Skanstes teritorija līdz šim nav attīstījusies ģeoloģisku problēmu dēļ – tā ir ļoti mitra, tāpēc vajadzīgi lieli ieguldījumi infrastruktūras attīstībai
Publiskajai apspriešanai nodos Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma pilnveidoto redakciju, kas izstrādāts, lai radītu priekšnoteikumus teritorijas attīstībai, ceturtdienas vakarā nolēma Rīgas dome.
Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojums izstrādāts, pamatojoties uz Rīgas domes 2013.gada 18.jūnija lēmumu par Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma izstrādes sākšanu, lokālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu.
Tā mērķis ir radīt priekšnoteikumus Skanstes apkaimes ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, sekmēt apkaimes funkcionāli telpisko attīstību.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve informēja, ka Skanstes teritorija ir prioritāra, jo Rīga vēlas veidot monocentrisku pilsētas struktūtu, kas ir pilsētas attīstības stratēģijas pamatā. Viņa norādīja, ka Skanstes teritorija ir ideāla, jo tā pieguļ vēsturiskajam centram.
Teritorija līdz šim nav attīstījusies, jo tajā ir ģeoloģiskas problēmas un tā ir ļoti mitra, tāpēc vajadzīgi lieli ieguldījumi infrastruktūras attīstībai. Teritorija jāattīsta, jo tā varētu piesaistīt cilvēkus Rīgai. Turklāt te varētu attīstīties daudz biznesa darījumu objektu, kas ģenerēs ienākumus valsts līmenī un nodrošinās Rīgas konkurētspēju, apgalvoja ierēdne.
Lokālplānojuma laikā tika izstrādāta “Hanzas – Skanstes – Zirņu ielu un atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas apstādījumu veidošanas un vides dizaina koncepcija (vadlīnijas)”, kura attiecīgi ir integrēta lokālplānojuma pilnveidotajā redakcijā.
Tāpat ir sagatavots stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskata projekts, kura sabiedriskā apspriešana notiks vienlaicīgi ar lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu.
Projekta “Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta” mērķis ir revitalizēt degradēto teritoriju. Paredzēts izbūvēt ielas, gājēju ietves un veloceliņus. Līdz 2020.gadam plānots izbūvēt Lapeņu, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa, Jāņa Daliņa ielas un ar to saistītās inženiertehniskās komunikācijas, kā arī atklātu lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu (kanālu ar mākslīgo ūdenstilpni) gar Lapeņu ielu, kā arī veikt pieguļošās teritorijas labiekārtošanu.
Vairāki deputāti jautāja, kā plānots piesaistīt iedzīvotājus Skanstei, uz ko Pilsētas attīstības departamenta pārstāve norādīja, ka Skanstē varētu dzīvot gan cilvēki, kas ir izbraukuši no Latvijas, bet vēlas atgriezties, gan cilvēki, kas uz Rīgu grib pārvākties no citiem reģioniem.
Daļa deputātu pauda neizpratni, kāpēc nesakārto citas jau esošās apkaimes, bet plāno būvēt jaunu tukšā vietā. Uz to Pilsētas attīstības departamenta pārstāve norādīja, ka, izbūvējot Skanstes tramvaja līniju, tikšot attīstīta sabiedriskā transporta loka sistēma un tādā veidā pilsēta tiks attīstīta un varēs nākotnē attīstīt tramvaju arī uz tālākām pilsētas apkaimēm.
Deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) jautāja, vai pilsēta attīstītu šo apkaimi, ja nebūtu iespēja piesaistīt Eiropas Savienības (ES) naudu. Pilsētas departamenta pārstāve pauda, ka Skanste atbilda ES projekta prasībām, tāpēc pašvaldība nolēmusi, ka jāizmanto iespēja šādu finansējumu piesaistīt.
Debatēs deputāts Mārtiņš Bondars (LRA/LA) pauda, ka pašvaldībai būtu jāizvērtē arī riski saistībā ar Skanstes teritorijas attīstību. Viņš uzsvēra, ka Skanstes teritorijas attīstība ir ļoti būtiska pilsētai.
Jau ziņots, ka Skanstes teritorijas attīstībā līdz 2024.gadam privātie uzņēmēji un pašvaldība plāno ieguldīt vairāk nekā 900 miljonus eiro, informējot par izstrādāto Skanstes apkaimes lokālplānojumu un attīstības iecerēm, pastāstīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).
Plānots, ka 800 miljonus eiro teritorijas attīstībā ieguldīs privātie uzņēmēji, 100 miljoni eiro tiks piesaistīti no Eiropas struktūrfondiem jaunās tramvaja līnijas izbūvē, bet septiņi miljoni eiro paredzēti infrastruktūras uzlabošanai – ielām un parkiem.
Lokālplānojumu pasūtīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, bet to izstrādāja SIA “Grupa 93”.
Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags norādīja, ka jau tagad Skanstes sabiedriskajos objektos ir 1,8 miljoni apmeklētāju gadā, bet līdz 2024.gadam tiks uzcelts Laikmetīgās mākslas muzejs un Rīgas konferenču un koncertu centrs. Apmeklētāju skaits pēc aplēsēm palielināsies aptuveni līdz trīs miljoniem gadā.
Komentāri (16)