Par valsts sagrābšanu un “oligarhu lietas” izmeklēšanu • IR.lv

Par valsts sagrābšanu un “oligarhu lietas” izmeklēšanu

8
Andrejs Judins parlamentārās izmeklēšanas komisijā uzdod konkrētus jautājumus Šleseram. Foto: Ģirts Ozoliņš, Picture Agency
Andrejs Judins

Patstāvīgi strādājot ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem, esmu guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas mēģinājumiem Latvijā apstiprinās. KNAB ir radījis ļoti apjomīgu lietu, kurā ir atrodami materiāli, kas apstiprina aizdomas par noziedzīgiem nodarījumiem un nepārprotami norāda uz politisko korupciju un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Vienlaikus tagad parlamentārās izmeklēšanas laikā ir atklājies, ka ne visi cilvēki, kuru rīcībā bija izmeklēšanai svarīga informācija un kuru liecības varētu palīdzēt noziegumu pierādīšanā, tika identificēti un nopratināti KNAB izmeklēšanas laikā. Diemžēl izmeklētāji nav izmantojuši visas iespējas iegūt papildu pierādījumus.

Valsts sagrābšana nav Krimināllikumā ierakstīts jēdziens, tomēr tā ir saistīta ar vairākām darbībām, kas ir krimināli sodāmas, un krimināllietas un operatīvās lietas materiālos ir atrodamas pietiekami skaidras norādes uz izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Šobrīd normatīvie akti neļauj publiskot atsevišķus krimināllietu materiālus pēc lietu izbeigšanas, tomēr ir acīmredzams, ka vairāku dokumentu publiskošana ir sabiedrības interesēs, jo sevišķi, ņemot vērā, ka virkne no “oligarhu lietā” iesaistītiem politiķiem ir politikā joprojām aktīvi un turpina pieņemt lēmumus par publisko līdzekļu sadali un apsaimniekošanu. Šī lieta nav tikai saistīta ar sešus gadus seniem notikumiem – tā ir saistīta arī ar mūsdienu valsts pārvaldi.
Vērtējot KNAB izmeklēšanas gaitu, kas nav novedusi pie lietas nodošanas tiesai, ir acīmredzams, ka viens no trūkumiem bija tas, ka sadarbība starp tiesībsargājošām iestādēm nav pietiekami efektīva. Arī sadarbība ar citām valsts institūcijām, kas varētu sniegt atbalstu izmeklēšanā, piemēram, Valsts kontroli, kas konkrētās lietas izmeklēšanas gadījumā vairākkārtīgi atteica sniegt palīdzību KNAB, ir bijusi zemā līmenī un neveicināja izmeklēšanas procesu.
Gan publicētās “Rīdzenes sarunas”, gan parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā izgaismotie jautājumi ir nozīmīgi sabiedrībai – tie skaidri norāda, kā šodien Latvijā tiek kārtoti politiskie procesi un kurš to dara. Latvijā vairākus medijus ietekmē cilvēki, kas cenšas gūt personisku labumu uz sabiedrības rēķina. Līdz ar to šie mediji nesniedz sabiedrībai objektīvu informāciju par valstī notiekošajiem procesiem. Tas rada riskus, ka iedzīvotāji var akceptēt valsts sagrābšanas procesus ilgtermiņā.
Uzsveru – valsts sagrābšana ilgtermiņā ir iespējama tikai tad, ja sabiedrība caur vēlēšanām nodrošina negodprātīgiem politiķiem iespējas ietekmēt saimnieciskās un politiskās norises.
Pastāv risks, ka demokrātija var kļūt par čaulu un sabiedrība oligarhu interesēs strādājošu mediju ietekmē vēlēšanās izvēlēsies tādus politiķus, kas darbojas nevis sabiedrības, bet savās merkantilās interesēs.

Visbeidzot daži vārdi par līdzšinējo Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu
Manuprāt, parlamentārās izmeklēšanas komisija līdz šim nav pietiekami fokusējusies uz tai doto uzdevumu izpildi. Gan atsevišķu komisijas ekspertu, gan dažu uzaicināto personu paustais komisijas sēdēs virza komisijas uzmanību prom no Saeimas doto uzdevumu izpildes. Pārāk bieži personu iztaujāšanas pārvēršas par bezjēdzīgām diskusijām un nenonāk līdz valsts sagrābšanas pazīmju identificēšanai un izmeklēšanai.
Jautājums par Satversmes apdraudētību izgaismoja komisijas nespēju piesaistīt atzītus konstitucionālo tiesību ekspertus, bet tā vietā, lai atliktu šī jautājuma izskatīšanu līdz laikam, kad šie eksperti varētu piedalīties, tika ieplānots aicināt citus juristus, kuri šobrīd ir samērā tālu no konstitucionālo tiesību problemātikas. Arī “Rīdzenes sarunās” iesaistīto vai pieminēto personu iztaujāšana līdz šim nav devusi ieguldījumu komisijas mērķu sasniegšanu, piemēram, Ainārs Šlesers tā arī nesniedza atbildes uz komisiju interesējošajiem jautājumiem.
Komisijas darbā ir vērojamas lielas problēmas plānošanā. Tālākam periodam darba plānošana iesākās vien tad, kad norādīju, ka komisijai būtu jāuzklausa vismaz vēl 15 cilvēki. Izmeklēšanai svarīgu personu iztaujāšanai ir atlicis ārkārtīgi maz laika, bet šādu personu vēl ir daudz. Iztrūkst komisijas deputātu savstarpējās diskusijas par izmeklēšanas gaitā gūtajām atziņām. Komisijas vadītājas piedāvātais turpmākās iztaujāšanas plāns, ņemot vērā iepriekš notikušo iztaujāšanu pieredzi, nešķiet reālistisks, piemēram, 27.novembra sēdē piedāvāts uzklausīt ne vien Aivaru Lembergu, bet arī Daini Liepiņu, Jāni Dūklavu un Juri Gulbi. Lemberga iztaujāšanai piedāvāts atvēlēt vienu stundu, bet pārējiem pa 30 minūtēm katram. Pie esošās prakses, kad uzaicinātajiem ļauj neierobežoti uzstāties un izpausties, man ir bažas, ka Lembergs ar savu priekšlasījumu varētu neiekļauties visā atvēlētajā laikā, kur nu vēl atbildēt uz deputātu jautājumiem.

 

Autors ir kustības “Par!” biedrs, Saeimas deputāts un “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis

Komentāri (8)

Antons 27.11.2017. 10.47

Tā komisija savādāka nevar būt pēc noklusējuma, vairākums tur ir tie paši , kas sēžot Saeimā, ir izveidojuši šo totāli korumpēto Latvijas pārvaldes sistēmu, kur korupcija ir valsts pārvaldes forma, sākot no Saeimā pieņemamiem likumirem, beidzot ar “konkursiem” vissīkākā pašvaldībā, vismaz, vairākumā.
īstenībā, komisija nevis mēģina ko darīt, lai sodītu tos figurantus, bet, dara visu, lai tos atmazgātu, jo tie taču ir tie cilvēki, kas zināmo frakciju deputātiņus, no vienas puses, iebiedējuši( visi taču ļoti labi atceras, cik cilvēki, kas ko zināja par Lembergu vai gribēja par to liecināt, miruši pēkšņā nāvē vai pazuduši bez vēsts, kā “izkrita” pa logu tas ierēdnis, kurš mēģinnāja atmaskot vienu no pirmajām Šķēles afērām – 3 miljonu Latvenergo lietu, un nebija jau tāds pēdējais, nerunājot par to, cik cilvēki, kas mēģināja iet pret sistēmu, vienkārši zaudēja darbu un karjeras iespējas.

No otras puses, par “pareizajiem” lēmumiem mūsu “tautas kalpi, ierēdņi, prokurori, tiesneši tiek stimulēti – gan ar amatiem, gan ar karjeras iespējām, gan ar naudu.
ārzemju eksperti sen runā par to “valsts nozagšanu”, kurā iesaistīti oligarhi ( tie ir oligarhi, jo tiem ir nauda, tiem pieder politiķi, un tiem pieder MM) un arī daudzi citi, kam tikai iespējas pieņemt lēmumus.
Un nekas nemainās, elektorāts turpina balsot par ZZS, NA un SC, un turpinās arī turpmāk, jo adekvāti spriest nespēj, šīs trīs partijas tik un tā veidos formālu vai nefoormālu vairākumu, tā ka nekas šai valstī, pa lielam, nemainīsies vēl ilgi.

+10
-3
Atbildēt

3

    BardainaisSigne > Antons 27.11.2017. 13.36

    Antoška,kā varas partijas ilgu laiku bijušas pavisam citas brigādes nekā tavas nosauktās,un viņas ir pakāpeniski pazudušas no politiskās arēnas,jo tauta par viņiem vairs nebalsoja,nākamā sarakstā ir Vienotība par spīti tavām gaudām.ZZS būs tikai aiznākamā.Ka tik nu vēlētāji neuzķertos uz Vienotības indīgajām atvasēm…

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    basta > Antons 27.11.2017. 13.19

    “elektorāts turpina balsot par ZZS, NA un SC”
    ————
    Paldies Dievam, ka par Vienotības kremļa maukām, čekas kājslauķiem, zagļiem un pidarasiem, vairs gatavi balsot vien 3% galējo marginālo padibeņu. Kad latvieši beidzot apzināsies, ka tikai latviska Latvija būs tiesiska un taisnīga, arī meļņiku, zaharjinu, savicku, rāvju, korenu, esterkinu, suharenku, fiļu, berņu un citu čekas kuratoru rokaspuišu posta darbi beigsies.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    J.šveiks > Antons 27.11.2017. 11.06

    pareizi , nemainīsies , kamēr lembi no Ventspils domes neiznesīs ar kājām pa priekšu, viņš tik ilgi vēl veidos valdības sastāvu un nozīmēs kretīnus ( saraiņā apzīmējums personām , kuras liekamas atbildīgajos amatos) valsts prezidenta amatā.

    +7
    -3
    Atbildēt

    1

    Antons > J.šveiks 27.11.2017. 13.33

    Nu, prezidents Vējonis, primitīvais un mazizglītotais Lemberga ilggadējais sulainis, izglītotā eiropeiska jurista Levita vietā, tas jau bija tāds ņirdziens un spļāviens ģīmī visiem tiem, kam rūp Latvijas pretižs no mūsu politiskās “elites” un Saeimas vairākuma.
    Patiešām pilnībā atbilst kritērijam – lielākos kretīnus ( toties paklausīgus) visos amatos.
    No otras puses – šis ir tas gadījums, ka apvainoties nav uz ko, un Vējonis pilnībā atbilst Saeimas vairākuma un to vēlētāju mentalitātei.

    +3
    -2
    Atbildēt

    1

    basta > Antons 27.11.2017. 14.11

    SC paģeļņiki, Vienotība, pamatīgu krēpu iesplāva sabiedrības sejā un pusķieģelis kā atbilde būtu pašsaprotama lieta. Krievu militārista atvase, Vējonis, nebija Lemberga sulainis, bet gan pidarasu virsaiša – pedofīla Putina, favorīts.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

edge_indran 27.11.2017. 18.20

Labāk viens gruntīgs sponsors Briselē un/vai Vašingtonā, nevis simts kuratoru Maskavā!
Oligarhu izpalīgi vienmēr kopēju valodu atradīs, jo “tie zelta rubuļi, tie groza pasauli..” (dziesma no k/f “Ceplis”).
Ja nesīs, tad nesīs pēc gadiem trīsdesmit:
“Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), apspriežot Eiropas Savienības (ES) budžetu pēc 2020. gada, bijis vienisprātis ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru – ES fondu apjomam nevajadzētu samazināties, informēja Valsts kanceleja.” (delfi.lv)

+1
0
Atbildēt

0

basta 27.11.2017. 13.00

Iznesīs Lembi un? Morālie kropļi, čekas kājslauķi: Dombrovskis un Zatļers, par cilvēkiem kļūs, mums vairs nebūs pidarastiska ārpolitika un krimināls iekšlietās, ekonomikas miņistrs pārtrauks OIK afēras, SAB un DP pārtrauks koķetēt ar valsts ienaidniekiem? Esi drošs, ka prokremliskie izdzimteņi: Vienotība un SC, lai nozagtu valstij kārtējos 10 miljonus, neskrien pie Lemberga pēc rezolūcijas. Viņu kuratori ir daudz augtāka līmeņa un tieši pakļauti Maskavai.

+2
-4
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu