Vai “šausmu aina” Latvijas Radio?

Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēkšņi 28.septembrī atlaida Latvijas Radio (LR) valdes locekli Sigitu Roķi. Viņa bija atbildīga par programmu attīstības jautājumiem, radio strādāja kopš 2015. gada janvāra.

Marta sākumā NEPLP uzticību bija zaudējuši arī LR valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš un valdes loceklis Uldis Lavrinovičs.

Vairākus mēnešus Roķe strādāja gandrīz vienatnē, gaidot jaunās LR vadības konkursa rezultātus. Par tiem NEPLP paziņoja 2.oktobrī — turpmāk LR valdes priekšsēdētāja būs valsts pārvaldē un ziņu aģentūrā LETA pieredzējusī Una Klapkalne, par radio finansēm būs atbildīga Mārīte Tukiša no Radio Skonto.

Lai arī par NEPLP pretenzijām līdzšinējai LR vadībai jau kopš jūlija publiskajā telpā varēja uzzināt tie, kuri lasīja NEPLP priekšsēdētājas vietnieka Ivara Āboliņa rakstus, Roķes atlaišana septembra beigās bija negaidīta. NEPLP pārstāvja publiski paustos pārmetumus radio vadībai var sagrupēt trijos punktos — netaisnīgas atalgojuma sistēmas uzturēšana, radio satura “pārdošana” sponsoriem un reklāmdevējiem, 200 tūkstošu eiro iztērēšana par vēl nefunkcionējošu Multimediju studiju.

Kāpēc Sigitai Roķei bija jāatstāj radio, Ir viņu iztaujāja, pirms NEPLP bija paziņojusi konkursā izraudzītās jaunās valdes pārstāves.

Pēc NEPLP paziņojuma par neuzticības izteikšanu paziņoji, ka šim lēmumam ir politisks zemteksts. Ko ar to domāji?

Padome ir politiķu virzīta un tā nav neitrāla mediju vai kādu citu profesionāļu padome. Aiz lielākās daļas padomes loceķlu stāv kāds politiskais spēks. Otrs, kas man liek tā domāt, ir ļoti aktīvā interese par Latvijas Radio vispirms jau no Ventspils puses. Ļoti rūpīgi tiek sekots līdzi LR saturam un visu laiku sūtītas dažādas vēstules, prasīti dažādi paskaidrojumi.

Domāju gan, ka tā ir visiem medijiem, jo īpaši papīru plūdi sākās pēc tā saukto oligarhu sarunu publicēšanas un pēc mana paziņojuma [šovasar], ka LR raidījums Muzikālā banka pārcelsies no Ventspils uz kādu citu Latvijas pilsētu. Paralēli biju populāra persona Aivara Lemberga preses konferencēs, kas notika Ventspilī, – mans vārds tika bieži locīts un tiku apsūdzēta visādos grēkos.

Vienlaicīgi ar šo no padomes puses palielinājās dažādu prasījumu skaits. (Rāda vēstuli par NEPLP lēmumu, ar kuru LR uzlikts aizrādījums par 25.aprīļa LR1 raidījuma Labrīt sižetu. Tajā bija stāstīts par Lemberga liecību sniegšanu tiesā un izklāstīts prokurora Ilstera viedoklis, ka Lembergs apzināti vilcina lietas iztiesāšanu. LR žurnālistei pārmests, ka nav Lemberga viedokļa, lai gan vēlāk noskaidrojās, ka Lembergs atteicās runāt ar LR — red.). Mani izsauca uz NEPLP un paziņoja, ka LR ir uzlikts administratīvais brīdinājums. Es pat tobrīd nezināju – par ko. Tikai tad, kad atsūtīja dokumentu, varējām saprast, par ko radio ir sodīts un žurnāliste Zane Mače varēja paskaidrot, ka ir prasījusi Lemberga viedokli, bet viņš neko nekomentēja.

Cik vēstules saņēmi no Lemberga un Ventspils?

Te man ir 20 vēstules no Ventspils, no Ventspils domes izpilddirektora Ābeles, no partijas Latvijai un Ventspilij priekšsēdētāja vietnieka utt.

Tomēr es nevaru apgalvot, ka aiz visām padomes darbībām stāv Lembergs, tas būtu bezatbildīgi. Taču kaut kas viņus virza, citādi ir nesaprotami, kāpēc notiek šāda šausmīga cīņa par LR sakārtošanu.

Ja viņi [NEPLP] gribētu radio sakārtot, padomes un valsts kapitālsabiedrības attiecībās ir normāla sadarbības forma – var paprasīt skaidrojumus un pēc tam dot valdei uzdevumus, piemēram, šo papilddarbu piemaksu fondu samazināt par 50%. Vai līdz 1. oktobrim izbeigt  visus sponsorējuma līgumus radio. Tad ir skaidrs. Un LR līdz šim ir izpildījis visus padomes uzdevumus. Tā ir normāla forma, kā padome varētu strādāt. Nevis izklaigāties publiskā telpā. Tad cilvēkiem rodas jautājumi, kāpēc tā notiek un kāpēc šī kampaņa ir tik masīva.

Kāda ir tava versija?

Pieļauju, ka uz to ir diezgan liels iespaids pēc gada esošo Saeimas vēlēšanu tuvumam. Radio pret politiķiem un partijām vienmēr ir rīkojies ļoti korekti – ne tikai tiek kolektīvi plānots, kas nāks [uz raidījumiem], bet tiek domāts, lai visiem vārds visos kanālos tiktu dots vienlīdzīgi. Saturs tiek vērtēts gan pirms, gan vēlēšanu laikā, gan pēc tām. LR vienmēr ir bijis ļoti atbildīgs un arī ļoti kritisks. Nav tā, ka kādā informatīvā raidījumā žurnālists komplimentētu politiķiem.

Taču pats galvenais ir, ko darīs jaunās valdes locekļi. Tas, ka padome grib paklausīgu LR valdi, ir skaidrs, jo es vairāk cietu tās nepaklauības dēļ. Ja izraudzītie [LR valdes locekļi] būs augsta līmeņa profesionāļi ar vadītāja pieredzi, tad viņi nebūs paklausīgi padomei.

Es nevaru pierādīt, ir tikai sajūtas, ka tas viss notiek vienlaicīgi, ārkārtīgi intensīvi, spiediens uz radio un tā valdi, un otrā līmeņa vadītājiem. Dažādi prasījumi no NEPLP sāka nākt vai katru dienu vai katru otro dienu, ar ļoti īsiem teriņiem un milzīgiem informācijas apjomiem. Esam NEPLP vismaz 10 000 dokumentu atdevuši… Tas nav normāli, jo reāli tos pēdējos divus mēnešus LR administrācija to vien darīja, kā vāca kopā dokumentus, sacerēja atbildes.

Vai padome prasīja dokumentus par to, kas izskanēja Ivara Āboliņa paziņojumā – satura pirkšana, netaisnīgas algas?

Arī tai skaitā. Piemēram, LR5 finansējums no 2015. gada, skaidrojums par LR programmu raidlaika plānošanas neprecizitātēm, par to, ko [dīdžejs] Toms Grēviņš ir darījis vai nav darījis, par papildu darbu samaksu, kas ir dīvaini interpretēta, jo LR nav piemaksu par nekā nedarīšanu. Tā ir reāla samaksa par papildu darbu, ko cilvēks paveicis un kas nav minēts viņa darba aprakstā. Visi šie darbi tiek uzskaitīti, visi ir atrodami [dokumentos] daudzus gadus atpakaļ. To arī likums nosaka – par papildu darbu cilvēkiem nemaz nevarēja nemaksāt.

Otra lieta, ka par papildu darbiem tiek maksāts nevis no bāzes budžeta, kas veido algas, bet pamatā no dažāda veida piesaistītiem līdzekļiem, kas ir dažāda veida projektu un sponsoru naudas, arī paša radio nopelnītais. Līdz ar to visi tie darbi ir termiņā ierobežoti. Pat gribēdams nevari ielikt algā, jo projekts var ilgt, piemēram, mēnesi vai divus. Protams, LR nevienam [šī sistēma] īpaši nepatīk, visi gribētu, lai alga būtu lielāka, papildu darbus varētu salikt amata aparakstā un labi strādāt, saņemot lielāku algu. Diemžēl ar valsts finansējumu algas nebija iespējams pacelt. Tad tas tika risināts šādā veidā. Tas nav nelikumīgi.

Vai savas darbības laikā radio valdē nevarēji tomēr šo sistēmu sakārtot citādāk?

Finansējuma pietrūka, tāpēc šogad no janvāra aktīvi cīnījos par LR algu finansējuma pieaugumu. Līdz šim fiziski nebija naudas, ko ielikt algās. Lai sakārtotu tieši šo jomu, lai palielinātu algas, cīnījos par algu budžeta palielinājumu.

Tagad valdība to ir apstiprinājusi (gandrīz 440 tūkstošus eiro – red.), dokuments ir Saeimā, un tā būs pirmā reize, kad 15 vai cik gados LR vispār tiek palielināts atalgojuma budžets. Jo algu daļa ne tikai nav pieaugusi, bet ļoti būtiski – par kādiem 30% – samazinājās 2008. krīzes gadā.

Visu laiku ir notikusi lāpīšanās. Nevienam tas nepatīk, ne es kā vadītāja, ne arī LR darbinieki par to nav priecīgi. Normāli būtu citādāk. Arī šajā jautājumā NEPLP parādīja savu nekompetenci un nevēlēšanos iedziļināties jautājumā, pat nevaicāja skaidrojumu, par ko piemaksas darbiniekiem tiek maksātas. Ja būtu pētījuši jautājumu rūpīgāk un atnākuši uz radio, uzzinātu un saņemtu skaidrojumus.

Kāpēc domā, ka viņi to nav darījuši?

Tāpēc, ka viņiem šī informācija nav pieejama. Modeli NEPLP zina, ka tā ir samaksa par papildu darbu, ka ir šī piemaksu daļa, katru ceturksni, katru mēnesi sniedzam atskaiti par budžeta izpildi.

Padomes locekļa Āboliņa pārmetums ir tas, ka atalgojuma sistēma ir netaisnīga. Vai tas ir spiediens arī pret konkrētiem cilvēkiem, kuri būtu jāatlaiž?

Pats formulējums – netaisnīga samaksa – ir stipri sociālistisks. Ja cilvēks saņem par padarīto darbu, labi zinām, īpaši radošajās industrijās, ka tādi cilvēki vienmēr saņems vairāk par tiem, kuri godprātīgi izdara savu darbu, bet papildu darbus nevēlas vai nevar veikt. Netaisnīgā sadale izklausās dīvainai. Visi šie “šokējošie” paziņojumi – tā jau nav būtība. Būtība ir – atrast kaut ko, lai pamatotu izrēķināšanos ar nepaklausīgajiem.

Vai tas nozīmē, ka jaunā valde “iztīrīs” radio?

LR darbinieki vakar (28. septembrī), kad es ar viņiem runāju, to tieši tā arī uztvēra. Tajā [NEPLP] preses konferencē ar mani tika galā ātri, vienlaicīgi tika nosaukta virkne otrā līmeņa [radio] vadītāju, kuri arī esot visādas šausmu lietas LR sastrādājuši. Būtībā visi tie cilvēki to ir uztvēruši kā skaidru paziņojumu, ka acīmredzot sekos izrēķināšanās arī ar viņiem.

Kuri tie ir – LR1 vadītāja Inese Matjušonoka, LR5 vadītāja Anna Platpīre?

Neatceros visus uzvārdus, bet tajā virknē bija programmu vadītāji. Tie jau ir tie cilvēki, kuri savas programmas sargā no jebkādas ārējas iejaukšanās. Par to, ka šie programmu direktori nav ērti, runājusi arī pati padome jau no paša sākuma. Ne jau vakar bija pirmais Āboliņa paziņojums, vērsts pret programmu direktoriem. Viņš programmu direktorus publiskajā telpā izvazāja jau jūnijā. Arī man, kad pavasarī veidoju LR restrukturizācijas plānu, pavisam tieši viņš un ne tikai viņš ir teicis — kāpēc es taisu tādu plānu, kurā nav paredzēts atlaist direktorus. Domāju, ka tie direktori ļoti traucē.

Kāpēc traucē? Un kas bija tava komanda, vai paliki viena?

Atbalsts radio iekšienē man bija, bet ne gluži satura veidošanā, jo es ļoti respektēju redakcionālo autonomiju un nevienu brīdi negribēju ierādīt taciņu, ka kaut kāda valde, kas nāktu pēc manis, var kaut kā ietekmēt radio saturu. Redakcionālajā darbā nejaucos iekšā.

Brīžos, kad notika kāda cīkstēšanās [ar padomi], apzināti necentos iesaistīt LR darbiniekus, jo labi saprotu, cik lielas iespējas ir ar radio darbiniekiem izrēķināties, ja kāds to gribētu. Bet tajā brīdī, kad LR darbinieki paši satraucās un vasarā īstenoja protesta akcijas [pret LR5 satura izmaiņām un padomes ieceri noteikt programmā atskaņojamās latviešu mūzikas proporcijas], tad, protams, biju kopā ar darbiniekiem. Pieļauju, ka tas ir arī viens no maniem grēkiem, par ko tagad esmu samaksājusi. Tas princips [padomei] bija tāds – vai nu tu esi ar mums vai pret mums. Un es nostājos pret padomi kopā ar LR darbiniekiem. Tas bija loģiski.

Vai tev bija bija sava komanda, uz kā balstīties, veicot pārmaiņas, ko no tevis prasīja NEPLP?

Ar pārmaiņām bija grūti. Bija, kas tās atbalstīja un kas neatbalstīja jau paša no sākuma. No sākuma man radio gāja diezgan grūti, bet kādā brīdī vismaz otrā līmeņa vadītājus izdevās pārliecināt par pārmaiņu nepieciešamību. Beigās, kad valdē paliku viena, jau plānojām un domājām kopā. Man bija plāns, ka pārmaiņu pirmais solis vismaz daļēji būs ieviests.

Kas tas bija?

Mana ideja bija, ka redakcionālie lēmumi jāpieņem trīspakāpju sistēmā ar trijiem filtriem, lai nebūtu iespējama situācija, ka LR kāds cilvēks, producents vai kas, vienpersonīgi var pieņemt lēmumu par to, kas parādās ēterā. Šis siets būtu spēcīgāks un lēmumi būtu pieņemti kolektīvi, nevis viena cilvēka skatījums.

Kāpēc tas bija vajadzīgs?

Tas ir nepieciešams modernā mūsdienīgā medijā, un tas nostiprina redakcionālo atbildību un arī neatkarību. Jo lielāks filtrs un vairāk sienu līdz ēteram, jo ir lielāka garantija, ka ēterā nevar nonākt neprofesionāli, ietekmēti vai kā citādā veidā [radīti sižeti].

Vai tev bija bažas par radio profesionālo līmeni?

Tā bija lieta, ko gribēju stiprināt un attīstīt redakcionālajā pusē, lai saturs ir gan koordinēts, gan apspriests, kolektīvi plānots, lai ir kolektīvi analizēts. Galvenie redaktori pēc tam to saturu lielākās līnijās plāno un koordinē, skatās kopā.

Man bija ideja arī par vienu radio galveno redaktoru. Jo es kā LR valdes locekle šo LR galvenā redaktora pienākumu veikt nevaru. Saturs ir jākoordinē un jāplāno, ir jāredz viss LR kopā, nevis pa atsevišķām programmām. Man tas likās ļoti svarīgs amats, ko gribēju ieviest, bet tas bija arī finansējuma jautājums — pastiprināt satura vērtēšanu un kontroli. Ierobežotā finansējuma dēļ satura vērtēšana tagad notiek pa redakcijām, bet plašāka vērtēšana jau ar konkrētu ekspertu piesaisti, ar padziļinātiem pētījumiem notiek par maz. Tur arī radio jādarbojas pastāvīgi, ne tikai mācību centrā, kas organizē [žurnālistu] mācības un kvalifikācijas paaugstināšanu, bet plašāk, kad tas viss ir [sajūgts] kopā ar satura vērtēšanu un analīzi.

Galvenais redaktors ir tikai un vienīgi finanšu jautājums. Gribēju to atrast atklātā konkursā.

Sociālajos tīklos klejo stāsts par žurnālistu Edgaru Kupču, kuru esi aizstāvējusi no atlaišanas. Kas notika?

Par viņu pavasarī bija diezgan skaidri norādījumi no padomes ar jautājumu – kad jūs beidzot atlaidīsiet Kupču? Pirmkārt, Kupčs bija ļoti kritisks pret padomi, viņam bija daudz sižetu par padomi, kas NEPLP nepatika. Otrkārt, viņam bijuši sižeti arī par politiskajām partijām, kuru deleģētie pārstāvji sēž padomē. Viņš ir kaislīgs cīnītājs gan pret Lembergu, gan par Jelgavu [kur vadībā ir ZZS], bija sižeti par Nacionālo apvienību, kuru padomē pārstāv Āboliņš. Viņa sižeti ir drosmīgi un pat zināmā mērā bezkaunīgi.

No Āboliņa puses tas bija skaidrs un nepārprotams jautājums – kad mēs atlaidīsim Kupču? Arī [NEPLP vadītāja] Dace Ķezbere un [padomes locekle] Gunta Līdaka man ir žēlojušās par Kupču.

Man ar Kupču un radio Ziņu dienesta vadību bija saruna — ja tagad viņš ir zem lupas, tad viņam savā darbā jābūt izcilam. Piecpadsmit reizes jāpārbauda katrs vārds, ko viņš palaiž ēterā.

(NEPLP pārstāvis Āboliņš šo situāciju Ir skaidro citādāk – Roķe pati ar viņu esot sazinājusies un ar īsziņas palīdzību informējusi par vēlmi pieņemt “netīkamus” lēmumus attiecībā uz Kupču. Āboliņš ieteicis jautājumu risināt ar Latvijas Žurnālistu asociācijas starpniecību. Roķe Ir atzīst, ka Kupčam bija sižeti, pēc kuru publiskošanas radio saņēma pārmetumus un pat tika iesūdzēts tiesā — red.)

 

Par satura pārdošanu. Āboliņš ziņojumā piesauca raidījumus LR1 Kā labāk dzīvot un LR2 Greizie rati – tajos esot notikuši konkrētie satura pārdošanas gadījumi. Medijos strādājošie labi zina, ka “gudri” producenti joprojām var iešmugulēt pirkto saturu, jo vēlme pirkt rakstus un raidījumus nekur nav pazudusi.

Manas struktūrreformas mērķis bija, lai nekas tāds nebūtu iespējams. Par konkrētiem Āboliņa pārmetumiem – tie visi ir likumīgi sponsorēšnas līgumi, kuros sponsors tika piesaukts un attiecīgi norādīts. Likums to visu radio atļauj. Mūsu līgumi un likums nosaka, ka sponsors ne tikai ir jāatdala [no satura], bet arī jānorāda. Ja tas nenotiek, redaktori var nopelnīt disciplinārsodu.

Laiku pa laikam LR tiek iedarbināta ētera izvērtēšanas komisija, kas konkrētās dienās sēž un klausās radio, tad sniedz savu atzinumu. Ja kaut kas nav noticis pareizi, programmas direktoram jāraksta paskaidrojums vai jāiegūst paskaidrojums no vaininieka. Turklāt sponsoram nav nekādu iespēju ietekmēt raidījuma saturu. Raidījumu Kā labāk dzīvot vērtēja vasarā vai pavasarī, un tā ir konkrēto direktoru atbildība.

NEPLP nevienu no šiem raidījumiem nav noklausījies. Arī Āboliņš teica, ka nav raidījumu noklausījies, bet redzējis tikai sponsorējuma līgumu. Un tādi tie ir.

Salīdzinot ar to laiku, kad sāku strādāt LR, esmu jau virkni sponsorējuma līgumu izbeigusi. Taču tā [ar sponsorējumu] var saražot vairāk satura – tas ir vienīgais attaisnojums. Pieņemsim, ka mums LR2 vajag dārza raidījumu, bet finansējuma tam budžetā nav. Tad meklējam sponsoru. Šī sponsorējuma nauda aiziet raidījuma veidotājiem, un tās ir tās lielās piemaksas.

Visi Āboliņa minētie “šausmīgie” gadījumi [par satura pirkšanu], tie līgumi jau sen izbeigušies. Raidījumiem Kā labāk dzīvot un Greizie rati sponsors deva konkursa balvas un attiecīgi tika norādīts saturā. Mēs tagad necenšamies slēgt sponsorējuma līgumus tur, kur to nevajag darīt.

Viena “šausmu aina” par [lielajām] piemaksām ir arī tas pats radioteātris, kuram krīzes laikā finansējumu nogrieza gandrīz līdz minumumam. Tagad to taisa par mecenātu naudu, un viņu uzstādījums ir – radošiem cilvēkiem ir atbilstoši jāsaņem. No atvēlētās summas radiolugai pat gribēdama nevaru paņemt nost naudu un iztērēt kam citam. Un kas tad ir “pārāk liela nauda”? Vai cilvēkam, kas ir sakomponējis mūziku lielai radiolugai, būtu šausmīgi daudz saņemt [atalgojumā] pāri tūkstotim? Un šim cilvēkam ir jājūtas vainīgam, ka viņš savu darbu ir darījis?

Tev pārmeta arī par Multimediju studijas izbūvei iztērētiem 200 000 eiro. Kāpēc šīs studijas joprojām nav?

Tā ir jauna LR studija [Doma laukumā]. Tur būs paredzēts veidot ne tikai audio, bet arī audiovizuālo saturu. 200 000 eiro ir summa kopā ar aprīkojumu, kas jau tagad tiek lietots citās studijās un citām vajadzībām.

Pārmetums man par Multimediju studiju ir smieklīgs, jo paātrināt šo [studijas nodošanas] procesu nekādā veidā radio nav iespējams – studija ir pabeigta, tā ir jānodod ekspluatācijā. Pēc Maximas traģēdijas prasības būvniecībai, it sevišķi darba telpām, ir augstas. Tās visas ir jāizpilda. Turklāt studija manā pārziņā nonāca tikai pirms pusgada, tā bija Lavrinoviča atbildība, kas nodarbojās ar būvniecību. Man tagad tiek pārmests, ka es pusgada laikā neesmu nodevusi studiju!

Turklāt padome ir labi informēta par studijas darbu gaitu. Palicis pats pēdējais, lai būtu perfekta kārtība – studija ir gatava, tur varētu jau strādāt, bet, atbildīgi peejot procesam, mums ir atlicis izbūvēt ventilācijas cauruli. Gaidām projektu saskaņošanas un pārskaņošanas. Tā ir birokrātiskā darba daļa.

Kam šī studija ir domāta? Arī LTV?

Mums bija doma, ka šajā studijā varētu īstenot sadarbību ar LTV, jo televīzijai savulaik bija interese par radio jauniešu saturu, kas LTV ir pašvaks. LR ir vislabākais jauniešu saturs, ko veido LR5, kam ir arī pazīstams zīmols. Bija doma, ka šo [televīzijas] saturu varētu veidot studijā, balstoties uz LR5 saturu. Bija plāni par kopīga informatīvi analītiskā satura veidošanu.

LR bija plāni arī, ka studijā varētu veidot savu audiovizuālo sociālo tīklu saturu, studijā varētu notikt mazi koncertiņi. Viss tur “pa lielam” ir gatavs, bet neļāvu tur strādāt, kamēr nav visi dokumenti kārtībā. Mēs neesam nekāds kaktu kantoris, lai nepildītu valsts likumus. Uzskatu, ka tas vispār nav [nekāds] pārmetums. Izskatās, ka uz ātru roku ir kaut kas paķerts, lai būtu kaut kas, ko man pārmest.

Kā vērtē LTV un LR apvienošanās iespēju?

Tas jautājums šobrīd atkal ir aktuāls. Pirms kāda laika tas sāka atkal cirkulēt – padome atbalsta apvienošanos, Saeimas Cilvēktiesību komisija atbalsta. Domāju, ka tālā nākotnē apvienošanās ir loģiska, bet tagad tas būtu mazliet bīstami, ņemot vērā oligarhu sarunas un visu pārējo, ko lasījām un dzirdējām. Bažas par to, ka šis milzīgais informatīvais resurss [sabiedriskais medijs], kas var ietekmēt cilvēku prātus, nenonāk vienās rokās vai vienā pārziņā.

Žurnālā Ir publicētajās oligarhu sarunās Lembergs saka: “To televīziju daudzmaz sakārtoja, valsts televīziju, bet tas valsts radio, kā bija, tā palik.” Un Šlesers saka: “Un pieņemt lēmumu optimizēt, pārlikt jaunās telpās radio, bet viena vadība.”

Tā situācija nav mainījusies arī tagad [pēc Lemberga domām], LR kā bija nesakārtots, tā tas ir. Tieši tas jau rada bažas, kāpēc ap LR sacelta tik liela jezga un kāpēc LR ir tagad zem lupas. LR vienmēr ir dzīvojis un strādājis savu dzīvi, un nekādas šausmas nav notikušas. Saturs ir saražots, programmas strādā, raidījumi iet, un pēkšņi vienā brīdī visa padome divus mēnešus nodarbojas tikai ar LR.

Tev pārmeta arī darbības imitāciju.

Tas arī ir pietiekami nekompetents apgalvojums – vienai vadīt milzīgu valsts kapitālsabiedrību ar daudziem darbiniekiem – tur nekāda darbības imitācija nav iespējama, jo darbu ir vairāk nekā vari jaudāt apdarīt. LR ir piecas programmas, katrai ir sava specifika, un es katru programmu vērtēju kā atsevišķu uzņēmumu. Tas nozīmē, ka vadi bezmaz vai piecus uzņēmumus. Aktivitāšu ir ļoti daudz, pavasarī vispār nespēju saskaitīt stundas, cik pavadīju darbā.

Uz kuriem cilvēkiem balstījies darbā?

Tie ir otrā līmeņa vadītāji, kuri ir profesionāļi, ilgus gadus strādājuši. Ja viņu nebūtu, es nevarētu nevienu dienu nostrādāt radio. Jo jāsaprot, ka radio progarmma jau sen nav tikai ētera signāls, bet tā ir arī digitālā vide.

Varbūt tomēr bija vajadzīgs nomainīt kādu no ilglaicīgi strādājošajiem, lai iegūtu jaunu vēsmu radio.

Pavasarī [pārmaiņu] sākums bija grūts un man ir žēl, ka tam tika norauta bremze. Cilvēki tika iesaistīti pārmaiņu procesos un beigās viņi bija tiem gatavi. Kad Āboliņš uzrakstīja rakstu, ka LR darbinieki nav gatavi pārmaiņām, darbinieki paziņoja, ka ir gatavi ierakstīt savu džinglu, kurā pateica, ka ir par pārmaiņām. Darbinieki jau bija uz tā pārmaiņu viļņa un gribēja iesaistīties, jo tā tas nedarbojas – kāds kabinetā [kaut ko] izdomās… Vajag kolektīvam izstāstīt, [kādas būs pārmaiņas, kas jāveic].

Vai sevi sajūti kā karogu, kas iet pa priekšu lielai organizācijai?

Biju ieskrējusies, ticēju savai vīzijai, gribēju, lai to saprot atslēgas cilvēki un iesaistās. Biju ļoti aizrāvusies ar moderna un eiropeiska radio ideju, jo biju pētījusi arī citu radio pieredzi.

Tomēr arī vecajai valdei bija iekšējs konflikts – tev ar Pauliņu un Lavrinoviču.

Jā, viņi kaut ko it kā gribēja darīt, bet nekas nenotika, tas man nepatika. Pauliņam trūka līderisma, spēka kaut ko virzīt un darīt, bet man nebija mandāta vienai to darīt. Taču bija arī virkne citu lietu, uz ko skatījāmies atšķirīgi.

Kā pa šiem gadiem vērtē NEPLP uzraudzību un sadarbību?
Nav nekādas sadarbības – tā jau nav sadarbība – dokumentu izprasīšana. Sadarbībai jābūt, bet padomei nav jāvada LR. Tāpēc tur ir iecelta valde, kas ir uzņēmuma vadība un par to ir atbildīga. Padome ir kapitāldaļu turētāja ar likumā noteiktām pilnvarām – uzraugs, bet viņiem nav operatīvi jāvada uzņēmums. Tas, ko viņi [man] prasa, ir uzņēmuma operatīvā darbība. Padomei jānodarbojas ar stratēģiskām lietām.