosēdējis ilgus gadus un zinu vienu lietu — šī ir tā problēma, ka mēs sākām darīt tā, protams, nezinādami visas šīs procedūras. Un mēs iekļuvām tajā kategorijā, ka viss jāsaskaņo ar Eiropu. Ja mēs viņu sadalām par padziļināšanu, tad ar Eiropu, Andri, nekas nav jāsaskaņo — tas ir mūsu lokālais Latvijas lēmums. Par padziļināšanu — to, ko mēs maucam un savu dzīvo naudu dedzinām, to var paņemt un dedzināt šito te naudu. Jebkuras sliedes — sadalīt pa pieci miljoni, pa desmit, un viss. A te problēmas sākas ar to, ka Krievu salā tiek taisīts terminālis priekš privātās kompānijas un viņi saka — nodokļi jāmaksā un vēl piedevām viņi tā negrib dot… Mēs nevaram vairs vilcināties, ja tas neiet cauri, mums steidzami tas projekts ir jāpārdala tā, lai tā nauda tiek apgūta. Ja ne, tad finālā ir gatavi citi projekti — tie paši ceļi… Bija mums 90 miljoni pāri Daugavai, sažāvējām. Negribētos, ka šito naudu paņem. Ceļi apēdīs tagad — būvkompānijas ir izbadējušās. Ja pateiks, ka šī nauda ir brīva, jo tā ir kohēzijas — tur vajadzīgs viens kabineta lēmums, un tā nauda aiziet ceļu projektiem.

A: Es no savas puses pateikšu. Es negribu diskutēt, es tiešām nejūtos tik kompetents visās tajās detaļās par visu to lietu. Tā informācija, kas ir man, un tā ir saistīta ar to, ka pēdējo dienu pirms atvaļinājuma Nils tikās ar Auguli. Pēc tam viņš man visu to sarunu atstāstīja. Tas pats Makarovs, tīri par procedūrām, ko es prasīju, lai es saprastu. Tas stāsts ir sekojošs. Man joprojām saka — atšķirībā no tevis — ka tas projekts tiks akceptēts. Es nevaru teikt ne jā, ne nē.

K: Viņš tiks akceptēts, tikai jautājums, kā.

A: Pag, pag. Man saka, ka viņš tiks akceptēts. Tā otra alternatīva, ko piedāvā Augulis — melns uz balta. Par ostu vispār neiet runa. Makarovs arī saka, ostā šī nauda nevar tikt investēta, jo nav to pareizo programmu un to veidu, kā mēs Eiropas naudu varam ielikt konkrētās lietās. Augulis piedāvā šo naudu — 50 miljonus latu —  sadalīt brālīgi. 25 miljoni latu brālīgi sadalās starp Ventspili un Liepāju, un 25 miljoni latu tiek novirzīti Austrumu maģistrāles pabeigšanai, kas aizņem 20 miljonus, un Tvaika ielas paplašināšana.

Š: Un Rīgas osta tiek izpista. OK, Andri, šitais…

A: Tas ir piedāvājums no Auguļa. Nils pateica pagaidām vot šitā (rāda)… Rezultātā viņi aizgāja katrs uz savu pusi, šobrīd nolēma, lai nebūtu tā, ka galīgi salamājušies, izveidot darba grupu —  darba grupā ielikti trīs departamentu direktors no domes un Reimani vai vēl kaut kādu iecēla no Satiksmes ministrijas. Rezultāta Reimanis man zvana un saka, vai tu nevari paskaidrot, kas man ir jādara? Es saku, zvani savam ministram, nevis man. Viņš saka, vai tu tomēr nevari pateikt, par ko ir runa? Es teicu, runa ir par to, kā mēs draudzīgi sadalīsim Eiropas fondu naudu, kura šobrīd vēl skraida pa mežu pie labas veselības. Ar to tā saruna arī beidzās. Es dzirdu, ko jūs sakāt, jebkurā gadījumā te ir vairākas spēles. Spēlē Aivars tātad. Šobrīd es precizēju — Augulis piedāvāja sadalīt uz pusēm. Nu, es saprotu, ka Ventspilij tiktu lielāka daļa, Liepājai mazāka, bet Rīgai tad tiktu puse.

Š: Ok, es pie šitās tēmas atgriezīšos, bet mūsu politiskā pozīcija ir tāda.

K: Iesim pie tā Auguļa runāt, netaisīsim nekādus sabojātos telefonus. Man to atstāstīja nedaudz savādāk, ka Ušakovs bija pārsteigts, ka to naudu var vispār kaut kādā veidā pārplānot un pārlikt uz citiem projektiem.

Š: Labi, ok, mēs runāsim un skatīsimies, bet mana pozīcija ir tāda, ka tā visa nauda paliek ostā. Šajā projektā vai savādāk, bet viņa paliek ostā. Tā ir principiāla pozīcija un ja ne, tad tas tiek uztverts par metienu lielā apmērā.

A: Viņš arī būs…

Š: Nu, ja būs, tad viņš arī būs. Tagad es to nodefinēšu pirms.

K: Es domāju, ka nav ilūziju, ka bez ministrijas atbalsta tas projekts neīstenosies.

A: Nu, es negribu atkal iet detaļās. Tu esi tik gudrs, Ralf, ka tev mans … nav vajadzīgs. Bet tas, kas ir aizgājis Finanšu ministrijas apliecinājums par valsts atbalstu šim projektam… Jo to, ko saka Lembergs — nē, to Jaunie laiki saka — jā.

K: Satiksmes ministrija, nu, mēs saprotam…

A: Ralf, ļoti labi! Sagaidīsim to mēnesi, ko mēs te mocamies.

K: Nē, nu pieci gadi pagājuši, arī vēl pieci var paiet, tur jau nav problēmu!

Š: Labi, mēnesi mēs pagaidīsim. Kas vēl mums ir?

K: Nē, nu, ja mēs nevaram šito jautājumu, kāda te jēga ir runāt.

A: Es taču tikai stāstu to, kas man ir. Es ar Aināru norunājām, ka es vienkārši esmu lietas kursā. Es fiziski nevaru, pēc mana grafika… Nu, man nav laika to izdarīt. Es tikai izstāstu to bāzes informāciju, kas nav rakstīta avīzēs, ko es zinu.

Š: Mhm. Nu, labi, izrunāsim ar Auguli, izrunāsim ar Lembergu šito jautājumu, mēneša laikā sapratīsim, kas un kā. Jo es vienkārši skaidri varu pateikt, ka to naudu var pārdalīt ostas programmām, tā ir iekšējā lieta. Kabineta lēmums! Bet runa nevis ostā kaut kur, bet ostā uz infrastruktūras objektiem, kas ir visvieglāk pamatojamais.

K: Ventspils arī ļoti labi apzinās riskus. Ventspilī jau shēma tieši tāda pati. Viņi jau gudrinieki samācījās no Krievu salas un tagad paši apdedzināja nagus. Viņi gribēja uzbūvēt savu terminālu, paceļamo tiltu un atdot vienai konkrētai iezīmētai kompānijai. Eiropa to neatbalstīja, šitas direktorāts saka — nē, nē, jūs koplietošas infrastruktūru būvējiet, bet konkrēto piestātni konkrētiem… Izņemt ārā nomājāmas lietas privātiem operatoriem.

Š: Finālā Eiropa ļauj būvēt šo projektu, kur ir infrastruktūras daļa. Infrastruktūrai lai iet, bet tā nauda, kas paliek pāri… Jo Donāts taisa rūpnīcu, viņam arī infrastruktūra ir vajadzīga. Tur ikviens, kas kaut ko dara, tā ir tā daļa, kas tiek izmantota.

K: Krievu salas padziļināšana pēc idejas ir visiem vajadzīga līdz tiem 16, 17 metriem. Tad tā darba grupa ir par pārdalīšanu vai projekta pārprogrammēšanu?

A: Nu, pazvani Reimanim, viņš taisa kaut kādu rīkojumu, bet īstenībā man liekas, ka viņš pats nezina, ko dara. Grupa ne priekš kam. Tur no domes ir trīs departamentu direktori — Jansons, attīstības departaments, tur ir Strods, satiksmes un Burovs, īpašumu departaments.

Š: Labi Andri, tur ar Uldi izrunāsim. Bet kāda tēma darba grupai?

A: Nu, kad saplēsās Ušakovs ar Auguli, viņi nolēma izveidot darba grupu, lai…

Š: Jā, nu jārunā ar Lembergu ir un jāprecizē. Bet es domāju, ka reālais kompromiss var būt tāds, ka Eiropa pateiks — mums nav pret, ka  jūsu osta attīstat, tikai izņemiet, lūdzu, tās iznomātās teritorijas, un tad projekts netiek norakts, tad Krievu sala attīstās.

A: Tur jau Bolderāja 2 iet iekšā.

M: Dzelzceļš.

K: Tā versija varētu būt tāda, ka Bolderāja 2, kas ir dzelzceļa komponente, dzelzceļš no viņas faktiski ir atteicies.

A: Mēs tad viņu būvēsim.

K: Jā, pa cik tas ir brīvostas robežās par laimi, Bolderāja 2, tad to varētu ielikt kā brīvostas. Citiem vārdiem, samainot piestātņu naudu pret staciju, kas aptuveni pēc summas apmēram saskan, pie tam tur intensitāte pavisam savādāka.

A: Gan dzelzceļš, gan Bolderāja 2 ir brīvostas terotitorijā, es pieļauju, to var darīt.

Š: Teiksim tā, projekts tiek realizēts, bet precizētā formā. Nauda kaut kur pārdalās, tas, kas paliek pāri, tiek pārnests uz infrastruktūru ostas vajadzībām, tur, kur ir prioritātes. Tilts Kundziņsalā, padziļināšana.

A: Makarovs man saka, ka to juridiski un praktiski nevar izdarīt. To man saka Makarovs.

Š: Pagaidi, Makarovs valdībā sen nav strādājis. Es tev vienkārši stāstu, kas notika ar naudu.

A: Ainār, ja to var izdarīt, uz priekšu!

Š: Es tev vienkārši stāstu, kas notika ar naudu — nevis es pieņēmu, bet notika ar 90 miljoniem, kuri bija paredzēti Ziemeļu šķērsojumam. Kurus es ličņo biju ielicis. Tajā brīdī, kad atnāca Birks un neko nevarēja paskaidrot un es sapratu, ka projekta nav. Tad es sapratu, ka tā nauda jāpārmet. Bija ziņojums Ministru kabinetā un jāpasaka, ka Rīgas dome nav gatava realizēt, viņiem nav projekta, priekšlikums šo naudu pārlikt uz Kokneses maģistrāli un būvēt to ceļu, kurš ir jau saplānots, viss. Valdība teica, ļoti pareizs lēmums, lūdzu dariet. Tur bija gatavs projekts, viņš tika iztenderēts, viss. Jo galvenais, viņš kvalificējas kā kohēzija! Un, ja mums ir osta, tad principā mēs varam dalīt šeit uz vietas. Ar Eiropu tur ir jāsaskaņo dažas nianases — viņi skatās, der vai neder šis projekts. Bet ja mēs ņemam tīri infrastruktūru… Piemēram, Seskam mēs iedevām 50 miljonus eiro Liepājas ostai, 50 miljonus Ventspils ostai. Lielu daļu no tiem 50 miljoniem Liepājā viņi izmantoja padziļināšanai, lielu daļu pievadceļiem, vēl kaut kādai infrastruktūrai un tur Eiropa vispār neko nav lēmusi. Tie projekti jau ir procesā, kaut kas gandriz pabeigts, tā kā to visu izdarīja. A šitas momets ir, kur vajadzēja Eiropas saskaņošanu.

Paklausies, es domāju, ka mēs šodien neko vairāk neizrunāsim. Tad tūlītās mēs sazināsimies ar Stepaņenko. Bet par to Ivetu — kā komunicēt?

A: Nu, es pateikšu viņai. Pa telefonu.

Š: Nu, labi, bet kad Jānim zvanīt viņai?

A: Sākot no pirmdienas, es tev iedošu Ivetas numuru.

Š: Pieraksti! (Ameriks nodiktē Strautiņas telefona numuru).

A: Davaj, es vsjo tad… (Dodas prom.)

Š: Vsjo, davaj, čau!

A: Čau!