Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pabeidzis dienesta pārbaudi par “oligarhu sarunu” nokļūšanu publiskajā telpā, taču tās rezultāts pagaidām publiski netiek atklāts.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume aģentūrai LETA skaidroja, ka pārbaudes atzinums viņam “ir uz galda”, taču secinājumus šobrīd neatklās, jo aizņemtības dēļ ar atzinumu nav paspējis iepazīties. “Esmu pārskrējis pāri pa diognāli, taču vēlos pamatīgāk iedziļināties. Pēc tam pieņemsim lēmumus. Es domāju, ka tas ir pāris dienu jautājums,” uzsvēra KNAB priekšnieks.
Ja būs konstatēts iespējams noziegums, tad ir jāsāk kriminālprocess, teica Straume. Šāda kriminālprocesa izmeklēšana gan nebūtu KNAB kompetencē, tāpēc šādā gadījumā būtu jānosaka institucionālā piekritība, teica biroja priekšnieks. Viņaprāt, Drošības policija ir vienīgā tiesībsargājošā iestāde valstī, kuras kompetencē ir izmeklēt šādus noziegumus.
Viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai oligarhu lietai. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kādas pārbaudes vai kriminālprocesus.
Divas pārbaudes gan bija sāktas, taču tās beidzās ar lēmumu nesākt kriminālprocesu. Viena pārbaude bija sākta par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Tāpat bija pārbaude par kādas amatpersonas neatļautu labuma pieņemšanu.
Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Pārbaude par iespējamo valsts noslēpuma objektu izpaušanu vai nozaudēšanu bija pagarināta līdz 20.oktobrim. Straume jau iepriekš neizslēdza, ka pārbaude varētu beigties ar kriminālprocesa sākšanu.
Komentāri (8)
Mantrausis 25.10.2017. 09.39
Dažas lietas še mulsina. Ne izbrīna, bet mulsina.
Ja pareizi saprotu, ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ja vien viņam ir aizdomas (un tās var būt par jebko, tāpat kā “iespējams” var būt daudz kas), ir “brīv” doties uz jebkuru valsts iestādi vai privātkantori, vai privātmāju un paņemt jebkādus dokumentus. Iegansts – “varbūtējas nelikumības”.
Otrs – ne tik sen Lielo kapu sakarā un tramvaja būves lietā aktīvisti vēlējās iesaistīt televīziju. TV ļaudis atbildēja, ka neesot laika, maz resursu, bet, ja aktīvisti paši ko dabūs, tad… Šī lieta liek padomāt, vai “avoti” un “ziņu pienesēji” vai “stukači” jau būtu vienlīdzīgi, vai kā… Jo – vai kāds parēķina vai vismaz interesējas par informācijas “noplūdes” iemesliem. Vai patiesi tā ir pamatota satraukšanās par likumību, vai citas intereses? Ja citas – kādas? Un ciktāl medijam vai represi√ai iestādei ir ļauts šadi risināt ļoti personiskus konfliktus?
Man šīs lietas sakarā ir tikai viens jautājums: Cik likumus un ar finansēm saistītus likumus veidā, kā atspoguļo “Rīdzenes sarunas” ir pieņēmusi Saeima vai MK, cik no šiem likumiem sabiedrībai nav izdevīgi un kā mums tieši vai netieši (labojot ceļus, samazinot nodokļus, ātrāk veicot remontus…) šos nevajadzīgos izdevumus atmaksās…
Piemēram, Lembis nupat izteicās par OIK… Klau, viņš patiesi NEzina, vai izspēlē kārti pret citiem xO (nezināms skaits nezināmu oligarhu), kas ar viņu nekonkurē, bet viltīgi labi pelna?????
0
Sskaisle 25.10.2017. 11.49
principā jau ir jāraksta nevis komentāri , bet jaiet piketos , demonstrācijās – mana emocionālā sajūta ir tāda, ka šobrīd ir tikpat slikti kā padomju laikos – mūsu ievelētie politiķi uzvedas kā bandīti – tā nav normāla situācija
es negribu maksāt nodokļus šiem asiņainajiem zvēriem – politmafijai – kuri aprij mūsu nākotni – mēs tiekam padarīti par beztiesiskiem vergiem un mūsu palnēta tiek iznīcināta fiziski – padarīta par neapdzīvojamu –
http://www.delfi.lv/news/arzemes/foto-ep-godina-noslepkavoto-maltas-zurnalisti-un-uznem-tuviniekus.d?id=49375269&com=1®=1&no=0&s=1
manuprāt, šī ir Liekulības Augstā Dziesma
Tas, ka ES dalībvalstī nogalina žurnālisti, kura atklāj korupciju ir daudz bīstamāks signāls par visiem brexit un trampiem un bēgļu problēmām.
ES institūcijām – eiroparlamentam, komisijai utt. vajazētu uzstāties nevis ar krokodiļu asarām , bet ar konkrētiem priekšlikumiem par žurnālistu aizstāvību. Sākot ar to, ka milzu naudas būtu jādod pētnieciskajai žurnālistikai.
Viena lieta ir tas, ka korumpanti mūs apzog, bet daudz traģiskāka lieta ir , ka korumpanti saindē un izposta mūsu planētu. Tie bija vācu žurnālisti, kuri atklāja volkswagen krapšanos ar emiisijām un izmešiem , tie bija mūsu žurnāisti, kuri parādīja, ka Latvijas politiķi Latvijas zemi ir padarījuši par atkritumu izgāztuvi un ka sekas – saindēto zemi un ūdeņus “izbaudīs” paaudžu paaudzes.
0
Jânis Ceïmalnieks 25.10.2017. 11.17
Slēdziens ir viennozīmīgs: «Rīdzenes sarunu» publikācija par 79,49% ir viltus ziņas («fake news»), un šīs publikācijas saturs tikai par 20,51% sakrīt ar notikumiem reālajā Latvijā.
Līdz ar to žurnāla publikācijas mērķis ir bijis izplatīt nepatiesību, melus un izdomājumus par lietām, kas nekad nav notikušas vai nav tikušas īstenotas.
Ja publikācijas autori būtu izpildījuši žurnālistikas pašu pirmo pamatlikumu (pārbaudījuši faktus), tad publicētais materiāls iznākumā nebūtu maldinošs un melīgs.
Otrkārt, viltus ziņu aspektu pastiprina IR redakcijas ievietoti sarunu «fragmenti» youtube vietnē. NEVIENĀ NO TIEM NAV DZIRDAMAS ŠLESERA, KOZIOLA U.C. «RĪDZENES SARUNU DALĪBNIEKU» BALSIS. Šie «skaņu celiņa fragmenti» ir inscenējumi, pakaļdarinājumi. Viltojumi.
Treškārt, ievērību pelna fakts, ka krietns apjoms Rīdzenē noklausīto sarunu 2011. gada 23., 25. un 27. oktobrī trijās kārtās jau bija publicēts Pietiek.com. Analizējot šo sarunu saturu, varam izvirzīt pagaidu versiju: kāds pašdarbnieks ir paņēmis šīs sen jau publicētās un sabiedrības izanalizētās sarunu daļas, pierakstījis klāt kolorītus izteicienus (t.sk. «mātesvārdiem») un pēc tam savu patvaļīgi papildināto variantu vēlreiz, kā «jaunatklājumu», ir iedevis IR redakcijai publicēšanai, paļaujoties uz šī preses izstrādājuma darbinieku nekompetenci, ka tie nesāks pārbaudīt tekstu atbilstību realitātei.
2
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
@basta > Jânis Ceïmalnieks 25.10.2017. 12.07
“Šie «skaņu celiņa fragmenti» ir inscenējumi, pakaļdarinājumi. Viltojumi.”
—————
Viltojumi, kā to ņem, jo publicētos aktierīšu ierunāto sarunu fragmentos, nebija mēģinājums atdarināt kādas balsis. Par pašām sarunām, tur gan, jo puspatiesību sludināšana, mēdz būt ļaunāka par meliem.
0
Neticis > Jânis Ceïmalnieks 25.10.2017. 12.03
Pazīstot sarunā iesaistītos, es par ziņu patiesumu spriežu pēc tā, ka tie nevis no tiem nav iesūdzējis “Ir” par nepatiesiem apmelojumiem, bet tikai “neatceras”, kas tur bijis runāts.
1
basta > Neticis 25.10.2017. 12.10
Kad es ar savu suni dodos pastaigā pa ceļu, viņu aprej kranči, kas plosās aiz žoga. Pat sunim pietiek pašcieņa, lai neatsauktos.
0