Nobela prēmija fizikā šogad piešķirta amerikāņu zinātniekiem Raineram Veisam, Berijam Berišam un Kipam Tornam par ieguldījumu starptautiskajā projektā LIGO un gravitācijas viļņu novērošanu, otrdien paziņoja Nobela komiteja.
Viņi savā starpā sadalīs prēmiju deviņu miljonu Zviedrijas kronu (940 500 eiro) apmērā. Pusi Prēmijas saņems Veiss, bet Berišs un Torns saņems otru pusi, ziņo LETA/AFP.
“Viņu atklājums satricināja pasauli,” pavēstīja Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas priekšsēdētājs Jērans Hānsons.
Starptautiska zinātnieku komanda pagājušajā gadā novēroja pirmos tiešos pierādījumus par gravitācijas viļņiem jeb viļņošanos laiktelpā, ko Alberts Einšteins savā relativitātes teorijā paredzēja pirms gadsimta.
Kad pirms aptuveni 1,3 miljardiem gadu sadūrās divi melnie caurumi, abu milzīgo masu apvienošanās radīja vilni, kas ceļoja cauri kosmosam un 2015.gada 14.septembrī sasniedza Zemi, kad to fiksēja sarežģīti instrumenti.
Fenomenu novēroja starptautiskā projekta LIGO (“Laser Interferometer Gravitational-wave Observatory”) divi ASV esošie pazemes detektori, kuriem jāpamana gravitācijas viļņu niecīgās vibrācijas. Zinātniekiem mēnešiem ilgi nācās apstiprināt datus un pārbaudīt tos kopā ar kolēģiem.
Lai arī zinātnieki iepriekš bija spējīgi aprēķināt gravitācijas viļņus, tos nekad agrāk nebija izdevies novērot tieši. Zinātnieku atklājums ļaus pārbaudīt pašlaik pastāvošo teoriju par Visuma rašanos.
Pagājušajā gadā balva tika piešķirta Lielbritānijā dzimušiem zinātniekiem Deividam Dž. Tulesam un otra puse kopīgi Dankanam Haldeinam un Džonam Maiklam Kosterlicam par topoloģisko fāzes pāreju un vielas topoloģisko fāzu teorētiskiem atklājumiem.
Pagaidām nav neviena komentāra