Vienošanās ir par papildus līdzekļu piešķiršanu veselības aprūpei 200 miljonu eiro apmērā un ceļu sakārtošanai
Valdība ministriju prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā sadalījusi 345 miljonus eiro, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa stāstīja, ka iepriekš jau tika panākta vienošanās par papildus līdzekļu piešķiršanu veselības aprūpei 200 miljonu eiro apmērā un ceļu sakārtošanai – 25 miljonu eiro apmērā. Savukārt citiem atbalstītajiem pasākumiem nākamgad tiks papildus novirzīti 120 miljoni eiro, 2019.gadā – 101 miljons, bet 2020.gadā – 266 miljoni eiro, tajā skaitā 144 miljoni iezīmēti veselības nozares finansēšanai.
Finanšu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka demogrāfijas sekmēšanai nākamā gada budžetā papildus piešķirti 28,2 miljonus eiro, bet sociālo programmu stiprināšanai, tostarp atbalstam audžuģimenēm un aizbildņiem, – 8,4 miljonus eiro.
Iekšējās drošības stiprināšanai, tostrap Austrumu robežas sakārtošanai, nākamā gada budžetā papildus tiks novirzīti 11,7 miljoni eiro, atbalstam vienīgā mājokļa iegādei tiks papildus novirzīti četri miljoni eiro, bet kultūras jomas attīstībai – 4,2 miljoni eiro.
Augstākās izglītības pedagogu atlīdzību paaugstināšanai nākamajā gadā piešķirti 3,7 miljoni eiro, savukārt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešanai Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem tiks atvēlēti 5,7 miljoni eiro.
Kā ziņots, pārceļot Liepājas cietuma būvniecības termiņu, 2018.gada fiskālā telpa tika palielināta no iepriekš aplēstā 81 miljona eiro līdz 117 miljoniem eiro.
Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja virkni ministriju iesniegto prioritāro pasākumu 2018.gada budžetā, tostarp nodrošinot atalgojuma pieaugumu augstskolu pedagogiem, piemērojot samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, kā arī nodrošinot pabalsta pieaugumu daudzbērnu ģimenēm. Savukārt atsevišķiem ministriju prioritārajiem pasākumiem tika meklēti papildu divi miljoni eiro.
Iepriekš Ministru kabinets arī atbalstīja no nākamā gada budžeta piešķirt papildus finansējumu veselības nozarei un ceļiem. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš sacīja, ka finansējums veselībai un ceļiem tika piešķirts ārpus fiskālās telpas.
Nākamos trīs gadus neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionārajās ārstniecības iestādēs piešķirti papildus 7 801 592 eiro. Programmā “Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums” atbalstīts finansējums 2018.gadam 85,3 miljonu eiro apmērā, 2019.gadam – 99,6 miljonu eiro apmērā un 2020.gadam – 105,5 miljonu eiro apmērā.
Tāpat valdība atbalstīja priekšlikumu, atbilstoši Eiropas Komisijas pieļautajai deficīta atkāpei, veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai 2018.gadā paredzēt papildu 113,4 miljonus eiro un 2019.gadā 149,9 miljonus eiro.
Atbalstīts arī priekšlikums nodrošināt finansējuma pieaugumu valsts autoceļiem, palielinot finansējumu Satiksmes ministrijas budžeta programmā “Valsts autoceļa fonds” 2018.gadam un 2019.gadam 25 616 453 eiro apmērā, bet 2020.gadam – 37 285 510 eiro apmērā.
Komentāri (26)
Absints 12.09.2017. 17.21
PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ir lielākā muļķība, ko izdarījusi šī valdība.
Pati ideja jau kārtējo reize laba, bet atkal redzams, ka Saeimā nav cilvēku ar smadzenēm, kas spēj šo likumu adekvāti izvērtēt. Tas ir tipiski populistisks gājiens pirms vēlēšanām, jo labi domātais likums vienkārši- nedarbosies…
Es visu laiku Saeimu aicinu pieņemt likumu, kas aizliedz pakāpt citus likumus. Ideja tak laba un pareiza.. Šis likums ir tieši no tās pašas sērijas..
1) Jau tagad visas zemenes ir Latvijas, kaut saimniecībās, kurās itkā tās audzē, zemeņu lauku pat nav (atceraties raidījumu). Cik ir par to sodīto? Kādi ir apsvērumi, ka tā tas vairs nebūs? Vai ir kaut kā pastiprināta cīna par to? Domāju, ka esam radījuši labus apstākļus “raksturīgo” augļu un dārzeņu ievešanai no ārvalstīm, un uzdošanu par savējiem. Faktiski, šis ir vēl viens kārtējai Saeimas šedervs, kas stimulē ēnu ekonomiku. Pieņēma likumu, piemēram, par aizliegumu izmantot zvērus cirkā.. Vai tāpēc izrādes nenotiek? Kāpēc, lai te būtu citādāk?
2) Kāpēc tieši dārzeņiem…? Kāpēc ne labībai, piemēram. Vai pienam? Kāpēc šie lauksaimnieki tiek diskreditēti? Vai privilēģiju radīšana atsevišķai lauksaimniecības nozarei nav ar mērķi lauksaimniekus sanaidot? Jeb Dūklavs gribēja novērst uzmanību no viņa kalpošanas oligarhiem?
Tālāk par medicīnu. Nu nav jēgas ūdeni liet tai caurā sietā. Medicīnas nozare ir jāreformē, citādi nav cerību, ka kaut kas mainīsies. Valsts ķirurgam tagad nopirks labāku galdu, uz kura privāti operēt. Patreiz medicīnas sistēmas organizācijai nav nekāda stimula mainīties, mēs pacienti šo papildus naudu pat nejutīsim, un pēc gada būsim turpat, kur tagad- naudas atkal būs par maz, Kamēr galvenais dakteru ienākums avots būs “pateicības aploksnēs”, tikmēr tai auto ar cauro bāku var benzīnu liet cik gribi, vienalga tā nebrauks. Papildus miljoni nu nekādi nenozīmē, ka no 2018. gada 1. janvāra par operāciju vairs nebūs jāmaksā aploksnē…
Izglītība – kurš gan var iebilst pret atalgojuma palielināšanu pedagogiem? Bet vai papildus finansējot to nozari, kas Latvijā ir visbagātākā, neveicinam ekstensīvu saimniekošanu? Tas nekas, ka IZM strādā slikti – piemetīsim vēl. Es nekādā gadījumā neesmu pret augstskolu pedagogu atalgojumu pacelšanu, bet vai tam nevajadzēja notikt uz efektīvākas organizācijas bāzes, nevis uz citu nozaru rēķina? Nepacelsim pensijas, neremontēsim ceļus, bet papildus finansēsim neefektīvo izglītības sistēmu. Vai tā Latvijas valsts saimnieko?
0
Anonīms 12.09.2017. 17.42
maz, vairāk vajadzēja, dodiet vairāk – mūsu birokrāti sagremos un atgremos divas un trīs reizes vairāk …
0