Eksperti: “Zapad 2017” piedalīsies daudz vairāk militāristu nekā oficiāli ziņots

Novērotāji uzskata, ka šīs būs lielākas mācības nekā pērn “Kaukāzs 2016”, kurās piedalījās ap 122 tūkstošiem militārpersonu

Baltkrievijas un Krievijas kopīgajos militārajos manevros “Zapad 2017”, kuru aktīvā fāze sākas ceturtdien, piedalīses daudz vairāk Krievijas karavīru un militārās tehnikas, nekā tas tiek oficiāli deklarēts, raksta “Deutsche Welle”.

Mācībās, kas ilgs līdz 20.septembrim, piedalīsies 12 700 karavīru, to skaitā 3000 no Krievijas, ziņo oficiālie avoti. Tas ir tikai mazliet zem Vīnes vienošanās paredzētās 13 tūkstošu robežas, kuru sasniedzot, mācību rīkotājiem jāuzaicina EDSO novērotāji.

Krievijas militārais komentētājs Aleksandrs Golcs DW teic, ka Krievija jau sen ir atradusi iespēju, kā apmānīt sabiedrību par patieso armijas līdzdalību šādās mācībās. Līdztekus oficiālajām mācībām “Zapad” notiek virkne citu manevru, kuros pēc trauksmes izsludināšanas var iesaistīt no 13 līdz pat 40 tūkstošiem militārpersonu, saka Golcs.

Pēc viņa domām, šī ir iespēja pēkšņai karaspēka pārdislokācijai noteiktā reģionā, iesaistot daudz lielāku skaitu karavīru un tehnikas, nekā par to iepriekš paziņojusi Maskava.

Kā piemēru tam Golcs min masu medijos izskanējušo informāciju, ka “Zapad 2017” būs iesaistīti daudz lielāki Krievijas spēki – oficiāli tika paziņots, ka Krievija septembra manevros iesaistīs 5,5 tūkstošus militārpersonu. Savukārt avīze “Krasnaja zvezda” septembrī rakstīja, ka “15. miera uzturēšanas brigāde, kas dislocēta Samārā”, dosies uz mācībām “Zapad”. Tas vien jau nozīmē 3000 cilvēku līdzdalību.

Vēl pirms kāda laika – maijā – Baltijas karaflotes komandieris viceadmirālis Aleksandrs Nosatovs ziņu aģentūrai “Intefaks” teica, ka “Zapad 2017” būs iesaistīta arī visa Baltijas flote – “praktiski visas jūras, kājnieku un aviācijas spēku vienības un līdzekļi”. Oficiāli tiek ziņots, ka mācībās piedalīsies tikai 10 karakuģi. Pavasarī Baltkrievijas militārā vadība paziņoja, ka manevros piedalīsies arī daļa Krievijas Rietumu kara apgabala 1. tanku armijas spēku.

“Tam pievienojot vēl Iekšlietu karaspēka, Federālā drošības dienesta, Ārkārtas stāvokļa ministrijas un Bruņoto spēku taktiskās mācības, par kurām preses konferencē runāja Krievijas aizsardzības ministra vietnieks, var pieskaitīt vēl vairākus desmitus tūkstošu iesaistītu cilvēku,” teica Golcs. “Kādi gan 12,7 tūkstoši dalībnieku, ja mācībās piedalās visa Baltijas flote un 1. tanku armija?” retoriski vaicā militārais apskatnieks.

Pēc viņa domām, “Zapad 2017” kopā ar visām paralēlajām mācībām un pēkšņajām trauksmes pārbaudēm piedalīsies “visi 100 tūkstoši militārpersonu”.

Arī Minskas Stratēģisko un ārpolitikas pētījumu centra direktors Arsēnijs Sivickis piebilst, ka atklāto informācijas avotu analīze rāda – Krievija uz vietām, kas nav saistītas ar Baltkrievijas un Krievijas kopīgajām militārajām mācībām, aktīvi pārvieto lielu skaitu militārās tehnikas. Viņš pieļauj, ka to Krievijas vadība vēlas izmantot kā “ārpolitikas instrumentu”. “Šādu darbību mērķis – izdarīt politisku spiedienu uz valstīm, kas ir NATO un Eiropas Savienības locekles, spekulēt ar Eiropas elites bailēm no iespējama jauna liela kara,” uzskata Sivickis.

Pēc viņa domām, šā gada manevri septembrī varētu būt vēl daudzskaitlīgāki nekā pērnās mācības “Kaukāzs 2016”, kurās piedalījās ap 122 tūkstošiem militārpersonu.

Savukārt Golcs atgādina, ka 2014.gada februārī Kremlis, maskējoties aiz pēkšņas trauksmes pārbaudes, “savu karaspēku nekontrolēti koncentrēja pie Ukrainas robežas, anektēja Krimu un sagatavoja karadarbības bāzi Donbasam”.

Analīzi par manevriem “Zapad 2017” lasiet žurnālā “Ir” šeit.