Militārās mācības “Zapad 2017” – kur notiks?

Pabriks: mācības “Zapad” Krieviju starptautiski var vēl vairāk izolēt

Organizējot militārās mācības “Zapad”, Krievija sevi vēl vairāk izolē no starptautiskās aprites, neļaujot mazināt spriedzi, kāda izveidojusies starp Krieviju un Rietumvalstīm. “Zapad” var kāpināt spriedzi arī pašā Krievijā, līdz ar to tuvākās nedēļas izšķirs, vai plaisa starp Krieviju un pārējo pasauli tikai pieaugs, uzskata Latvijas eiroparlamentārietis Artis Pabriks.

Viņš norāda uz Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību agresīvo raksturu, lai arī Krievija apgalvo, ka tai var uzticēties un mācības nav paredzētas, lai uzbruktu vai okupētu kādu kaimiņvalsti. 

Kā zināms, šīs militārās mācības notiks jau šonedēļ no 14. līdz 20.septembrim. Mācības notiks Baltkrievijas pierobežas teritorijā un trijos Krievijas apgabalos.

Pabriks norāda, ka šo mācību kontekstā būtiski ir ņemt vērā arī politiskās aktualitātes citviet, piemēram, Vācijā septembra beigās, neilgi pēc “Zapad”, notiks Bundestāga vēlēšanas. Savukārt pašā Krievijā tikmēr pieaug propaganda par Rietumiem kā ārējo ienaidnieku.

Kā notiks mācības “Zapad 2017”?

“Ir” jau rakstīja par nesen klajā nākušo “Zapad” militāro mācību scenāriju, kurā paredzēts izspēlēt “ziemeļu” jeb Baltkrievijas un Krievijas sabiedroto cīņu ar “rietumu” koalīcijas agresiju, kurā “rietumus” pārstāvēs trīs izdomātas valstis – Vesbarija, Lubenija un Veišnorija. Turklāt pēdējā no tām gandrīz pilnībā sakrīt ar Lietuvas teritoriju un ietver lielu daļu Latvijas, izņemot Vidzemi un Ziemeļlatgali.

Divi posmi

Mācības, pēc to organizatoru oficiālās versijas, notiks divos posmos. Pirmajā tiks sagatavots karaspēks, “lai izolētu rajonus no nelikumīgajiem bruņotajiem formējumiem un pretinieka diversantu izlūku grupām”, kā arī tiks stiprināti bruņotie spēki un pretgaisa aizsardzības spēki, lai aizstāvētu valstiski svarīgus objektus, par mācību plāniem ziņo vācu medijs “Deutsche Welle”.

Otrajā mācību posmā notiks “koalīcijas valstu karaspēka vadības jautājumu izstrāde, atvairot agresiju”.

Cik liels karaspēks?

Pēc Krievijas un Baltkrievijas aizsardzības ministriju publiskotajiem datiem, mācībās “Zapad” piedalīsies 12,7 tūkstoši karavīru. No tiem Baltkrievijas teritorijā – 10,2 tūkstoši, tai skaitā 3000 Krievijas karavīru. Tiks iesaistīti aptuveni 70 lidmašīnu un helikopteru, aptuveni 680 militārās tehnikas vienību, no tām – 250 tanku, līdz 200 kaujas reaktīvo sistēmu un mīnmetēju. Mācībās piedalīsies arī 10 karakuģi.

Kur notiks darbība?

Baltkrievijā mācību praktiskajai darbībai paredzēti septiņi poligoni – Lepeļskas, Borisovskas, Losvido, Osipovskas, kā arī Ružanskas un Domanovo pretgaisa aizsardzības poligons un poligons Dretuņā.

Krievijā manevri notiks trijos poligonos – Ļeņingradas un Pleskavas apgabalu poligonos Lužā un Strugi Krasnije, kā arī Kaļiņingradas apgabala Pravdinskas poligonā.

Karte no “Deutsche Welle”.

Vai aizsardzības mācības?

Lai arī mācību rīkotāji apgalvo, ka tām būs tikai aizsardzības raksturs un antiterorisma operāciju prakse, ka tās neradīs draudus Eiropas Savienībai un kaimiņvalstīm, iesaistītā karaspēka daudzums un informācijas necaurskatāmība liek apšaubīt milirāro mācību “Zapad” patiesos mērķus. Militāro mācību plāna necaurskatāmību jau kritizēja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un citi.

Lietuva uzskata, ka mācībās iesaistītā karaspēka kontingenta skaitlis ir mākslīgi pazemināts, sadalot mācības vairākās daļās, bet patiesais tajās iesaistīto karavīru skaits varētu sasniegt pat 100 000. 

Trauksmi par šīm mācībām pērn novembrī cēla Polijas militāro ziņu portāls “Defence24.pl”. Tas ziņoja, ka Krievijas Aizsardzības ministrija publiski izsludinātā starptautiskā dzelzceļa transporta iepirkumā militāro mācību vajadzībām grasās pasūtīt 4126 vagonus. Kremlis iespaidīgo iepirkumu skaidrojis ar “Zapad” vajadzībām, bet portāls izskaitļoja, ka ar šādu vagonu skaitu var pārvietot karavīrus un tehniku vairāku divīziju apmērā.

Lai gan Maskava apgalvo, ka šajās mācībās netiks slīpētas iemaņas, kas vajadzīgas kaimiņvalstu teritoriju okupēšanai, pastāv bažas, ka Krievija pēc tām varētu atstāt savus spēkus Baltkrievijas teritorijā. Baltkrievija solījusi, ka līdz 30.septembrim viss militārais personāls, tehnika un bruņojums atgriezīsies to pastāvīgajās dislokācijas vietās, bet Krievijas Federācijas Bruņoto spēku vienības pametīs Baltkrievijas teritoriju.

Cik Krievijas militāro objektu atrodas Baltkrievijas teritorijā?

Pēc Krievijas un Baltkrievijas starpvaldību līguma, kas parakstīts 1995.gada 6.janvārī, valstī septiņu kilometru attālumā no Viļeikas Minskas apgabalā atrodas Jūras kara flotes 43. zonālais sakaru mezgls, bet 48 km no Brestas apgabala Baranovičiem izvietots 474. atsevišķais radiotehniskais mezgls. Abām šīm vienībām gan oficiāli nav karabāzes statusa un tajās neatrodas letālie ieroči.

Tomēr karadarbības rezultātā abas vietas var sagaidīt pretinieka uzbrukumu, norāda militāristi.

Kāpēc? 

Bāzē pie Viļeikas darbojas garo viļņu radiostacija “Antejs”, kura raidītāji nodrošina Galvenā Jūras spēku štāba sakarus ar karakuģiem un atomzemūdenēm Atlantijas, Indijas un Klusajā okeānā vairāk nekā 10 tūkstoš km attālumā.

Otrs objekts pie Baranovičiem ir radiolokācijas stacija “Volga”, kas seko NATO zemūdeņu darbību Ziemeļatlantijā un Norvēģu jūrā. Radiolokācijas stacija vairāk nekā 2000 km attālumā spēj noteikt ballistisko raķešu un kosmisko objektu atrašanos. Daži avoti apgalvo, ka tā var konstatēt raķešu palaišanu pat 5000 km attālumā.

Šo radiolokācijas staciju sāka celt 1984.gadā. Celtniecība tika pārtraukta, kad saburka PSRS. Pēc tam tā atsākās un staciju ar Krievijas finansējumu pabeidza celt 1997.gadā. 2002.gadā “Volga” sāka savu darbību un no 2003.gada ir iekļauta Krievijas Bruņoto spēku raķešu uzbrukumu brīdināšanas sistēmā.

Jautājums par Krievijas militārās aviācijas bāzi pie Bobruiskas pagaidām nav atrisināts, lai gan Krievija kopš 2013.gada pavasara vēlas tur izvietot savus gaisa spēkus.

2014.gadā Krievijas militārā vadība paziņoja, ka Bobruiskas lidlauka infrastruktūra būs gatava pēc diviem gadiem. 2015.gada septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva panākt vienošanos ar Baltkrievijas vadību un parakstīt vienošanos par aviācijas bāzes izvietošanu Baltkrievijas teritorijā, kuru vadītu Krievijas komandieri. Taču Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko to noraidīja.

2016.gada aprīlī Baltkrievijas ārlietu ministrs apstiprināja, ka pašreiz jautājums par Krievijas aviācijas bāzi ir slēgts, tomēr, ja būs nepieciešamība, pie tā var atkal atgriezties. Lukašenko šogad februārī vēlreiz apliecināja, ka “neredz nepieciešamību izvietot Krievijas militārās aviācijas bāzi Baltkrievijas teritorijā”.

Mācību novērotāji

Latvija kļuvusi par vienīgo NATO dalībvalsti, kura uz Baltkrieviju nosūtīs papildus inspekciju Krievijas un Baltkrievijas mācību “Zapad 2017” novērošanai. Latvija uz mācībām Baltkrievijā nosūtīs trīs Latvijas pārstāvjus, bet Krievijā – vienu. Arī NATO nosūtīs trīs ekspertus militāro manevru novērošanai.