Panākta vienošanās par “Breksita” nosacījumiem

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), teikts EK izplatītajā paziņojumā.

Sarunās panākts “apmierinošs progress” visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz “Breksita” saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, raksta LETA.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem – par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo 3,2 miljonu ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežas atvērtību ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

“Tās ir grūtas sarunas, taču tagad esam panākuši pirmo izrāvienu,” paziņojis,” paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers. “Esmu apmierināts ar panākto taisnīgo vienošanos.”

Savukārt Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, kas piektdienas rītā ieradās Briselē, lai tiktos ar EK prezidentu, paziņoja, ka “stingrā robeža” starp Ziemeļīriju un Īriju pēc “Breksita” netiks atjaunota un ka šobrīd Apvienotajā Karalistē dzīvojošie ES pilsoņi “varēs savas dzīves turpināt kā līdz šim”.

Pēc abu pušu tikšanās sasauktajā preses konferencē Junkers atzina, ka panāktā vienošanās, “protams, ir kompromiss”, un piebilda, ka sarunas bijušas smagas gan Lielbritānijai, gan ES. Arī Meja norādīja, ka vienošanās panākšanai, bija jāpiekāpjas abām pusēm.

Tikmēr Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partijas (DUP) līdere Arlīna Fostere, kuras iebildumu dēļ vienošanos neizdevās panākt Mejas un Junkera pirmdienas sarunās, pauda “apmierinājumu”, ka sākotnējā vienošanās tekstā izdarītie grozījumi novērsuši “sarkano līniju zem Īrijas jūras”.

Sākotnējais teksts paredzēja pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES garantēt “regulācijas aliansi” starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku. Tiek ziņots, ka uz šādu klauzulu uzstājis Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, lai tā novērstu “stingrās robežas” atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju, kas, kā tiek apgalvots, varētu apdraudēt 1998.gada miera līgumu, ar kuru tika pielikts punkts starpkopienu konfliktam Ziemeļīrijā.

Taču DUP, no kuras balsīm ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, norādīja, ka tas liegtu Ziemeļīrijai aiziet no ES uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējai Apvienotajai Karalistei un ka Ziemeļīrija būtu spiesta faktiski palikt ES muitas ūnijā un kopējā tirgū.

Pievēršoties ES pilsoņu tiesībām, Meja norādīja, ka tās tikšot fiksētas Lielbritānijas likumos, kuru ievērošanu uzraudzīs britu tiesas. Iepriekš Brisele uzstāja, ka ES pilsoņu tiesību ievērošana Lielbritānijā pēc izstāšanās no bloka joprojām jāatstāj ES Tiesas jurisdikcijā.

Kā zināms, Lielbritānijas izstāšanās no ES ieplānota 2019. gadā. Visaptveroša izstāšanās līguma sagatavošana notiek jau kopš 2017. gada jūnija.