Satversmes tiesa (ST) ceturtdien atzina Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei, ziņo LETA.
ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kurš nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants tiks atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam.
Nolasot spriedumu, ST norādīja, ka Solidaritātes nodoklis ir jauns nodokļu ieņēmumu veids, kas nozīmē, ka to nevar definēt kā sociālās apdrošināšanas iemaksu.
ST arī norādīja, ka Solidaritātes nodoklis ir pieņemts korekti, ievērojot Saeimas kārtības rullī norādītās normas, kā arī ir veikta sociālo partneru un ekspertu iesaiste, tādējādi nav pamata uzskatīt, ka likums būtu pieņemts sasteigti, kā to bija norādījuši prasības iesniedzēji.
ST arī uzsvēra, ka idejiski ikviens nodoklis ir solidārs, proti, nodokļu sistēmas ietvaros indivīdi savu iespēju robežās veic nodokļu maksājumus, īstenojot savstarpēju solidaritāti sabiedrībā. Maksājot šos nodokļus, indivīds veicina sabiedrības labklājību.
ST lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Jau ziņots, ka Solidaritātes nodokļa likums stājās spēkā 2016.gada janvārī. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.
Ieviešot šo likumu, tika skaidrots, ka likuma mērķis ir mazināt nodokļu regresivitāti darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem ar augstāku ienākumu līmeni, vienlaikus nodrošinot valsts pamatbudžeta ieņēmumus iedzīvotāju sociālās aizsardzības un nevienlīdzības mazināšanas pieaugošo vajadzību finansēšanai.
Uzņēmēju organizācijas aicinājušas solidaritātes nodokli atcelt. Vairāki uzņēmumi un darba ņēmēji apstrīdējuši solidaritātes nodokļa ieviešanu arī konstitucionālajā tiesā, un Satversmes tiesa ierosinājusi vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.
ST par šo jautājumu tika ierosinātas lietas pēc vairākiem pieteikumiem, kuros pēc būtības ir identiski prasījumi, kā arī līdzīgs juridiskais pamatojums. Lai sekmētu vispusīgāku un ātrāku lietu izskatīšanu, ST nolēma minētās lietas apkopot vienā kopējā lietā, kurā kā pieteikuma iesniedzēji ir 37 fiziskas personas.
Vairāki uzņēmēji un uzņēmumi ST bija apstrīdējuši no 2016.gada ieviesto tā dēvēto solidaritātes nodokli. Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma vērsties ST, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēma realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu jaunieviestā nodokļa atcelšanu. 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Saeimas atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums.
Komentāri (1)
Signe M 20.10.2017. 07.44
Veletos, lai Ir paturpina so temu un butu lieliski uzzinat ST tiesnesu izverstaku skaidrojumj par lemumu. Jo domaju, ka lielai dalai sabdiedribas tapat ka man nebus skaidrs, ka var apgalvots: “ST arī uzsvēra, ka idejiski ikviens nodoklis ir solidārs, proti, nodokļu sistēmas ietvaros indivīdi savu iespēju robežās veic nodokļu maksājumus, īstenojot savstarpēju solidaritāti sabiedrībā.”
Un taja pat laika teikt, ka 6.pants neatbilst vienlidzibas principam? Vai tas nozime, ka ST tiesa uzskata, ka ir solidars, bet nav vienlidzigs? Un vai idejiski tas ir iespejams, ja esam visi solidari piekritusi nodoklus maksat, tad ari saprotam, ka lielaki ienakumi ir pamats lielakam nodoklim, jo ta butu istena solidaritate.
Papildus butu nepieciesama tas iedzivotaju dalas sudziba ST par to, vai vienlidzibas princips tiek ieverots tajos gadijumos, kad pensionars nolemj izdzvosanas nolukos atgriezties darba, atsakas no pensionara statusa prieksrocibam, tadam ka, bezmaksas sabiedriska transporta izmanotasanas, un maksa nodokli no noslegta darba liguma, kas vairuma gadijumu ir minimalas vai zemakas darba algas apmera (ja stundu vai pusslodzes darbs). Kur ir vienlidziba? Un vai valsts so principu aizsarga visos gadijumos, vai tikai tajos, kur “viens ir vienlidzigaks par citiem”???
0