Latvija nav vispazīstamākā valsts pasaulē. Bet šad un tad mums izdodas.
Mums ir spēcīga medikamentu industrija, kura ne tikai ražo, bet arī veic pētījumus un atklāj jaunas zāles. Viena no tām ir Meldonijs jeb Mildronāts, ko pielieto sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, kā arī vispārējai darbaspēju paaugstināšanai. Bet, tāpat kā daudzas citas zāles, tās ir aizliegtas sportistiem, jo skaitās dopings. Mildronāts parādījās pasaules ziņās 2016. gada martā, kad tika konstatēts, ka bijusī pasaules labākā tenisiste Marija Šarapova to bija lietojusi Australian Open tenisa turnīra laikā.
Pēc diskvalifikācijas Šarapova atgriezās profesionālā tenisā 2017. aprīlī. Augusta beigās viņa sāka ar labām sekmēm US Open turnīrā. Bet tad atkal Latvija kļuva par klupšanas akmeni. Šarapovai ceturtajā kārtā pretī stājās liepājniece Anastasija Sevastova, kura trijos setos uzvarēja, un izsita Šarapovu no turnīra.
Medikamenti ir liels bizness ar lielu peļņu. Ir sevišķi izdevīgi, ja zāles ir uzņemtas kompensējamo zāļu sarakstā. Tas ir, pirmkārt, drošs ienākumu avots, jo valsts samaksā lielāko daļu no cenas. Otrkārt, tas ir imprimaturs, ka zāles ir drošas un efektīvas.
Bet kā tas izskatās Latvijā? Ko lai mēs domājam, ja kādu zāļu efektivitāti apšauba trīs profesionālās ārstu organizācijas (tostarp, tieši to speciālistu asociācija, kurai domātas šīs zāles)? Nerunāsim par kaut kādām eksperimentālām zālēm, bet tādām, kuras jau ir kompensējamo zāļu sarakstā un kuras 2016. gadā pārdeva 4 miljonu eiro apjomā. Ārstu organizācijas norādīja uz nopietniem trūkumiem pētījumos par zāļu efektivitāti un lūdza to izņemt no kompensējamo zāļu sarakstu, kā arī vispār pārskatīt oficiālās ārstēšanas vadlīnijas, kas paredz šo zāļu lietošanu.
Kāda reakcija no ražotāja un veselības ministres? “Mums nav nepieciešami zinātniskie pierādījumi, lai redzētu efektivitāti,” teica ražotāju firmas attīstības direktors. “Kādas sociālās grupas rakstīta vēstule, ka man kaut kas nepatīk, šobrīd neko nepalīdz,” teica veselības ministre. Un tā arī neņēma vērā “kādas sociālās grupas” (patiesībā ārstu un speciālistu) nopietnās bažas.
Vai šīs zāles – RIGVIR – ir patiešām efektīvs līdzeklis vēža ārstēšanai? Iespējams, ka drīz uzzināsim, jo firma taisās veikt pētījumus, lai dabūtu apstiprinājumu pārdošanai Eiropas Savienībā. Bet izrādās, ka Latvijas pacientiem un Latvijas valsts finansējumam “nav nepieciešami zinātniskie pierādījumi”. Bēdīgi.
Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors
Komentāri (21)
Absints 13.09.2017. 14.58
Par RIGVIR nav īstu pētījumu par to efektivitāti. Droši vien nevajadzēja tās iekļaut kompensējamo zaļu sarakstā. Taču, ja tās tur ir, bet pierādījumu par to neefektivitāti vai kaitīgumu nav, tad nevajadzētu šo kļūdu taisīt atkaļ, un ņemt ārā. Citiem vārdiem- lēmumam bija un ir jābalstās uz zinātniski pamatotiem argumentiem, līdz tam iesaldējot “status quo” . Tikai tā tas būs objektīvi.
1
Ēriks > 14.09.2017. 11.41
Pētījumu metodes ir dažādas,turklāt tās mēdz attīstīties un mainīties,prasības ticamībai tiek pastiprinātas,tāpēc teikt,ka nav īstu pētījumu,nav pareizi.
https://www.google.lv/search?q=Zin%C4%81tnisk%C4%81+darba+metodolo%C4%A3ija.metodes&oq=Zin%C4%81tnisk%C4%81+darba+metodolo%C4%A3ija.metodes&aqs=chrome..69i57.26720j0j8&sourceid=chrome&ie=UTF-8
PPT]Zinātniskā darba metodoloģija Metodes
0
jurisml_inbox_lv 13.09.2017. 07.50
valsts kompensēšanai viemnmēr atrod kādu medikamentu , kurš visvairāk nepieciešams slimajiem un tad usit kārtīgu cenu , mums labi zinot , ka valsts ar naudu dzīvo kā ar malku , no šīs kompensēšanas valstij maz tiek , jo nopelna farmācijas biznesmēņi , patreiz ir nojausma , ka ar šito medikamentu krietni var uzvārīties , jo patlaban šī slimība sit augstu vilni , bet zāles ir legāla narkotika bez kuras slimais nevar iztikt , normāli buutu ja valsts nepieļautu šadu biznesu uz nelaimīgo rēķina , bet pie mums valda naudas maisi , kuri spēj nolobēt nenolobējamo, tā tas ir ne tikai medicīnā , bet visos līmeņos kur tiek skarts valsts budžets , ja tas tā turpināsies , valsti novedīs pie kraha , kā tas jau patlaban notiek krievijā , bet miljonāriem par valsti , valsts esam arī mēs, nospļauties , peļņas kāre ir neārstējam kaite ,valstij taču vajadzētu rūpēties par saviem pavalstniekiem , par vēlēšanām kurās ļaudis piedalās , šeit maz jēgas izteikties
0
Anonīms 13.09.2017. 10.49
jā – Latvijas valsts kārtējo reizi nodemonstrē attieksmi pret saviem pilsoņiem – kā pret aborigēniem 17.gs.
Savulaik pat EP deputāte Vaidere rakstīja, ka Eiropā ir negodīga , netaisnīga attieksme pret patērētājiem – ka Austrumeiropai tiek viss nekvalitatīvais, viss neveselīgais sliktais. Vaidere solīja pret to cīnīties … ha ha ha – Eiropa nobāl ar savu cinismu salīdzinājumā ar Latvijas valsti
Priekš Eiropas veiks pētījumus, tikmēr vietējos aborigēnu baros ar šīm zālēm tik un tā
Manā vērtējumā ministrei un iesaistījaiem bezatbildīgajiem ierēdņiem un ārstiem ir jāatkāpjas
Kur Vaidere – kur saeimas deputāti, kuri tā “cīnās” par cilvēktiesībām, kur prezidents ?
0