Pārdaugava – jaunais radošais centrs

Pilsētai attīstoties, tā paplašinās un transformējas ne tikai fiziski, bet arī ideoloģiski – mainoties cilvēku priekšstatam par tās rajoniem. Tas rada arvien jaunas attīstības perspektīvas pilsētas teritorijām arī ārpus ierastā centra. Tādējādi izpratne par to, kur ir pilsētas centrs un kur ir labākā vieta pilsētnieku dzīvei, pastāvīgi mainās. Šādu procesu pašlaik varam ļoti labi novērot arī Rīgā, kuras centrs ideoloģiski paplašinās, un iezīmējas skaidra tendence, ka nākamā aktuālā teritorija, ko pēc “klusā centra” un hipsterīgās Miera ielas apgūs pilsētnieki, ir Pārdaugava.

Pirms 10 līdz 15 gadiem Vecrīga bija iekārojamākais rajons, kur dzīvot. Tagad reti kurš vairs vēlas tur apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Tad nāca tā saucamais “klusais centrs” – Strēlnieku, Elizabetes un Antonijas ielas – kā vietas ērtai pilsētnieku dzīvei. Savukārt pašlaik modernākie pilsētnieki jau apgūst Miera ielu. Šādas tendences ļoti pozitīvi ietekmē dažādo pilsētas rajonu izaugsmi, jo piesaista interesi, investīcijas un pašvaldības uzmanību. Tādējādi pilsētas vide tiek sakopta un atdzimst jaunā kvalitātē, ko var novērtēt ikviens.

Pašlaik pilsētnieku meklējumi pēc ērtas vietas gan dzīvei, gan biznesam arvien aktīvāk sniedzas pāri Daugavas robežām. Pārdaugava piedāvā mierīgāku alternatīvu straujajam pilsētas darījumu centra ritmam. Vienlaikus tas ir kā solis ārpus pilsētas, bet nezaudējot saikni ar to. Arī cilvēki savos mājokļos vairāk meklē emocijas un sajūtas, ko sniedz vide ap tiem, nevis tikai praktisku un ērtu ēku. Cilvēks vēlas personisku vidi. Savukārt vide un arhitektūra Pārdaugavā ir daudz cilvēcīgāka – pārsvarā tā ir mazstāvu apbūve ar plašām zaļajām zonām, parkiem.

Pārdaugava piesaista ar savu inteliģenci un radošumu. To apliecina arī šeit attīstītie projekti, kur prasības tam, lai darbotos šajā upes krastā, ir daudz augstākas. Tiem jāspēj arī ideoloģiski iekļauties šajā vidē. Tāpēc šeit izvietojas tādas ēkas kā Nacionālā bibliotēka, Valsts arhīvs, LU Dabaszinātņu fakultāte un galu galā Kalnciema kvartāls ar savu unikālo šarmu. Lielākais izaicinājums īpašumu attīstītājiem ir iekļauties Pārdaugavas ģenētikā, neizjaucot tās unikālo kodu, kas šo rajonu padara īpašu.

Skaidrs, ka šis ir Rīgas rajons, kurā dominē interese par vēsturisko vērtību saglabāšanu. Tāpēc Pārdaugavas sirdī mēs neredzēsim jaunbūves. Savukārt kvartāli biznesam un modernām ēkām – Saules akmens, Z-torņi un pašlaik topošā Filozofu rezidence  – tiek saglabāti Daugavas krasta zonā, kur tie veido Rīgas jauno laiku siluetu, pašā Pārdaugavas sirdī atstājot vietu rekreācijai.

Tuvāko 5 līdz 10 gadu perspektīvā Pārdaugava turpinās piesaistīt savu sabiedrības daļu kā jauns kvalitatīvu mājokļu centrs, kas piedāvā radoši inteliģentu gaisotni. Jau tagad ir jūtams, ka šis rajons ir attīstības lēciena atspēriena punktā un mazajās ieliņās arvien vairāk redzamas restaurētas ēkas. Savukārt Daugavas piekrastē arvien skaidrāk iezīmējas modernu ēku silueti, kas pamatīgāk savienos vēsturiskos rajonus ar Rīgas moderno centru. Tādējādi teritorija otrpus Daugavai jeb tuvā Pārdaugava ir nākamais loģiskais solis Rīgas attīstībā, kas faktiski radīs sava veida vārtus uz pilsētas aktīvo centru.

Aleksejs Zagrebeļnijs ir nekustamo īpašumu attīstītāja R. Evolution City valdes priekšsēdētājs.