Vēsturnieki atbalsta «čekas maisu» nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam

LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija atbalsta Satversmes aizsardzības birojā (SAB) esošo VDK dokumentu un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam, informē Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta sekretāre Marta Starostina. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris aicina to paveikt jau līdz 2018. gada janvārim.

Dokumentu nodošanu Nacionālajam arhīvam atbalsta arī Saeimas deputāts Andrejs Judins (Par), bet tas jādara pēc 31.maija, kad darbu būs pabeigusi zinātniskās izpētes komisija.

Komisijas pārstāve norāda, ka arhīvu zinātnē starptautiski atzītais provenances princips paredz, ka dokumenti arhivējami atbilstoši kārtībai, kuru noteicis to radītājs. Šajā gadījumā visi totalitārās okupācijas varas represīvās iestādes – LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) – dokumenti būtu glabājami vienuviet. Jau tagad Satversmes aizsardzības birojā atrodas mazāk nekā 0,2% no VDK dokumentiem, kuri atrodas Latvijas teritorijā, bet 99,8% ir Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā, Personāla dokumentu valsts arhīvā, zonālajos arhīvos un tiesu arhīvos, norāda Starostina. Tāpēc komisija atbalsta Nacionālās apvienības sagatavoto likumprojektu.

Šā gada aprīlī komisija aicināja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Gaidi Bērziņu (NA) un deputātu Judinu nodot Totalitārisma seku dokumentēšanas centru zinātniskajai institūcijai – Latvijas Universitātei. Diemžēl šis likumprojekts palika bez virzības. Vēl oktobrī komisija vērsās pie Valsts prezidenta.

Savukārt Judins Latvijas Radio norādīja, ka Nacionālās apvienības virzītā likumprojekta par šo dokumentu nodošanu arhīvam mērķis un saturs nesakrīt. Viņš skaidroja, ka likumprojekta autori aicina nodod VDK dokumentus arhīvam līdz 1.martam, proti, laikā, kad ir jāveic izpēte. “Šajā laikā vajadzētu strādāt ar dokumentiem, nevis nodarboties ar loģistiku. Es atbalstu dokumentu nodošanu, bet tas jādara pēc 31.maija, kad [pētnieciskais] darbs būs pabeigts,” uzskata Judins.

Tāpat deputāts aicina pārdomāt priekšlikumu publicēt visus dokumentus līdz nākamā gada 31.decembrim, skaidrojot, ka tie ir ap 15 miljoni lapu, kas būtu jāieskenē. Viņš mudināja padomāt, cik daudz naudas tam ir vajadzīgs, kā arī, vai tas ir izdarāms paredzētajā laikā. Parlamentārietis ir pārliecināts, ka jāļauj zinātniskās izpētes komisijai līdz 31.maijam pabeigt darbu un “nevajag publicēt grāmatas”.

Nacionālā apvienība virza likumprojektu par bijušās VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz 1.martam. Politiskais spēks šos grozījumus virza, lai atvieglotu dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem, nosakot, ka publicēšana jāveic līdz 2018.gada 31.decembrim.

Ar likumprojektu paredzēts atrisināt pašreizējo situāciju, ka pētniekiem nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai izmantotu SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) telpas, kur pašlaik glabājas VDK dokumenti.

VL-TB/LNNK politiķis Ritvars Jansons aģentūrai LETA sacīja, ka Saeima par šo likumprojektu varētu lemt vēl pirms Ziemassvētkiem. Viņš gan piebilda, ka tam būs svarīgs visas koalīcijas atbalsts, bet, piemēram, “Vienotību” neapmierinot atsevišķi juridiski jautājumi.