Latviešu identitāte ir spēcīgāka par valodu
Kas ir latviešiem centrālais identitātes elements? Šādus un citus jautājumus pārrunāja pirmajā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) kongresā.
Mēs bieži dzirdam apgalvojumu, ka centrālais identitātes elements latviešiem ir valoda. Mūsu senā, unikālā, ar mīlestību un stingrību kopjamā latviešu valoda.
Bet vai patiešām ir tā? Piemērs tam, ka valoda nav automātiski kādas tautas centrālais identitātes elements, ir īru tauta. Tai ir ļoti spēcīga identitāte, kas ir pārdzīvojusi nežēlīgu okupāciju un kas ir ņemta līdzi uz vairākām pasaules malām, to starpā uz Angliju, ASV un Austrāliju. Īru diasporas cēloņi ir gan bēgšana no okupantiem, gan ekonomiskie iemesli, gan izsūtīšana. Īru valoda ir lielā mērā pazudusi, bet identitāte (un akcents) ir palicis.
Ko vispār nozīmē centrālais identitātes elements? Tam būtu jābūt elementam, bez kā nevar pastāvēt identitāte vispār. Šai gadījumā – latviešu identitāte. Tad varētu arī secināt, ka šis elements būtu pēdējais, kas pazūd pirms paša identitāte pazūd.
Ja latviešu skaits ārpus Latvijas varētu tuvoties 400 000, tad 1930. gados tas nebija sevišķi zemāks. Tagad ir lielā mērā jauns kontingents, un mēs runājam jau par trim diasporas fāzēm. Veclatvieši, kuri atstāja Latviju pirms Otrā pasaules kara un dibināja biedrības un skolas plašā pasaulē; vecā trimda, kura bēga no Sarkanās armijas (pārsvarā ne uz zemēm, kuras neskāra karš, bet gan galvenokārt tieši uz Vāciju, kur piedzīvoja sevišķi nežēlīgu karadarbību – veselas pilsētas ar simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju tika iznīcinātas); un jaunā – ekonomiskā diaspora.
Mums ir liela pieredze ar asimilāciju svešās zemēs un ar to saistīto identitātes pārplūšanu no latviešu identitātes uz mītnes zemes identitāti.
Asimilācijas process visbiežāk sākas ar to, ka vecā paaudze turas pie latviešu valodas, bet jaunā paaudze vairs nejūtas ar to ērta un sarunājas savā starpā mītnes zemes valodā. Jaunā paaudze tomēr vēl turas kopā, piedaloties tautas dejās, koros un sūtot savus bērnus uz latviešu skolu, kaut arī paši savā starpā un ar saviem bērniem sarunājas mītnes zemes valodā.
Kā redzam, latviešu identitāte ir spēcīgāka par valodu, un latviešu sabiedrība turpina eksistēt arī tad, ja valoda ir nokāpusi no sava pjedestāla.
Kas tad tomēr ir mūsu centrālais identitātes elements? Kāpēc šie jaunie cilvēki vēl turas kopā un pat gadās, ka viņu bērni cenšas apgūt latviešu valodu?
Valoda ir ļoti svarīgs elements, bet vai tas patiešām ir centrālais?
Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors
Komentāri (33)
rinķī apkārt 14.08.2017. 14.07
Jebkuras tautas identitāte slēpjas vispirms domāšanā, skaistuma izjūtā, vēsturiskajā atmiņā, kas tad pamatā ir tie “darba rīki” ar kuriem šī tauta iedarbojas uz ārējo vidi, veido to. Valoda – tā ir savā ziņā materializēta domu plūsma cilvēka galvas ārpusē :))
Cilvēks, kurš ir pazaudējis savu mātes valodu un domā citā valodā arī pasauli izjūt citā mentalitātē. Bieži vien šādus ļaudis kaitina tā vide, kuru veido viņu cilmes tauta, jo viņi nespēj justies šai tautai piederīgi. Piemēram, nav novērtējams tas posts, kuru savai tautai nodarīja tādi “latvieši” kā Augusts Voss, Boriss Pugo uc, kuri no Krievijas pēc okupācijas sabrauca Latvijā un patiesībā pēc savas mentalitātes bija krievi, vai šodien “saskaņas latvieši, ” kuri ir paspējuši pārkrievoties, pat dzīvojot Latvijā:)
To pašu var teikt par Volgas vāciešiem Vācijā. Viņus ik pa laikam satieku šeit Vācijā.
Kas attiecas uz pirmā viļņa emigrāciju, tad vispirms tie bija ļaudis ar citu, vēl pirmskara Latvijā ieliktu vērtību sistēmu, kura spēja iespaidot cilvēka domāšanu arī pēc Latvijas atstāšanas. Un vēl, protams, šie latvieši nonāca ne jau boļševistiskajā Krievijā, bet gan civilizētā pasaules daļā, kur arī veidojās viņu personības.
9
edge_indran > rinķī apkārt 15.08.2017. 11.13
——————
“..Esmu [M.Zālīte] ārkārtīgi pateicīga liktenim [padomju varai], ka man, tādam Sibīrijas skuķim, no barakas, pusi mūža laimējās pavadīt Benjamiņa mājā. Kāds drausmīgs paradokss, jā?”
Māra Zālīte: “Esmu saņēmusi tik daudz samazgu uz galvas, vairāk nekā padomju laikā” ‘
http://www.tukumagimn.lv/Aviize/marts_apr_2010/index_fails/image3221.jpg
http://jauns.lv/raksts/sievietem/99884-mara-zalite-esmu-sanemusi-tik-daudz-samazgu-uz-galvas-vairak-neka-padomju-laika
0
Putlers > rinķī apkārt 15.08.2017. 09.33
Edgars kārtējo reizi dirš kā Zariņa govs. Viņam ļoti patīk izraut lietas no konteksta un vēl pie reizes pieglaimoties padomju varai, kura viņam tik ļoti mīļa un dārga. Neklausieties to veco marasmātiķi!
0
Rasa > rinķī apkārt 16.08.2017. 11.22
“Valoda – tā ir savā ziņā materializēta domu plūsma cilvēka galvas ārpusē.”
Riņķī apkārt, piekrītu. Būtiski – kurā valodā cilvēks domā, sapņo, rada. Valodas plūdums, melodija, uzsvari, intonācija u.t.jpr. ir tas, kas ļauj justies kā kādas tautas daļai, tā ir tā piederība, vienojosā saistviela un būvmateriāls.
Vai nacionālā kultūra var rasties atrauti no valodas?
0
Putlers > rinķī apkārt 16.08.2017. 09.22
“pasaules kā vienotas sādžas” koncepta karaspēkam mēs stājāmies pretī vēl padomju laikos un uzvarējām. Pārdzīvojām arī rusifikācijas politiku, un esam tuvu tam, lai likvidētu krievu skolas kā šķiru, jo tas ir lielāks draugs latviskumam nekā jebkura globalizācija.
Bet par globalizāciju jāsaka tikai viens – “pastāvēs, kas pārvērtīsies”
0
edge_indran > rinķī apkārt 15.08.2017. 23.16
————-
“Jābūt gataviem. Vēsture nav beigusies.” Juris Rubenis (IR, 12.11.2014.)
=======================================================================================
Lai laižās nostalģijā anglosakši, latviešiem jāturpina cīņa par vietu nākotnē:
“….ar garaspēku pret karaspēku” – un nedomāju [N.N.], ka vispārējās globalizācijas (kas taču nozīmē – vienādošanas, primitivizēšanas) laikmetā šis sauklis mums kā tautai nebūtu aktuāls. Ar garaspēku – skaisto latvju mēli – šoreiz jāstājas pretī “pasaules kā vienotas sādžas” koncepta karaspēkam. Pat ja zināms, ka cīniņa rezultāts ir iepriekš nolemts.” NORMUNDS NAUMANIS.
http://www.zvaigzne.lv/images/books/2970/300x0_cover.jpg
https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/izrades-_dzeja_-recenzija.-intimas-dalas-14054134
0
Putlers > rinķī apkārt 15.08.2017. 19.55
No nostaļģijas dažādos vecuma posmos nav pasargāts neviens, tomēr tas nemaina faktu, ka padomju savienība bija augonis Latvijas sirdī, bet tās sabrukums bija zāles, tāpēc pacelsim glāzes par viesiem tiem drosmīgajiem cilvēkiem, kuri veicināja šīs ļaunuma impērijas sabrukumu un atbrīvoja mūs no trūdošā Matriksa. Priekā!
“Whoever does not miss the Soviet Union has no heart. Whoever wants it back has no brain.” Vladimir Putin
0
edge_indran > rinķī apkārt 14.08.2017. 22.24
————–
Nenotika nekāda masveida bēguļošana no nacistu pārvaldītās Ostlandes uz Vāciju 1944.- 1945.gg. Bija organizēta plānveidīga evakuācija, taču vairākums latviešu ievēroja Kārļa Ulmaņa aicinājumu “..palieciet savās vietās!”. Protams, arī Sarkanā (padomju) armija ietekmēja nacistu un kolaborantu Dangera un Bangerska plānu par 1 500 000 Latvijas iedzīvotāju evakuāciju, izgāšanos.
Upsalas universitātes profesora H.Biezā grāmatā viss ir smalki aprakstīts, aculiecinieka atmiņas un pamatīgas arhīvu dokumentu liecības.
http://jaunagaita.net/jg191/JG191_lpp24x.jpg
Haralds Biezais. Latvija kāškrusta varā: sveši kungi − pašu ļaudis. East Lansing, Michigan: Gauja, 1992. 534 lp.
0
basta > rinķī apkārt 14.08.2017. 15.07
to rinķī apkārt
“tas posts, kuru savai tautai nodarīja tādi “latvieši” kā Augusts Voss, Boriss Pugo uc,”
Cik tālu pagrimšanai līdz krievam tām kremļa kucēm, kuras dala UA Krievijas bandītiem un čekistiem, sargā čekas maisus, dāvina vai par svietmaisi atdod čekistiem simtiem miljonu vērtus valsts uzņēmumus, apkalpo Solncevas brigādes, Korenu, Meļņiku, Zaharjinu, Savicki, Rāvi un citus Latvijas nedraugus, ar SC saskaņo 90% pašu svarīgāko balsojumu un zvēriski nīst Latvijas varoņu – leģionāru svēto piemiņu?
0
andrejs > rinķī apkārt 14.08.2017. 17.00
Kas attiecas uz pirmā viļņa emigrāciju, tad vispirms tie bija ļaudis ar citu, vēl pirmskara Latvijā ieliktu vērtību sistēmu
———————
pirmais vilnis bija pirms Latvija vispār tika proklamēta. Otrais vilnis bēga no krieviem, ko Nāgelis mīļi dēvē par “sarkano armiju”.
0
andrejs 14.08.2017. 16.27
Ja latviešu skaits ārpus Latvijas varētu tuvoties 400 000, tad 1930. gados tas nebija sevišķi zemāks.
————
cik no tiem trīsdesmito gadu latviešiem un viņu pēctečiem joprojām ir latvieši?
“Bez savas valodas tu esi sūds” /G.Godiņš/
1
edge_indran > andrejs 15.08.2017. 11.58
————-Gunārs Nāgels:”Latviešu identitāte ir spēcīgāka par valodu.”
========================================================================================
Vēl cīņa nav galā!
Māra Zālīte: “Par latviešu valodu cīnos jau kopš 4 gadu vecuma”
http://www.zvaigzne.lv/images/books/2162/300x0_cover.jpg
http://jauns.lv/raksts/sievietem/240430-mara-zalite-par-latviesu-valodu-cinos-jau-kops-4-gadu-vecuma
0
vitalisvita 15.08.2017. 02.25
Domāju, ka tā tautu identitāte nebūtu vērtējama – ne politiskās, ne reliģiskās kategorijās, bet gan tikai dabas likumsakarībās.
Vismaz es tā daru, un man ir skaidrs, kāpēc es varu perspektīvi attīstīties tikai kā latvietis, bet ne kas cits.
Tie politiskie un reliģiskie “znatoki” ignorē cilvēka ekoloģiju, kura traucē viņu teorijām, un tāpēc pilnīgi neņem vērā ģenētisko faktoru; sak’- visi esam sajaukušies un punkc!
Bet tā pirmkārt jau nav patiesība; visi mēs neesam sajaukušies un arī vēsturiskie sajaukšanās procesi ir bijuši vardarbīgi un destruktīvi, bet ne dabiski un likumsakarīgi, kā mums grib iestāstīt.
Vardarbība nav Homo sapiens perspektīva; drīzāk jau tā ir Homo erektus palieka, no kuras šodien būtu jākaunās, bet ne jādeklarē, ka tas tā ir un tam tā jābūt.
Arī cilvēki ir dabas produkts, kas, tāpat kā augi un dzīvnieki, ir veidojušies konkrētā ekoloģijas procesā – etniskā integrācijā. Un šajā kontekstā varam debatēt arī par viņu ekoloģisko tīrību.
Un daba cenšas stihiski atjaunot katru pārtraukto ekoloģiju, kā arī tās ģenētiski izteikto produktu – valodu, kultūru un mentalitāti vai, citiem vārdiem sakot, viņu ētiski un estētiski sajūtamos komforta apstākļus.
Bet, ja kādam šāds redzējums nepatīk, tad tā jau ir viņa problēma.
7
+1
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@edge_indran > vitalisvita 15.08.2017. 11.39
————-
Vienīgais, 100% efektīvais variants, lai latviešus integrētu Eiropas Savienībā:
“…pēc 100 gadiem mūsu mazbērni būs apmēram 10% no Latvijas iedzīvotāju skaita, tāds mazs pulciņš latviešu. Tie tad lūkos no krieviski, angliski vai ķīniski–arābiski runājošas Rīgas domes izlūgt mazu estrādīti Dziesmu svētku sarīkošanai.”
Vēstures doktors, ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.
Mežs: 2100.gadā pasaulē būs tikai 300 000 latviešu
http://g4.delphi.lv/images/pix/520×315/lw_pk4222Gg/file39069261_89b112ac.jpg
https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/mezs-2100.gada-pasaule-bus-tikai-300-000-latviesu-756692
0
edge_indran > vitalisvita 15.08.2017. 23.24
————Gunārs Nāgels:”Latviešu identitāte ir spēcīgāka par [latviešu] valodu.”
========================================================================================
Rupji domājot, taču politkorekti uzrakstot: Putlers- Nāģels ir galviņu pārkarsējis Sidnejas pludmalē. Trimdiniekiem Ziemeļvalstīs galvas strādāja labāk līdz pat sirmam vecumam:
“Atstāt latvieša muti. Latviešu valoda ir svēta un tajā ir jārunā.” Andrejs Eglītis.
http://www.zvaigzne.lv/images/books/2349/300x0_cover.jpg
https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/dzervenes-laudonas-meitenei-13974643
0
Putlers > vitalisvita 15.08.2017. 20.20
Pagaidām viss iet uz to, ka latviešu skaits attiecībā pret krievu skaitu tikai palielināsies, jo krievi emigrē aktīvāk, kas nav nekāds pārsteigums, ņemot vērā, ka šeit nav un nekad nebūs Krievija. Mūs ar Krieviju saistība paliek aizvien mazāka. Jauniešu krievu valdu lāgā neprot, kas arī ietekmēs to, ka krievu tūristi nākotnē Latvijā runās angliski, nevis krieviski. Un tas ir labi, jo lielkrievu šovinisms ir jāārstē un ar steigu.
0
edge_indran > vitalisvita 15.08.2017. 12.12
——————-
Domā līdzi!
“…. Latvijas valsts zinātnei līdzekļus no budžeta faktiski nedod. Latvijas zinātni uztur ārzemnieki. Eiropas fondi.
Un skaidrs, ka tas, kurš dod naudu, var arī noteikt, kā to tērēt. Pieņemsim, viņš varētu ieteikt nepētīt tādas problēmas, kuras ir ārkārtīgi svarīgas Latvijai, bet pētīt, teiksim, globālo sasilšanu.”
Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, profesors, inženierzinātņu doktors Andrejs KRASŅIKOVS (NRA, 27.06.2017.)
======================================================================================
“(..) Augsim lieli, augsim stipri, / Būsim sveiki,veseli.
Uzdziedāsim,uzdziedāsim / Augstu laimi Latvijai!2x”
https://www.youtube.com/watch?v=5xZXKbHkqrI
0
vitalisvita > vitalisvita 15.08.2017. 11.42
Putler, tu te neputro! Es neesmu Edžuss un man par sabiedriskās domas veidošanu vai “kāršu jaukšanu” nemaksā.
0
Putlers > vitalisvita 15.08.2017. 09.36
Edgar, galvenais ir, lai pēc iespējams vairāk krievvalodīgo un viņu atvašu pamet Latviju labākas dzīves meklējumos, jo patrioti paliks, bet pelavas tiks izkaisītas pasaules vējos. Tas ir vienīgais dekolonizācijas variants. Jā, nedaudz sāpīgs, bet nepieciešams.
0
Putlers > vitalisvita 16.08.2017. 09.32
Latviešu valoda izrādījās spēcīgāka par krievu valodu – DIVREIZ. Un Nāgelim es nepiekrītu, jo valodai ir kultūras nesējas funkcija, kuru nedrīkst novērtēt par zemu. Trimdiniekiem galva strādā jebkurā zemeslodes daļā, tikai ne vienmēr izpratne par lietām ir līdzīga mūsu izpratnei. Dzīve svešumā nevar neatstāt savu ietekmi uz domu gājienu. Bet runājot par anglosakšiem un lielkrievu šovinistiem, tad fakts ir tāds, ka pēdējo plašās aktivitātes, agresīvi propagandējot savus uzskatus un domāšanas veidu, ir galvenais faktors, kāpēc Latvijas iedzīvotāji bieži vien labprātīgi pieņem anglosakšu vērtību sistēmu, cenšoties paglābties no lielkrievu šovinismu sērgas. Anglosakši šajā ziņā ir pat ļoti pasīvi, jo viņu vietā visu izdara Kremlis.
0