Arī eglīte grib svinēt svētkus katru gadu

Vienpadsmit mēnešus gadā mēs paši cenšamies dzīvot zaļi un bērniem mācam mīlēt un saudzēt dabu. Pienāk decembris, tuvojas Ziemassvētki, kuru laikā viss mainās. Mēs turpinām stāstīt, ka vispār jau daba ir jāmīl, bet reizi gadā, Ziemassvētku laikā, ir pieļaujams izņēmums. Pamatojamies uz to, ka cilvēks ir dabas saimnieks, un svētki ir vajadzīgi. Īsāk sakot – reizi gadā drīkst.

Žēl katru gadu cirst eglīti, bet tā īsti citu iespēju nav. Kur gan liksi, dzīvoklī dzīvojot, dzīvu eglīti podiņā pēc svētkiem, bet svētkus svinēt gribas. Ziemassvētki bez dzejolīšiem un dāvanām pie eglītes nebūs īsti svētki.

Tuvojas Ziemassvētki un Jaunā gada svinības, klāt ir arī laiks, kad būs jādodas savas īstās svētku eglītes meklējumos. Jau aizmirstas tās izjūtas, kad pēc iepriekšējiem svētkiem, atbrīvojoties no nokaltušās egles un tīrot no paklāja sabirušās sausās egļu skujas, katrs sev nosolījies, ka nākamgad noteikti darīs citādāk.

Kā savienot patīkamo (svētku svinēšanu) ar lietderīgo (rūpēm par dabu un Ziemassvētku eglīti)?

Dzīvas Ziemassvētku eglītes absorbē oglekļa dioksīdu (jeb gaisu, ko izelpojam) un izplata skābekli. Turklāt gaisa kvalitātes uzlabošana palīdzēs mums pašiem justies labāk arī telpās. Viss labākais mums!

Tās ir apkoptas visu cauru gadu un no zemes izņemtas un ieliktas speciālajos podiņos brīdi pirms piegādes uz jūsu mājām. Tas nozīmē, ka tās būs svaigas. Tā kā eglītes nebūs bijušas iepakotas tīklos nedēļām ilgi, to izskats būs gandrīz ideāls.

Cirstās Ziemassvētku eglītes tiek nocirstas stumbrā (būtībā – nogalinātas) un ieliktas tīklā vairākas nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Tās visu šo laiku netiek laistītas, tāpēc bieži ir sausas, brūnas un nomet savas skujas jau pirms svētkiem.

Tad kā gan rīkoties, ja vēlies grezni izpušķot svētku kociņu, nosvinēt kopā svētkus, bet nevēlies to kārtējo reizi pēc svētkiem atstāt pie atkritumu konteinera? Ko darīt, ja vēlies noskaitīt eglītei visus sev zināmos dzejolīšus, parādīt visas lielās un mazās dāvanas, bet vienlaikus rūpēties par to, lai eglīte ir dzīva arī pēc svētkiem? Galu galā jāturpina mācīt bērniem rūpēties par savu svētku draudzeni arī gada 12. mēnesī. Bet cik tas ir reāli?

Nesen stādaudzētava “Dreiliņu stādi” Latvijā sāka piedāvāt līdz šim nebijušu eglīšu nomas pakalpojumus, kas ļauj apvienot patīkamo (svētku svinēšanu) un lietderīgo (rūpes par kociņu). Vairs nekādas nobirušo skuju tīrīšanas no paklāja vai podiņeglītes kaltēšanas uz balkona vai verandā. Par laimi visiem dabas mīļiem un Ziemassvētku eglītēm, iznomātos kociņus pēc svētkiem var atgriezt audzētavā, kur tie atveseļosies pēc svinībām līdz nākamajiem svētkiem. Turklāt, kā norāda stādaudzētavas speciālisti, kad eglītes būs izaugušas pārāk lielas, lai iekārtotos kādas ģimenes viesistabā uz svētku svinēšanu, tās tiks pārstādītas mežā, lai turpinātu savu dzīves ciklu, dodot pajumti putniem, vāverēm un kukaiņiem.

Šis šķiet līdz šim prātīgākais risinājums mūžīgajai svētku dilemmai, kas nereti daudzas ģimenes attur no dzīvas eglītes iegādāšanās svētkiem. Uzskatu, ka šādi ne tikai bērni, bet arī pieaugušie iemācīsies, kā svinēt svētkus atbildīgi – domājot ne tikai par savu prieku, bet arī par dabu.

Savukārt tiem, kuriem dabas aizsardzības jautājumi šķiet otršķirīgi un vienmēr naudas apsvērumi ir galvenie, derīgi atcerēties, ka, iznomājot eglīti un labi parūpējoties par to, par atpakaļ atgādāto eglīti var saņemt pat atalgojumu – vismaz 10 eiro.

 

Autore ir skolotāja un Ziemassvētku eglīšu aizstāve