Bojāgājušo mazo Ivanu Liepājā pieminēs ar svētbrīdi

Eksperts: pazudušā zēna gadījums sabiedrību varētu aktivizēt reaģēšanai uz aizdomīgām situācijām, kurās nokļuvuši bērni

Pieminot bezvēsts pazudušo un otrdien Grobiņas novada Dubeņu meža masīvā mirušu atrasto Ivanu Berladinu, trešdien, 12. jūlijā, plkst.11 Liepājā notiks aizlūgums, informē Liepājas pašvaldība.

Karostas Sv. Nikolaja jūras katedrālē tēvs Aleksandrs aizlūgs par Ivanu – visas dienas garumā ikviens, kurš vēlas būt pieminēt puisīti, ir aicināts nolikt baznīcā svecīti. 

Liepājas pilsētas pašvaldība izsaka visdziļāko līdzjūtību bojāgājušā Ivana Berladina ģimenei un ikvienam, kurš šajās dienās bija un ir kopā ar puisīti. Pašvaldība Ivana ģimenei nodrošinās nepieciešamo sociālo un psiholoģisko palīdzību, pavadot puisīti pēdējā gaitā.

Liepājas pašvaldība izsaka pateicību Valsts policijai, Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem, Liepājas pilsētas pašvaldības policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, brīvprātīgo organizācijai “bezvests.lv” un katram, kurš 10 dienas nesavtīgi piedalījās Ivana meklēšanā. 

Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, bijušais Kriminoloģisko pētījumu centra vadītājs Andrejs Vilks norāda, ka Liepājas pusē pazudušā zēna gadījums turpmāk sabiedrību varētu aktivizēt reaģēšanai uz aizdomīgām situācijām, kurās nokļuvuši bērni.

Eksperts uzsvēra divas iezīmes, kas raksturo šo gadījumu, proti, vecāku nepieskatīts piecgadīgs bērns pārvietojas pa ielu un ar sabiedrisko transportu, bet apkārtējie pieaugušie tam nepievērš uzmanību. Tomēr tūkstošiem cilvēku brīvprātīgi devās palīdzēt policijai meklēt pazudušo zēnu. “Šī robežšķirtne ir ļoti kontrastējoša,” uzsvēra Vilks.

Kontrasts skaidrojams ar to, ka valstī kopumā nepastāv normālas morālas tikumiskās normas, saka eksperts. Valstiskā līmenī institucionālais nodrošinājums bērnu tiesību aizsardzībā varētu būt pietiekams, taču bažas rada tā piemērošana reālajā dzīvē, sacīja pētnieks, piebilstot, ka šī atšķirība skaidrojama ar to, ka sociālekonomiskā situācija Rietumeiropā ir pietiekami konstanta un stabila, taču bijušajās padomju valstīs pēc neatkarības atgūšanas attīstība bijusi nevienmērīga un nestabila. Tas nosakot sabiedrības noslāņošanos, līdz ar to veicinot dažādu vērtību uztveri sabiedrībā un pieejas problēmu saskatīšanā attiecībā arī uz bērniem.

“Sociālajās grupās ir izteikta dezorganizētība, jo katrs atrod veidus, kā izdzīvot pēc saviem ieskatiem, un katram ir savi mērķi un uzstādījumi. Vienotas politikas veidošanā valsts atbalsts bērniem ir nepietiekams,” uzsvēra Vilks.