Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens (V) izlēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu “Vienotības” frakciju, ziņo LETA.
Ašeradens trešdien partijas biedriem piedāvāja savu kandidatūru šim amatam, kas arī tika atbalstīta. Jautājums formāli tiks atrisināts nākamo nedēļu laikā, “Vienotībai” piedāvājot arī jaunu ekonomikas ministra kandidātu.
Jautājums par “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāju ir aktuāls, jo tagad to vada Solvita Āboltiņa, kura plāno nolikt deputātes mandātu un atgriezties diplomātiskajā dienestā.
“Vienotībai” uz ekonomikas ministra amatu Arvila Ašeradena (V) vietā ir trīs kandidāti. Ašeradens ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja, ka trešdien “Vienotības” valdei bija garas diskusijas par potenciālajiem pretendentiem uz ministra amatu, un esot veidojies priekšstats par trīs potenciālajiem amata kandidātiem, kuri varētu uzņemties ekonomikas ministra pienākumus.
“”Vienotība” nekādā ziņā neatsakās no ministra amata, un, cik tas būs manos spēkos, nākamo kandidātu ministra amatā atbalstīšu. Gala lēmumu, kuru no trīs kandidātiem virzīsim, pieņemsim pirmdien, 16.oktobrī, un uzreiz varu teikt, ka visi trīs pretendenti ir no partijas, ” sacīja Ašeradens.
Jau ziņots, ka par pārmaiņām frakcijas vadībā trešdien diskutēja “Vienotības” valde un šī politiskā spēka pārstāvji Saeimā. Koalīcijas līgums nosaka, ka partijai nepieciešams rakstveidā informēt pārējos valdības partnerus un Ministru prezidentu par iecerētu ministra atsaukšanu vismaz nedēļu pirms šāda lēmuma galīgās pieņemšanas.
Ašeradenam, pieņemot deputāta mandātu, darbs Saeimā būs jāatstāj Astrīdai Harju.
Ašeradens šogad augustā “Vienotības” kongresā tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ašeradens bija ievēlēts 10.Saeimā no “Vienotības” saraksta, vēlāk kļuva par 11.Saeimas deputātu, iegūstot “mīksto mandātu” par ministru kļuvušā Arta Pabrika vietā. Ašeradens ir darbojies Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra amatā, vēlāk pildīja Finanšu ministrija parlamentārā sekretāra pienākumus.
Pirms iesaistīšanās politikā Ašeradens bija AS “Diena” prezidents, SIA “Reģionālā prese diena” valdes priekšsēdētājs, SIA “Mediju Grupa Tops” valdes priekšsēdētājs.
Komentāri (51)
rinķī apkārt 11.10.2017. 21.54
Var tikai novēlēt, lai Vienotībai veicas atkopties uz nākošajām vēlēšanām līdz kādiem 8% reitingu tabulā. Laiks jau itkā ir – vesels gads
1
basta > rinķī apkārt 12.10.2017. 14.29
Par ko latviešiem būtu jāizcieš tik nežēlīgs un nesamērīgs sods? Vai tiešām gribi sagaidīt dakšu revolūciju, kas katram Vienotības nelietim liks nolādēt to dienu, kad aizgāja politikā? Jau tikai par viena lieka krieva ievazāšanu valstī ir pilnīgi pietiekami, lai visa tā varza būtu pie staļina.
0
Sskaisle 12.10.2017. 15.44
komunicēt ar naciķiem ir kā iekāpt sūdā, kas sāk smirdēt
reku no fb iekopēju vienu komentāru
Dzintar – labāk pasaki,vienreiz un atklāti,kā 8 klases beigušais kamīnu taisīTājs Parādneks saņēma miljonu salona atvēršanai, visu pakāsa, salona nav, miljona arī nav un ar 2 sievām kļuva par tavu stingrās ģimenes partijas līdzprielšēdēdāju Krievu dienesti ko atrada tavā biogrāfijā,piemēram,ka jaunībā pārdevies vīriešiem vai kāds cits uzspieda?? NA. 90os gados tu pats biji idejiskais,tagad esi kļuvis par prastu izsmieklu. Ja gribi atgūt autoriāti, panāc kopā ar savu uzraugu unn mīļāko to karātavu staba nojaukšanu,kur 9.maijā krievi taisa šabašu
1
basta > Dusma 12.10.2017. 19.53
Par attiecībām ar vīriešiem, nu tur pie tava mīluļa, čekistu publiski piesmietās Savicka apteksnes, Dombrovska, kam atšķirībā no Parādnieka un Dzintara kungiem, sieva ir tikai formas pēc. Izskatās, ka viņi ar alkašu un putļerastu, Junkeru, ir pāris.
0
rinķī apkārt 12.10.2017. 22.57
Lasot komentārus sāku justies gluži kā tajos laikos, kad vēl Āboltiņa nebija nometusi Straujumu, un nekas neliecināja, ka Kučinskis tādēļ kļūs par premjeru:)
Atkal diskusija par to pašu : cik Vienotība laba un NA slikta un otrādi. Lai gan dienas kārtībā šobrīd pavisam cits jautäajums, vai pēc nākošām Saeima pēc vēlēšanām LR saglabās to pašu politisko kursu, kādā esam virzījušies kopš 1991. gada, jeb mēs šobrīd stāvam “lielo pārmaiņu” priekšā, kuru pēc gada varēsim raksturot kā krišanu atpakļ turp, no kurienes teorētiski bijām izrāpušies? :)
1
0
-2
Atbildēt
@BardainaisSigne > rinķī apkārt 13.10.2017. 07.57
Un uz kurieni mēs esam virzījušies?Manuprāt,mēs pēdējos Vienotības vadīšanas gados esam virzījušies tādā virzienā,ka cilvēki kļūst arvien neapmierinātāki ar notiekošo un atvērtāki Krievijas propagandai.Tādu virzību vajadzētu turpināt?
0