Vējonis: viņa izteikumi par iespējamām provokācijām esot pārprasti
Latvijā nevajadzētu pārspīlēt Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību “Zapad” iespējamos draudus, ceturtdien LTV “Rīta Panorāmā” paziņoja jaunais Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Diplomāts uzsvēra, ka militārās mācības nav nekas neparasts, katrai valstij ir tiesības attīstīt savas aizsardzības spējas, bet Latvijas puse vēlas, lai šis process notiek atklāti, ziņo LETA.
Taujāts par provokāciju iespējām “Zapad” laikā, Riekstiņš atzīmēja, ka šādas informācijas viņam nav un nevarētu arī būt, jo provokācijām pēc definīcijas jābūt negaidītām. Tomēr viņš uzsvēra, ka šīs nav pirmās šāda veida mācības, tāpēc nevajag arī pārspīlēt iespējamos draudus. Mums jāpauž vēlme, lai šīs mācības tiktu rīkotas pēc iespējas caurspīdīgi, piebilda vēstnieks.
Arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka nekādus militārus draudus mācības pašlaik valstij nerada. “Nedomāju, ka kāds sāks militāras akcijas pret Latviju, Baltiju vai NATO,” sacīja politiķis, gan piebilstot, ka 100% garantijas, protams, nekam šajā pasaulē dot nevarot.
Vējonis skaidroja, ka viņa izteikumi par iespējamām provokācijām esot pārprasti – viņš vēlējies norādīt, ka šajā laikā informatīvajā telpā var tikt “iemesti” kādi apgalvojumi, kas var provocēt, piemēram, nepamatota kritika pret NATO valstu karavīriem Latvijā.
Militārie draudi Latvijā joprojām ir zemā līmenī un nekādu reālu draudu pašlaik nav, uzsvēra prezidents, atzīmējot, ka vienlaikus arī valsts ir kļuvusi militāri spēcīgāka, ir atbraukuši NATO sabiedrotie, kas kopumā citiem dod signālu atturēties no kādām iespējamām militārām darbībām pret mums.
Vēstnieka vērtējumā, Latvijas un Krievijas attiecības nav vienkāršas, bet saskarsmes punkti ir atrodami, piemēram, valdību sarunas, robežas demarkācija, ekonomiskās attiecības, kultūras kontakti u.tml.
Riekstiņš sacīja, ka vienu lielāko izaicinājumu amatā viņam būtu grūti definēt, bet pilnīgi skaidrs ir, ka attiecību fonam būtiski kaitē Krievijas darbības Krimā un Austrumukrainā. Diplomāts vērtēja, ka Rietumu puse patiesi ir mēģinājusi sadarboties ar Krieviju, cits jautājums, ka Krievija ne vienmēr to ir novērtējusi.
“Nav grūti sabojāt attiecības, grūtāk ir tās veidot konstruktīvi,” piebilda Riekstiņš.
Komentāri (20)
Anonīms 31.08.2017. 09.41
Nē,nevajag. Bet vēstnueks taču nepaskaidro kāpēc krievi saka,ka mācībās piedalīsies 13 000 karavīru,bet uz Baltkrieviju mācību aizsegā tiekot vesti ap 100 000 karavīri.
Es to lasiju focus.de vakardien. Nevaru linku iekopēt,jo rakstu no mob.tel.
Reizēm klusēšana ir labāka kā atklāti meli.
Es gan nezinu,kas ir lielāks drauds mūsu neatkarībai Putina armija vai mūsu saeima un viņu kalpošana iligarhiem un čekai
1
0
0
Atbildēt
@basta > Anonīms 31.08.2017. 14.21
to Skaisle
Protams, ka nesalīdzināmi lielāks drauds latviešu valstij ir Krievijas karaskolu absolventi NBS un robežsardzes vadībās, virsnieki, kuri pēc atvaļināšanās pievienojas SC, kā Rublovskis un Bergmanis, čekas rīcībā esošie speciālie dienesti, kas tādiem piešķir pielaides valsts noslēpumiem, padumjās miļicijas vadība, kas jau gadiem ilgi ir saaugusi ar Krievijas organizētās noziedzības līderi, Solncevas brigādēm, padumjā tiesa, kas laiž brīvsolī lielākos noziedzniekus kā: Milušs, Lasmanis, Miķelsons, Vaškēvičs, Stabiņa un Magone, piejaucētie žunaļjugas, kas darbojas tikai vienas, prokremliskas varzas interesēs un čekas nopirktie un sakompromitētie politiķi, kuri īsteno bezprecedenta valsts nozagšanas megaprojektus.
Ko gan citu gaidīji no komunistu cūkas, taukmūļa, PLL “labā latvieša” un Vienotības prokremlisko mērgļu, čekas kājslauķu, zagļu un sodomītu nominētā premjera kanģidata?
0